Abonē e-avīzi "Zemgales Ziņas"!
Abonēt
casibom giriş casibom bahsegel jojobet

Sola atbalstu perspektīviem kurināmā veidiem

AGATES KĻAVIŅAS darba pienākumu lokā ir 41 katlumāja, kas darbojas Jelgavas novadā.

Ozolniekos ar šķeldu sildīs ūdeni līdz Jāņiem

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Līdz ar vairākkārtēju agrāk no Krievijas eksportētās dabasgāzes cenas kāpumu aktualizējies jautājums pēc iespējas vairāk izmantot vietējo kurināmo – šķeldu. Jelgavas novadā no 41 katlumājas, kas centralizēti ražo un piegādā siltumu daudzdzīvokļu mājās, ir tikai viena šķeldas katlumāja, kas atrodas Ozolniekos un līdz šim strādāja septiņus astoņus mēnešus gadā. Jelgavas novada siltumapgādes struktūrvienības vadītāja Agate Kļaviņa teic, ka, ilgāk kurinot ar šķeldu, varētu tikt kliedētas vairāku Ozolnieku iedzīvotāju bažas, ka šķeldas katlumāja darbojas neefektīvi un praktiski nav izmantojama vasarā, kad energoresursi ir vajadzīgi vien siltā ūdens ražošanai.

Siltumapgādes sistēmu var pārprogrammēt

“Pērn Ozolniekos šķeldas katlumāja strādāja no oktobra līdz maijam. Pie tās dabasgāzes cenas, kas bija pagājušajā vasarā, darbināt šķeldas katlumāju ar mazu jaudu nebija izdevīgi. Tādēļ šajā laikā Ozolniekos darbinājām veco gāzes katlumāju. Esot tagadējai dabasgāzes cenai, centīsimies tehnoloģisko pārtraukumu taisīt nevis piecus mēnešus, kā tas bija agrāk, bet gan pusotru,“ stāsta A.Kļaviņa. Viņasprāt, ar pusotra mēneša pārtraukumu vajadzētu pietikt, lai šķeldas katlumājā veiktu visas nepieciešamās ikgadējās tehnoloģiskās apkopes. “Ir zināma atkarība no āra temperatūras, kas jāievēro, lai droši darbinātu katlumāju, taču esam nobrieduši ar šķeldu kurināt arī vasarā,” apliecina A.Kļaviņa. Siltumenerģijas inženiere paskaidro, ka siltumapgādes sistēmu Ozolniekos var pārprogrammēt, lai tā efektivi darbotos arī pie ļoti zemas jaudas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Visu rakstu lasiet 17. marta laikrakstā “Zemgales Ziņas”

Teksts un foto: Gaitis Grūtups

MEHĀNISMS, ar kuru no Ozolnieku šķeldas katlumājas izvada pelnus. Iespējams, ka šie pelni varētu tikt izmantoti kā mēslojums laukos. Pagaidām tas nav noskaidrots.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
ZZ.lv komanda.