Spēj glābt ne tikai mežu

Līdzās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD), brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem pastāvīgā kaujas gatavībā ir Valsts meža dienesta ugunsdzēsēji, kas, veicot meža uguns uzraudzības un dzēšanas funkciju, vienlaikus ir gatavi pildīt arī civilās aizsardzības uzdevumus.

Kolēģis kolēģim palīdzēs
Zemgales virsmežniecības meža ugunsdzēsības inženieris Modris Vainovskis uzsver, ka, pirmkārt, šī sadarbība notiek, Valsts meža dienesta amatpersonām piedaloties civilās aizsardzības komisijās, kādas ir katrā pašvaldībā. Tur ir iekļauts vai nu virsmežzinis, vai arī vecākie mežziņi. Savukārt mežu ugunsgrēku dzēsēji ar pašvaldības ziņu iesaistās krīzes situāciju risināšanā ārpus meža. “Pagājušajā vasarā, kad Jelgavas, Jūrmalas un Tukuma apkārtnē piepeši uznāca katastrofāli lietavu plūdi, ar mūsu “unimogiem” divas dienas sūknējam no māju pagrabiem ūdeni,” stāsta M. Vainovskis.

Parasti augusts mežos ir ugunsbīstamais laiks, kad var būt ļoti sauss un diemžēl mežā ienāk pa kādam nevērīgam ogotājam – pīpmanim, kas izmet degošu cigareti. Skaidrs, ka 2024. gada augusta katastrofālo lietavu dienās meži nedega un mežu ugunsdzēsēji varēja pilnībā iesaistīties lietavu plūdu seku likvidēšanā. Tas gan nebija noteikts ar dienesta instrukcijām, vienkārši kolēģi pasauca palīgā kolēģus.

Kaujas gatavībā pēc 10 minūtēm
Ārpus meža ugunsdzēsēji iesaistījās uguns dzēšanā arī ārkārtas situācijā 2017. gada jūnijā, kad Jūrmalas teritorijā pie Slokas aizdegās atkritumu glabātava. Toreiz ugunsgrēka dūmus varēja redzēt Rīgā. M. Vainovskis atceras, ka VUGD Jūrmalas brigāde ar savām automašīnām pa slapjo pļavu nevarēja ugunsgrēka vietai piekļūt. Meža ugunsdzēsēji ar saviem bezceļu “unimogiem” bija daudz efektīvāki.

Ko meža ugunsdzēsēji dara no septembra vidus līdz aprīlim, kad mežos pietiek ugunsdroša mitruma un mežu ugunsgrēku dzēsēji tiek periodiski atbrīvoti no darba? M. Vainovskis uzsver, ka tehnika ir kaujas gatavībā cauru gadu un ugunsdzēsēju pienākumus kuru katru brīdi var uzņemties meža ugunsdzēsības stacijas (MUS) priekšnieks un mežu apsardzības inženieris. Viņi ārpus mežu ugunsgrēku sezonas ikdienā veic citus pienākumus. “Jelgavā tas ir 10–15 minūšu jautājums, kad mēs varam būt gatavi un braukt dzēst vai citādi palīdzēt nelaimē nokļuvušajiem,” teic M. Vainovskis. Viņš piebilst, ka sakarā ar klimata izmaiņām gadās arī, ka meži deg vēlā rudenī un pat ziemā. Tāds gadījums mežā bijis februārī, bet purva sala no zibensspēriena priedē aizdegās septembra beigās.

Labākie palīgi – zemessargi
Vai meža ugunsgrēku dzēsējus būtu iespējams apmācīt arī civilās aizsardzības jomā? M. Vainovskis par to ir diezgan skeptisks, jo šoferi meža ugunsdzēsības automašīnām, tostarp dārgajiem “unimogiem”, katru sezonu ir vieni un tie paši, taču pašus dzēsējus uz līgumdarbu mežu ugunsbīstamajā sezonā ir “grūti pielasīt”. Tur kadru mainība ir lielāka, un tas traucē celt darbinieku kvalifikāciju.

“Kad deg mežs vai purvs, dažreiz palīgu ir pat pārāk daudz,” stāsta M. Vainovskis. Viņš atceras, ka pirms sešiem gadiem izcēlās ugunsgrēks Ķemeru Nacionālajā parkā, kad pie Zaļā purva uguns skartā platība bija apmēram 9,6 hektāri. Toreiz pēc informācijas sociālajos tīklos saradušies arī tādi dzēsēji, ko vajadzēja sūtīt mājās. “Sabrauca deviņos desmitos vakarā, kad jau metas tumšs. Cits zandalēs, cits šortos. Tādus cilvēkus nevarēja pie dzēšanas laist!” atminas M. Vainovskis. Viņš atzīst, ka parasti viss labi sanāk tad, ja palīgā brauc zemessargi. “Tiem cilvēkiem ir ekipējums, apmācību pieredze. Zemessargi lieki neriskēs un izdarīs tieši to, ko vajag,” secina M. Vainovskis.

Valsts meža dienesta Meža resursu pārvaldības departamenta direktora vietnieks, meža ugunsapsardzības vadītājs Agris Šūmanis paskaidro, ka meža ugunsdrošības uzraudzība un meža ugunsgrēku atklāšana, ierobežošana un likvidēšana ir viens no Valsts meža dienesta būtiskākajiem uzdevumiem. Primāri uzraudzību veic mežziņi, kas strādā 277 valstī noteiktajās apgaitās. Meža ugunsapsardzība ir organizēta tā, lai pēc iespējas ātrāk atklātu un ierobežotu meža ugunsgrēkus visos mežos neatkarīgi no īpašuma veida un piederības. Katru gadu ugunsnedrošajā sezonā no aprīļa līdz septembrim darbā tiek pieņemti ap 400 meža ugunsdzēsēju, ugunsdzēsības autocisternu vadītāju, operatīvo dežurantu un ugunsnovērošanas torņu dežurantu.

Valsts meža dienesta rīcībā ir gan 80 pilnpiedziņas vieglā tipa automašīnas ar kravas kasti, kurā ir ugunsdzēsības sūknis ar šļūteņu līniju un 400 litru ūdens rezervuāru, 70 kravas ugunsdzēsības autocisternas, kā arī 20 “Polaris” kvadricikli.

VUGD skaitļos
• Strādā 3358 cilvēki. 2024. gadā nākušas klāt 105 štata vietas, kas tika sadalītas pa posteņiem, lai uz automobiļiem varētu būt trīs ugunsdzēsēji glābēji.
• 2025. gada budžets – 101,4 miljoni eiro.
• Vidēja darba alga – 1036 eiro mēnesī. Par virsstundām tiek maksāts – tajās iesaistīti 80% nodarbināto. Vidēji vienam cilvēkam četros mēnešos sanākot 34 virsstundas. Vēl ir piemaksa par naktsdarbu, kas vidēji 12,2% klāt pie mēnešalgas, piemaksas par stāžu. Izdienas pensija – no 50 gadu vecuma; ja spēks un veselība atļauj, dienestu var turpināt līdz 60 gadu vecumam.
• Vakances jeb trūkstošie cilvēki – 12,5% (407 darbinieki). Noslodze tiekot iepriekš plānota, lai vajadzības gadījumā glābēji varētu aizstāt kolēģus tuvākajos posteņos.
• 2024. gadā fiksēti 5259 ugunsgrēki, tostarp 442 kūlas ugunsgrēki. Tajos bojā gājuši 64 cilvēki, 280 cietuši, izglābti 262. Veikti 9185 glābšanas un citi darbi. No ūdenstilpēm glābēji pērn izcēla 102 bojāgājušos.

Valsts meža dienests skaitļos
• 80 pilnpiedziņas vieglā tipa automašīnas ar kravas tilpni, kurā ir ugunsdzēsības sūknis ar šļūteņu līniju un 400 litru ūdens rezervuāru.
• 70 kravas ugunsdzēsības autocisternas.
• 20 “Polaris” kvadricikli.

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Zemgales Ziņas” sadarbojas ar laikrakstiem “Latvijas Avīze”, “Staburags”, “Dzirkstele”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Zemgales Ziņas”.