Raitis Ašmanis par gaidāmo koncertu, gandarījumu mūzikā un prieku tikties ar klausītājiem
Jelgavas bigbends turpina tradīciju Ziemassvētku gaidīšanas laikā tikties ar uzticamajiem klausītājiem, piedāvājot labi zināmas un jaunas svētku melodijas. 5. decembrī pilsētas kultūras namā būs klausāms Jelgavas bigbenda adventes koncerts “Sniegavīru triumfs”. Koncertā dziedās Ieva Kerēvica un Normunds Rutulis, koncerta vadītāja – Anete Ašmane.
Visu līdzšinējo pastāvēšanas laiku bigbenda mākslinieciskais vadītājs un diriģents ir Raitis Ašmanis, kurš kolektīva uzmanības lokā galvenokārt izceļ džeza standartus un populāru ārzemju un latviešu komponistu mūziku. Raitis Ašmanis izveidoja Jelgavas bigbendu 1990. gadā, bet no pašiem pirmsākumiem tā sastāvs ir vairākkārt mainījies. Līdzās diriģentam kopš 90. gadu sākuma kolektīvam uzticīgi ir basģitārists Pēteris Liepiņš, trombonisti Ainārs Ansons un Oļegs Švembergs, trompetisti Sandris Skeranskis, Gints Stepānovs un Kaspars Stankevičs. Raitis Ašmanis joko: “Sauksim mūs par dinozauriem, tāpēc ka mēs esam seni un no bigbenda pirmsākumiem! Bigbends darbojas jau 31 gadu, tas ir ievērojams laika posms.” Kolektīva sastāvā ir 20 mūziķu.
Koncerta aizkulises
Mūzikā ir jābūt asprātībai, saka Raitis Ašmanis, komentējot, kādēļ koncerta nosaukums ir “Sniegavīru triumfs”. Bigbends ir improvizējoši mūziķi, un sadarbībā ar Normundu Rutuli šādu nosaukumu izvēlējušies par godu dziedātāja pirms gada ierakstītajai Ziemassvētku dziesmai “Sniegavīru triumfs”. Pati dziesma ir lustīga, kas saskan ar atmosfēru kolektīvā.
Tradicionālais adventes laika koncerts notiek jau vairāk nekā desmit gadu, un bigbenda vadītājs rūpējas par to, lai katru reizi klausītāji varētu baudīt arī talantīgu solistu balsis. Šogad koncertā dziedās šarmantā Ieva Kerēvica, kura savas profesionālās mūziķes gaitas sākusi tieši Jelgavas Mūzikas vidusskolā, savulaik pati spēlējusi Jelgavas bigbendā alta saksofonu un tad sākusi dziedāt. “Ieva ir mūsējā. Tagad viņa ir visnotaļ atzīta māksliniece, nākusi no bigbenda un nomainījusi saksofonu pret dziedāšanu. Mums ir liels prieks satikties koncertos ar Ievu. Tas ir ļoti vienkārši – tāla pagātne, kas īstenojas tagad.” Ar Normundu Rutuli bigbendam ir veiksmīga radoša sadarbība jau izsenis.
Bigbenda vadītājs atklāj, ka Ziemassvētku mūzika viņam ļoti patīk, jo tā skan tikai vienreiz gadā, decembrī. Koncertā varēs dzirdēt jaunus, oriģinālus aranžējumus visskaistākajām svētku dziesmām, tādām kā “Ziemassvētku nakts”, “Santa Claus Is Coming to Town”, “Silver Bells” u.c.
“Bingbenda lielākā vērtība ir aranžējumi. Daudzi pasaulē ir pievērsušies šai mūzikai, lai tā būtu krāšņa, izdomas bagāta tieši instrumentālā ziņā, arī vokāli.” Koncertā Ziemassvētku dziesmas skanēs gan latviešu, gan angļu valodā, sagaidāmi arī dažādi muzikāli pārsteigumi.
Šī nebūs pirmā reize, kad diriģents Raitis Ašmanis kāps uz skatuves kopā ar savu meitu Aneti Ašmani, kura būs koncerta vadītāja. Viņš atzīst, ka meita daudz ko var ieteikt, jo pati studē maģistrantūrā kultūras menedžmentu, viņai ir savs skatījums uz koncerta scenāriju. “Es vairāk par mūziku, viņa vairāk par praktisko, mēs viens otru papildinām. Papildu režisoru neņemam, bet divatā izstrādājam koncepciju un režiju, visu koncerta uzbūvi.”
Mēģinājumi neapstājas
Arī pandēmijas laikā profesionālajā kolektīvā mēģinājumu process nav apstājies, tas tiek organizēts saskaņā ar valstī noteiktajām normām. “Protams, mums visiem ir sadarbspējīgs sertifikāts, un mēs strādājam bez pauzēm.” Mēģinājumi neapstājās pat mājsēdes laikā, tie tika pārlikti no vakara uz dienas laiku, lai mūziķi līdz komandantstundai paspētu aizbraukt mājās. Šobrīd gatavošanās koncertam noris standarta režīmā.
Bigbenda vadītājs neslēpj sarūgtinājumu par to, ka atcelta ikgadējā Ziemassvētku balle Jelgavas pilī, kur vienmēr muzicējuši. “Sniegavīru triumfs” ir vienīgais svētku koncerts bigbenda izpildījumā šogad, un diriģentu ļoti priecē atkalsatikšanās ar publiku. Pagājušajā gadā tradīcija netika lauzta, adventes koncerts notika, bet to varēja vērot tikai tiešsaistē. Koncerta ieraksts ar Daumantu Kalniņu vēl joprojām ir pieejams video skatīšanās platformās. Mākslinieks ir laimīgs, ka šogad nebūs jāspēlē tukšai zālei.
Konkursus gaidot
Nākotnes plāni gan ir miglā tīti, atklāj bigbenda mākslinieciskais vadītājs. Viņš stāsta, ka jau divdesmit gadu kopā ar bigbendu piedalās starptautiskos konkursos, kur gūst ievērojamus panākumus. “Mūsu pēdējais konkurss bija Amsterdamā 2019. gadā, kur mēs ieguvām pirmo vietu, viss pirms pandēmijas. Tagad tikai varam cerēt, ka situācija uzlabosies un ierobežojumi beigsies. Kā būs iespēja, tā brauksim. Konkursi mūziķiem dod lielu stimulu strādāt, parādīt sevi, strādāt pie izaugsmes.” Performances kvalitāte un muzikālā meistarība nesalīdzināmi uzlabojusies gadu gaitā.
Papildus Jelgavas bigbenda vadītāja pienākumiem Raitis Ašmanis pasniedz Jelgavas Mūzikas vidusskolā. “Kā 1983. gadā pabeidzu šeit skolu, tā sāku strādāt par skolotāju. Sākumā pasniedzu instrumentu, ko pats spēlēju, – mežragu. Arī tagad mūzikas skolā man ir diriģēšanas klase, es vadu džeza nodaļu, džeza vēsturi, studentu bigbendu un kombo, aranžēšanu, visu, kas ir mācību programmā.” Viņš stāsta, ka Jelgavas jauniešu vidū interese par mūzikas izglītību nesarūk, un atzīst, ka bez studentiem nav nākotnes.
Mūzikā iegūst visi
Uz jautājumu, kur mūziķi rod iedvesmu, Raitis Ašmanis atbild nevilcinoties: “Mūzika – tā ir trešā, ceturtā dimensija. Ja cilvēks ar to saslimst, viņš ar to strādās. Mūzika pati par sevi dod morālu gandarījumu. Mums, mūziķiem, ir prieks, ka mēs varam citus iepriecināt. Skaidrs, ka esam spēlējuši arī slēgtos koncertus bez publikas, bet tas nerada tādu gandarījumu. Mūziķi visi kā viens pateiks, ka publikas atzinība dod abām pusēm. Es cenšos katru skaņdarbu izspēlēt maksimāli, parādot, ko mēs varam, jo tad klausītāji būs apmierināti. Mūzika notiek šeit un tagad, tas ir mūzikas burvīgums, un it īpaši džezs, tā ir improvizēšanas māksla. Nav iespējams divreiz vienādi improvizēt, svarīgs ir klātbūtnes efekts. Tas ir mūsu ikdienas darbs, kas dod morālu gandarījumu, un pašiem ir prieks spēlēt!”
Raitis Ašmanis novēl skatītājiem koncertā rast prieku. “Es parasti saku tā – mūzika notiek šeit un tagad, un džezs ir mūzika, kas jābauda un jāpieņem. Kad mūziķis improvizē, viņš spēlē cilvēkiem, un divreiz vienādi nevar nospēlēt. Es novēlu, lai skatītāji gūst baudījumu no dzīvās muzicēšanas un priecājas, izklaidējas ar pazīstamām melodijām. Ziemassvētku dziesmas skan vienreiz gadā, tas brīdis ir jāizmanto!”
