• ŠĶIBES PAMATSKOLA kopā ar Glūdas pagasta pārvaldi izvietojas padomju laikos slavenā kolhoza “Nākotne” kantorēkā.

Pamatojoties uz Jelgavas novada pašvaldības sniegto informāciju, apspriešanai domē tiek virzīts jautājums par Glūdas pagasta Nākotnes ciemā esošās Šķibes pamatskolas nosaukuma maiņu. Turpmāk tā varētu būt Nākotnes pamatskola.

Jelgavas novada pašvaldībā “Ziņām” paskaidroja, ka ieteikums mainīt skolai nosaukumu ir fiksēts Šķibes pamatskolas akreditācijas dokumentos. 2022. gada sākumā direktora Jāņa Viegliņa vadītā Šķibes pamatskola sekmīgi tika akreditēta uz pieciem gadiem. Pašvaldībā piezīmē, ka akreditācijas aktā ir minēts, ka viena no novēršamajām nepilnībām ir skolas un ciema, kā arī pagasta, kurā izglītības iestāde atrodas, atšķirīgais nosaukums. Tādēļ tā varētu saukties Nākotnes pamatskola.

Direktors Viegliņš novēlēja

Tiesa, publiski pieejamajā Akreditācijas ekspertu komisijas ziņojumā, ko 2022. gada februāra sākumā parakstījis komisijas vadītājs toreizējais Liepājas Raiņa 6. vidusskolas direktors, tagad Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Kārlis Strautiņš, nav atrodama tāda atziņa, ka skolai derētu piemērotāks nosaukums. Zināmu skaidrību šajā jautājumā ievieš agrākais Šķibes pamatskolas direktors Jānis Viegliņš, kas pirms nepilna gada darbu šajā skolā atstāja. Kā iemeslu viņš min tomēr pārāk tālo ceļu no darbavietas līdz dzīvesvietai.

Sarunā ar “Ziņām” J. Viegliņš apliecināja, ka Šķibes pamatskolas nosaukuma maiņas rosinātājs ir viņš pats. Divas nedēļas pirms aiziešanas no Šķibes pamatskolas direktors esot iesniedzis Jelgavas novada pašvaldībā priekšlikumu par skolas nosaukuma maiņu, taču saņēmis pretī nogaidošu attieksmi. Viņaprāt, Nākotnes vārds skolas nosaukumā liktu gan pozitīvi sarosīties skolotājiem un skolēniem, gan celtos pedagoģiskā darba kvalitāte, tehniskā nodrošinājuma līmenis. “Šķibes skolā, piemēram, ir robotikas pulciņš, kāda citās lauku pamatskolās nav,” teic agrākais direktors. Viņš piezīmē, ka par skolas nosaukuma maiņu iestājusies arī skolēnu padome un pedagogi. Bijušas arī tīri tehniskas neērtības. Proti, kāds pasta kurjers meklējis Šķibes pamatskolu un trāpījies Šķibes ciemā, kas atrodas dažus kilometrus atstatu Dobeles novadā un kur skola jau laiku slēgta.

Šķibes pagasta iedzimtie ir pret

Turpretī “Ziņu” aptaujātie pensionētie Šķibes pamatskolas skolotāji ir pret nosaukuma maiņu. Skolotāja Maiga Marcinkēviča uzsver, ka mūžu mūžos, jau 120 gadu, tā ir Šķibes pamatskola. Tur mācījusies viņas māte, kas dzimusi 1910. gadā, un tādam skolas nosaukumam, viņasprāt, arī jāpaliek. “Jaunie skolotāji nezina skolas vēsturi,” secina M. Marcinkēviča. Jelgavas novada pašvaldības rīkotajā elektroniskajā aptaujā par skolas nosaukuma maiņu pensionētā skolotāja nav piedalījusies, jo nav par to zinājusi.

Līdzīgi aptaujā nav piedalījusies agrākā vēstures skolotāja Līga Veinreiha (laikā, kad strādāja skolā, – Meldere). Viņa atzīst, ka situācija, kad nesakrīt skolas, ciema un pagasta nosaukums, ir problemātiska. Taču, ja nevar izdomāt neko labāku, nevajag skolai dot kolhoza nosaukumu, kas viņai saistās ar plakātiem par “nākotnes dzīvi komunismā”. L. Veinreiha domā, ka vēsturiski pareizāk būtu Nākotnes ciemu saukt par Klāvniekiem, kā dēvēja lielsaimniecību tagadējā Nākotnes ciema centrā.

Savukārt agrākais skolas pedagogs un arī direktors Valdis Neļķe domā, ka pozitīvais Nākotnes vārds skolai varētu derēt. “Bērni ir mūsu sabiedrības nākotne,” saka pedagogs. Viņš uzskata, ka skolas nosaukuma maiņa ir nopietns jautājums, ko nedrīkst izšķirt bez pienācīgas diskusijas – vien ar klikšķiem internetā.

Brīnumainā balsotāju aktivitāte

Jelgavas novada pašvaldības izplatītajā informācijā ziņots, ka par Šķibes pamatskolas nosaukuma maiņu par labu Nākotnes skolai aptaujā “Edurio” platformā nobalsojušas 525 personas. Nav tuvāka skaidrojuma, kas ir šajā aptaujā ietvertie cilvēki. Var piebilst, ka Glūdas pagasta Nākotnes ciema iedzīvotāju skaits 2022. gadā bija 789.

Sakarā ar Pašvaldību likuma grozījumiem, kas stājās spēkā šogad 1. janvārī, pašvaldībai ir jāizskata iedzīvotāju iniciatīva, ja to ir rosinājuši vairāk nekā 200 balsstiesīgi pašvaldības iedzīvotāji. Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Liene Užule stāsta, ka šogad līdz 6. oktobrim pašvaldībās tika iesniegti 23 kolektīvie iesniegumi. “Tātad secināms, ka tas ir viens no iedzīvotāju iesaistes pašvaldību darbā instrumentiem, kas pamazām attīstās. Tas ir arī veids, kā politiskajā dienas kārtībā iekļaut jautājumu, ko kāda grupa uzskata par svarīgu, un citādā ceļā šis jautājums līdz pat izskatīšanai domes sēdē nav ticis aktualizēts,” norāda L. Užule. Viņa piebilst, ka likums šajā gadījumā neparedz personu parakstus apliecināt notariāli (nedz pie zvērināta notāra, nedz bāriņtiesā). Kolektīvā iesnieguma shēma ir precīzi aprakstīta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājaslapā, kur uzskatāmi un detalizēti aprakstīts viss process un prasības iesniedzējiem.

Manabalss.lv iesniedz iniciatīvas pašvaldībās

Aptaujas un petīcijas politiski svarīgu lēmumu pieņemšanai Latvijā var notikt, klātienē parakstot aptaujas lapu, taču to var izdarīt arī elektroniski. Jau vienpadsmit gadu tādu parakstu vākšanu veic sabiedrības līdzdalības platforma manabalss.lv, caur kuru izskatīšanai Saeimā iesniegts ap 70 petīciju. Platformas manabalss.lv komunikācijas vadītājs Didzis Meļķis stāsta, ka kopš 1. janvāra grozījumiem Pašvaldību likumā šādas petīcijas tiek iesniegtas arī pašvaldībās, tostarp Jelgavas domē, kur tika iesniegta 300 personu parakstīta prasība par veloceliņa izbūvi Kalnciema ceļā. D. Meļķis uzsver, ka tas “ļoti precīzi sajūdzas kopā” ar to pieredzi, ko manabals.lv guvusi, sūtot 10 000+ Latvijas pilsoņu parakstītās iniciatīvas Saeimai. “Čakars ir tad, ja jāsavieno elektroniski iesniegtie paraksti ar parakstiem, kas veikti uz papīra. Tādēļ parasti cenšamies, lai pietiek ar tiem, kas parakstīti internetā,” piebilst D. Meļķis. Sabiedrības līdzdalības platforma manabalss.lv šajā procesā sadarbojas ar Latvijas iedzīvotāju reģistru un bankām, kuras apstiprina parakstītāja identitāti, un tajā iedzīvotāja balsojumam ir leģitīms spēks.

Turpretī aptaujai par Šķibes skolas nosaukuma maiņu tika izmantota platforma “Edurio”, ko lieto izglītības iestādēs portālā e-klase. Šādas aptaujas ir domātas skolu izglītības satura uzlabošanai, taču ne politiski svarīgu lēmumu pieņemšanai. Turklāt aptauja bija izziņota tikai pašvaldības mājaslapā un notika elektroniski, kas vedina domāt to, ka pasākumā nepiedalījās liela daļa cilvēku, kuriem skolas nosaukums varētu būt svarīgs. Iespējams, par skolas nosaukuma maiņu balsoja arī uzskatos nenobrieduši pamatskolas bērni.

Ozolnieku novadā vadījās pēc Enzelīna

Jelgavas novada atmodas laika un vēl divtūkstošo gadu politiķis un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes mācību spēks Guntis Rozītis atceras, ka Glūdas pagasta tagadējam Nākotnes ciemam tika piedāvāts Klāvnieku nosaukums (tā sauca lielsaimniecību ciema teritorijā), ko vietējā sabiedrība tomēr neatbalstīja. Uzlūkojot “strīdus teritorijā” esošos senos vietvārdus, G. Rozītis piezīmē, ka varētu derēt arī Strāle.

Iespējams, jautājums par Šķibes skolas nosaukuma maiņu drīzumā varētu nonākt līdz lemšanai Jelgavas novada domē. Deputāts Jānis Kažotnieks, atbildot uz jautājumu par savu pozīciju šajā jautājumā, raksta: “Es aicināšu kolēģus balsot par to, lai tiktu noraidīts priekšlikums Šķibes pamatskolai mainīt nosaukumu. Uzskatu, ka agrākais kolhoza “Nākotne” nosaukums nav piemērots ne skolai, ne arī ciemam. Vārdam, kā mēs nosaucam ciemu, lauku mājas vai zemes īpašumu, ir liela nozīme. Tie kaut neviļus ietekmē to, kā cilvēks runā un arī domā.”

J. Kažotnieks atceras, ka savulaik Ozolnieku novadā, kur viņš divtūkstošo gadu sākumā strādāja par pašvaldības izpilddirektoru, pēc seno māju vārda tika dots nosaukums Iecēnu ciemam, kas tagad aug starp Ozolniekiem un Brankām (netālu no A8 šosejas). Atjaunojot vai piešķirot vietvārdu nosaukumus Ozolnieku novadā, palīgā tika ņemta 1925. gadā valodnieka Jāņa Enzelīna vadībā izdotā grāmata “Latvijas vietu vārdi”. “Atceros, ka reiz kāds ieteica zemes īpašumu, kam bija piešķirts tikai kadastra numurs, dēvēt par Rapšiem. Padomājot vairāk, mēs to vietu nosaucām par Sīmaņiem – par godu latviešu strēlnieku Ziemassvētku kauju piemiņas vietas ierīkotājam un kopējam Voldemāram Sīmanim Birzniekam, kurš dzīvoja Ozolniekos (Birznieki Ozolnieku novadā jau bija). Tādu Rapšu, tāpat Liepiņu vai Ceriņu Latvijā varētu būt daudz (Ceriņi ir Latvijā populārākais vietvārds). Sīmaņi, manuprāt, skan labāk. Te par nosaukumu ir arī ko paskaidrot. Ko, piemēram, var paskaidrot par apdzīvotu vietu Standarts Jelgavas novada Kalnciema pagastā vai ko varētu paskaidrot par Nākotnes skolas nosaukumu, ja tāds rastos Glūdas pagastā? Ceru, ka kolhozos nav mūsu nākotne. Šo nebrīves laiku latvieši ir pārvarējuši,” pauž J. Kažotnieks.

VIEDOKĻI

ARNO JUNDZE,
LATVIJAS RAKSTNIEKU SAVIENĪBAS VALDES PRIEKŠSĒDĒTĀJS, RAKSTNIEKS

Cilvēces lielā nelaime ir tā, ka mēs neviens nevaram iemācīt citiem, kā dzīvot. Katrs rīkojas tā, kā viņam šķiet pareizāk. Ja tiešām notikusi aptauja, kurā vairāk nekā 500 respondentu balsojuši par atteikšanos no senā Šķibes vārda par labu kolhoza laikos dzimušajai Nākotnei, man ļoti žēl, ka tā. Tas ir vēl viens apstiprinājums faktam, ka cilvēku apziņā padomju laiku domāšana un vērtības nekur nav zudušas. Tas ir arī vēl viens apliecinājums tam, ja lietas nesakārto laikus, tās paliek nesakārtotas vēl ilgi un traucē dzīvot visiem. No otras puses – ja esi pusgadsimtu dzīvojis Nākotnē, Uzvarā vai Oškalnos, tā ir realitāte tiem, kuri to izbauda vēl šodien. Kā rakstnieks un pilsonis es aicinātu saglabāt vēsturisko nosaukumu Šķibe, tādējādi iemūžinot 19. gadsimtā radušos pagasta nosaukumu. Stūrējot auto, allaž pasmaidu, iebraucot Nākotnē, bet gaļas un desu produkciju ar nosaukumu “Nākotne” nelietoju principā (nosaukuma dēļ). Tomēr nejūtos tiesīgs uzspiest viedokli tiem, kas Nākotnē dzīvo un vēlas to darīt turpmāk.

ANNA RANCĀNE,
DZEJNIECE, SAEIMAS DEPUTĀTE

Nesen sev par pārsteigumu uzzināju, ka Daugavpilī, Jaunajā forštatē, tagad ir Draudzīgā aicinājuma vidusskola (tāda ir vairākās vietās Latvijā). Mums ir tendence pazaudēt nosaukumus, kuri saistās ar Latvijas vēsturi, ģeogrāfiju, aizvietot tos ar ideoloģiski iekrāsotiem smukumiem. Nākotne var būt jebkur Latvijā, Šķibe – tikai Jelgavas novadā, tā saistīta ar saknēm, sirdssaknēm.

No Šķibes skolas vēstures

19. gadsimtā Kurzemē veidojās tautskolu sistēma, kas radīja labvēlīgus apstākļus zemnieku bērnu izglītošanai. Tā daudzviet Latvijā tika dibinātas skolas, tostarp arī Šķibes pagastā 1889. gada 15. oktobrī tika atklāta skola. Izglītība bija par maksu. Laikraksts “Latviešu Avīzes” 1898. gadā rakstīja, ka “šī ir viena no Dobeles draudzes labākajām skolām, jo tā ir ar savām klasēm, tā arī ēdamām un guļamām istabām it labi un ērti iekārtota”.

No 1902. līdz 1944. gadam par skolotāju un arī skolas pārzini strādāja Alberts Ginters.

Skolas dzīvē, tostarp mācību programmās, lielas pārmaiņas notika 1905./1906. mācību gadā, kad Latvijā risinājās 1905. gada revolūcija, kas daļēji bija vērsta uz nacionālo atbrīvošanos. Saskaņā ar jaunajām programmām visas mācības notika latviešu valodā. Mācības vairāk saistīja ar praktisko dzīvi.

Nodibinoties Latvijas valstij, 1919. gadā kara apstākļos tika noteikta obligāta bezmaksas izglītība visiem bērniem līdz 16 gadu vecumam. Izglītības sistēmas pamatā bija sešgadīgā pamatskola, kuru pabeidzot jaunieši varēja vai nu stāties darbā, vai turpināt izglītību augstākās skolās, arodskolās vai amatnieku darbnīcās kā mācekļi.

No 1920. gada 1. septembra līdz 1922. gada 6. septembrim Šķibes pamatskolā par skolotāju strādāja Zelma Freija. Skolotājas speciālpriekšmeti bija latviešu valoda un dabaszinības.

1920./1921. mācību gadā pamatskolu apmeklēja 75 skolēni – 48 zēni un 27 meitenes.

1927./1928. mācību gadā skolu apmeklēja 33 skolēni vecumā no septiņiem līdz 16 gadiem. Rudenī mācības sākās 10. oktobrī, bet beidzās pavasarī, 24. maijā. Ziemā uz vienu dienu mācības pārtrauktas, jo skolai trūkusi malka.

1934. gadā skolā nodibināts mazpulks, kuru vadīja skolas pārzinis A. Ginters. Mazpulkā iesaistījās visi skolēni.

No 1936. gada 10. novembra Šķibes pagasta sešklasīgajā pamatskolā par skolotāju sāka strādāt Jānis Namiķis. Skolotājs mācīja latviešu valodu, vēsturi, angļu valodu, zīmēšanu, dziedāšanu, vingrošanu, militāro mācību un rokdarbus.

1935. gadā veikta skolas ēkas pārbūve. Pie skolas ierīkota artēziskā aka, turpat pie skolas saimniecībā ir 17 hektāru zemes.

Šķibes pamatskolas bibliotēka regulāri papildināta ar jaunām grāmatām. 1928./1929. mācību gadā bibliotēkā ir 414 grāmatas, to skaits līdz 1940. gadam pārsniedz 800.

1940. gada 17. jūnijā Latvijā ienāca PSRS karaspēks. Pēc valstiskās neatkarības zaudēšanas viskrasākās pārmaiņas skāra tieši izglītības sistēmu, izmainot to pašos pamatos. Skolā aizliedza mācīt ticības mācību, Latvijas vēstures vietā sāka mācīt Padomju Savienības vēsturi. Jau no 3. klases sāka apgūt krievu valodu. Jaunā valdība aizliedza mazpulku organizācijas darbu. Tā vietā 1940. gada novembrī skolā nodibināja pirmo pionieru pulciņu.

Otrā pasaules kara laikā 1943. gada pavasarī skolas telpās apmetās vācu lidotāji un ierīkoja topogrāfu – kara izlūku štābu. Līdz 1944. gadam mācības turpinājās blakus esošajās lauku mājās – Strāļās, Smildziņās un Ceļmaliešos.

Pēc Otrā pasaules kara Šķibes sešklasīgo pamatskolu pārveidoja par septiņgadīgo nepilno vidusskolu. Par direktoru strādāja Jānis Holsts, par skolotājiem turpināja strādāt Alberts Ginters, Biruta Gintere, Lūcija Strautiņa un Jānis Namiķis.

1944. gada 1. decembrī skolā mācījās 48 1.–4. un 55 5.–7. klašu skolēni.

Padomju laikos centās palielināt tā saukto divu plūsmu (krievu un latviešu) skolu skaitu; un Šķibes septiņgadīgajai skolai tika pievienota Austrumu septiņgadīgā skola.

Atjaunotajā Latvijas valstī 2002./2003. mācību gadā skolā strādāja 28 skolotāji. Skolēnu skaits – 255.

Valdības apbalvojumu saņem 8. klases skolēnu grupa, kas skolotājas Maigas Marcinkēvičas vadībā izstrādā projektu “Gājēju pāreja”, kas tiek realizēts arī dabā. Skolēniem ir labi panākumi Jelgavas rajonā organizētajos konkursos – izcīnītas sešas 1. vietas.

2003. gada oktobrī Hansabanka sāk Jelgavas rajona labāko skolotāju prēmēšanu. Pirmā balvu saņem matemātikas skolotāja Maija Neļķe.

2003./2004. mācību gadā skolā tiek organizēti kursi pedagogiem “Iekļaujošā klase”. Mācību process kļūst pieejamāks skolēniem ar dažādām spējām apgūt mācību vielu.

2003. gadā Šķibes pamatskolas vēstures muzejs un skolotāja Līga Meldere saņem Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Muzeju asociācijas atzinības rakstus. Pamatskolu grupā skolas vēstures muzejs iegūst 1. vietu valstī.

Top skolas himna, vārdu autors – skolotājs Valdis Neļķe, mūzikas autors – skolotāja Ramona Joma.

2006. gadā skolas direktore Sandra Pluģe saņem divus Izglītības un zinātnes ministrijas atzinības rakstus par radošu pedagoģisko darbu un veiksmīgu ārpusbudžeta līdzekļu piesaisti.

2007./2008. mācību gadā Jelgavas rajona konkursā “Mans skolotājs” par radošu darbu apbalvo skolas Skolēnu padomes organizētās aptaujas uzvarētāju vizuālās mākslas skolotāju Daci Jakušonoku.

Par sasniegumiem ilgtspējīgas attīstības, vides izglītības un vides aizsardzības veicināšanā skolā un tās apkārtnē tiek piešķirts Zaļais karogs, augstākais apbalvojums ekoskolu darbības programmā.

2008./2009. mācību gadā skolā strādā 28 skolotāji un 13 tehniskie darbinieki. Skolēnu skaits – 130.

Valsts jaunatnes izglītības centra apbalvojumu saņem folkloras kopa “Dzīpariņi” (skolotājas Kornēlija Dvurečenska un Līga Trepša).

2010./2011. mācību gadā skolā strādā 25 skolotāji. Skolēnu skaits – 124.

Septiņi skolēni iegūst godalgotas vietas Jelgavas un Ozolnieku novada mācību priekšmetu olimpiādēs. Skolēnus olimpiādēm sagatavojuši skolotāji Nelda Ķikute, Dace Jakušonoka, Daila Daņilēviča, Olga Vinogradova, Olga Rožko.

Bibliotekāres Ineses Pokules vadībā skolēni aktīvi darbojas lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija”. Skolas bibliotēkas fondā ir 14 556 mācību, daiļliteratūras, metodiskās literatūras eksemplāru.

Skola aktīvi darbojas karjeras izglītības pasākumu ieviešanā, ko aktīvi atbalsta arī vecāki.

2015./2016. mācību gadā skolā strādā 26 pedagoģiskie darbinieki. Skolēnu skaits –124.

Skola uzsāk darbību Slimību profilakses un kontroles centra organizētajā kustībā “Nacionālais veselību veicinošo skolu tīkls”. Darba koordinatore skolā – skolotāja A.Kačkane.

9. klases skolniece Elīna Smetaņina iegūst 1. vietu LTV organizētajā televīzija spēlē “Gudrs, vēl gudrāks!”.

6. klases skolnieks Ī. Zvejs iegūst atzinību Latvijas skolēnu skatuves runas finālkonkursā. Panākumus kaldināt palīdz skolotāja Guna Lukstiņa.

2017./2018. mācību gadā skolā strādā 24 pedagoģiskie darbinieki. Skolēnu skaits – 133.

Skolotāja Lidija Kudrjavceva saņem Jelgavas novada pašvaldības Izglītības pārvaldes atzinību par izcilu pedagoģisko darbu.

No 2020. gada 12. marta līdz mācību gada beigām skolā mācības notiek attālināti.

2022. gada 11. jūlijā Šķibes pamatskolas direktors Jānis Viegliņš sociālajos tīklos publicē uzsaukumu: “Mācīties Šķibes skolā ir stilīgi, loģiski un gudri. Noskaties video, un gaidām jūs pie mums Nākotnē. Jūsu bērna labākai nākotnei!”

2023./2024. mācību gadā skolā mācās 153 izglītojamie no 1. līdz 9. klasei un 100 bērni apgūst pirmsskolas izglītības programmas. Skolā tiek īstenotas septiņas izglītības programmas un piecas no tām bērniem ar speciālajām vajadzībām. Pamatskolu vada direktore Lilija Andrasone.

Izmantoti materiāli no Šķibes pamatskolas mājaslapas.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”. #SIF_MAF2023