Spēlējot teātri, cilvēks atveras un uzplaukst

“Teātris ir maģiska māksla. Nevis tāpēc, ka uzbur citu realitāti, bet galvenokārt tāpēc, ka tā visvairāk sniedz pašam teātra spēlētājam – liek mācīties valdīt pār sevi, pārvarēt bailes, būt drosmīgam. Tā ir ļoti terapeitiska un dziedējoša māksla. Spēlējot teātri, cilvēks atveras un uzplaukst,” teic Ozolnieku Jauniešu teātra studijas vadītāja un režisore Antra Leite-Straume.

Viņu skatuve vilinājusi jau no bērnības, kad mājās uzstājusies uz improvizētas skatuves dziedot un dejojot, bet skatītāji bija vecāki un radinieki. “Skolas laikā ar labiem panākumiem piedalījos skatuves runas konkursos, iekļūstot arī valsts līmeņa finālā. Pirmā un uzreiz galvenā skatuves loma, ko nospēlēju, bija Ozolnieku amatierteātra izrādē “Medus garša”. Tajā laikā apmeklēju arī aktiermeistarības kursus Rīgā pie teātra “Skatuve” mākslinieciskās vadītājas un pedagoģes Annas Eižvertiņas. Pēc vidusskolas devos mācīties uz Londonu Teātra mākslas fakultātē Rohemptonas Universitātē, bet pēc tam sekoja studijas Latvijas Kultūras akadēmijā maģistrantūrā. Ar bērniem un jauniešiem man vienmēr paticis strādāt, tāpēc ar prieku piekritu uzaicinājumam kļūt par Ozolnieku Jauniešu teātra studijas vadītāju.”

Izrāde par apdāvinātiem bērniem

Ozolnieku Jauniešu teātra studija darbojas kopš 2018. gada sākuma, un tajā teātra mākslu apgūst jaunieši vecumā no 12 līdz 18 gadiem. Uzvestas četras izrādes par jauniešiem aktuālām tēmām. Pavisam nesen pirmizrādi piedzīvoja dramatiska komēdija visu vecumu skatītājiem “Īpaši apdāvināto bērnu centrs”, ko studijas vadītāja ar jauniešiem tulkojusi no angļu valodas. Izrāde stāsta par īpaši apdāvinātiem četrgadniekiem, kuri pēc iespējas ātrāk grib kļūt pieauguši, lai veidotu savu karjeru. To vēlas arī viņu vecāki, kas nereti neļauj saviem bērniem izbaudīt īstu bērnību, bet cenšas viņus pārmērīgi daudz nodarbināt dažādos pulciņos un aktivitātēs. Ar minēto izrādi Jauniešu teātra studija nesen piedalījās Jelgavas un Jelgavas novada skolēnu teātru sadraudzības festivālā “Šeit un Tagad 2024”. Pēc izrādes noskatīšanās ar talantīgajiem jaunajiem aktieriem Agati Bisteri, Evelīnu Brahmani, Rēziju Gabrāni, Marku Markusu Ivalānu, Laini Kuprišu un teātra studijas vadītāju Antru Leiti-Straumi tikās “Zemgales Ziņas.”

Dzīvi grib saistīt ar aktiermākslu

Agate teātra studiju apmeklē kopš tās dibināšanas, bet jau pirms tam darbojusies Jelgavas Jaunā teātra bērnu grupā. Uz jautājumu, kāpēc izvēlējusies tieši teātri, nevis, teiksim, dziedāšanu vai dejošanu, meitenei ir nepārprotama atbilde: “Teātris ir īpaša māksla, kurā es varu izpausties visos veidos. Kad spēlēju uz skatuves un uz mani skatās skatītāji, esmu kā citā pasaulē. Rodas tāda enerģija, kuru nekur citur nevar piedzīvot. Starp aktieri un skatītāju veidojas īpaša saikne, un tā ir vislabākā sajūta uz pasaules, tāpēc es noteikti arī nākotnē savu dzīvi gribu saistīt ar aktiermākslu.”

Iemācīties tekstus jaunajai aktrisei problēmas nesagādā, un tie tiek apgūti pat stundas laikā. Arī ar lampu drudzi pirms izrādes Agate tiek galā tīri labi. Vistrakāk parasti esot aizskatuvē, bet, uzejot uz skatuves, stresa vairs nav. “Protams gadās, ka kaut kas aizmirstas, bet mēs esam aktieri un protam no tādām situācijām veiksmīgi iziet improvizējot, jo skatītāji jau nezina, kādam tieši jābūt tekstam. Arī šodienas izrādē viss negāja gludi, bet tikām galā. Labi atceros savu pirmo izrādi, kurā piedalījos. Man bija 11 gadi, un izrādē “Burvīgie blēži” es spēlēju četrdesmitgadīgu sievieti – dārglietu pārdevēju. Tā joprojām ir viena no manām mīļākajām izrādēm. Mēs bijām bērni, bet mums bija jāspēlē pieaugušie. Savukārt šodienas izrādē “Īpaši apdāvināto bērnu centrs” jāiejūtas mazu bērnu lomās. Tieši tas teātrī ir interesanti, ka var iedzīvoties visdažādākajos tēlos, kas mēs neesam ikdienā. Var saprast, kā šie cilvēki runā, staigā un uzvedas,” savās domās dalās Agate un atzīst, ka mazus bērnus spēlēt ir vieglāk nekā pieaugušos.

Līdzīgās domās ir Evelīna, kura teātra studiju apmeklē otro gadu un spēlējusi divās izrādēs. “Izrādē “Kur ir Valdis?” mums katrā ainā lomas mainījās un tad bija nedaudz grūtāk iejusties tēlā, nekā, ja visu izrādi ir viena loma. Tekstu man vieglāk mācīties mēģinājuma laikā, jo tad to sasaistu kopā ar sižetu un cilvēkiem, ar kuriem tajā brīdī runāju. Šogad apmeklēju Nacionālā teātra izrādi ”Ferdinands un Luīze”, tur aktieru lomas gan bija daudz sarežģītākas nekā man. Varēju no viņiem daudz mācīties,” stāsta Evelīna.

Meitene uzskata, ka teātris ir laba vieta, kur socializēties un iegūt labus draugus.

Spēlēt teātri iedrošina vecāki

“Bērnībā es vēlējos kļūt par pavāru, bet tagad esmu kļuvusi gandrīz par aktrisi. Darbojos arī Ozolnieku vidusskolas teātrī. Mani iedrošināja vecāki, jo ikdienā labi sanāk stāstīt jokus un blēdīties. Kopš spēlēju teātri, esmu kļuvusi komunikablāka un sabiedriskāka,” atklāj Rēzija.

Vecāku iedrošināts, teātrim pievērsies arī vienīgais teātra studijas puisis Marks Markuss. “Skolas teātrī spēlēju jau no 1. klases un sākumā biju pats jaunākais. Teātrī varu izpausties un tēlot to, kas man labi sanāk. Skolas izrādē “Sniega karaliene” biju pirāts un man bija jāpieskata Gerda. Tad teātrim nomainījās režisore, un man viņa šķita ļoti stingra. Gribēju teātri pamest uz visiem laikiem, bet vēlāk ieraudzīju plakātu, ka Ozolnieku Jauniešu teātra studija meklē jaunus dalībniekus, un nolēmu pamēģināt. Tā nu esmu šeit,” ar savu teātra pieredzi iepazīstina Marks Markuss.

Laine teātri spēlē astoņus gadus un uzskata, ka tas palīdz izprast dažādas dzīves situācijas, jo izrādes bieži ir par jauniešiem aktuālām tēmām. Tāpat teātris iemāca pārvarēt bailes runāt publikas priekšā un dod iespēju iepazīt dažāda tipa cilvēkus. Lomas parasti tiek piemeklētas atbilstoši katra jaunā aktiera personībai. Jaunieši stāsta, ka ir grūti spēlēt, ja zālē ir klasesbiedri, jo liekas, ka viņi varētu apsmiet. Citādi, ja tie ir tuvi draugi vai vecāki. Tad var just atbalstu un sapratni. Gadās jau arī pa kādam kuriozam. Nesenajā Lieldienu pasākumā Ozolnieku Tautas namā, kur tika izspēlēts skečs par vistām, kas neprot krāsot olas, vienam vistas tērpam bija pazudusi kāja. To atklāja tikai īsi pirms došanās uz skatuvi, un vajadzēja iztikt bez tās.

Uzstāšanās ceļ pašapziņu

“Ar jauniešiem, salīdzinot ar pieaugušajiem, strādāt noteikti ir citādāk,” spriež Antra Leite-Straume, jo jaunajiem aktieriem katrā mēģinājumā mirdz acis un viņi ir ļoti atvērti visam, ko māca. “Ir gandarījums, ja redzu, kā izmainās mani audzēkņi pēc katras izrādes. Sākumā, atnākot uz studiju, kādam ir grūtības izveidot acu kontaktu vai cits kautrējas skaļi runāt, bet pēc gada jau ir redzams progress. Uzstāšanās uz skatuves noteikti ceļ pašapziņu un palīdz mentālajai veselībai, piemēram, palīdz pārvarēt trauksmi. Atšķirībā no dziedāšanas korī vai dejošanas deju kolektīvā tā ir iespēja sevi izpaust un parādīt individuāli, bet tajā pašā laikā sajūtot pārējās grupas atbalstu.” Pirms katras izrādes visi sadodas rokās un nodod cits citam pozitīvo enerģiju, otram ieskatoties acīs pa apli. Beigās rībina kājas un kliedz kopā kādus vārdus no izrādes. Teātra studijai par tradīciju kļuvusi piedalīšanās Jelgavas novada skolēnu teātru iestudējumu parādē, Ozolnieku Tautas nama kultūras sezonas atklāšanas pasākumā un citās vietējās kultūras aktivitātēs.

Aicina pievienoties dalībniekus

Antra Leite-Straume norāda, ka Jauniešu teātra studija ir atvērta jebkuram jaunietim, kurš vēlas izmēģināt spēlēt teātri, un nekādi iestājpārbaudījumi nav jākārto. Īpaši aicināti pievienoties puiši. “Joprojām valda dzimumu stereotipi, ka teātris domāts vairāk meitenēm, bet tas nav pareizi. Zinu un ticu, ka daudziem puišiem padotos un patiktu spēlēt teātri, bet viņi baidās no draugu un klasesbiedru reakcijas,” uzskata režisore. Viņa novēl visiem, kam ir interese par teātri, nebaidīties un uzdrīkstēties atnākt uz studiju, atklājot sev jaunu, nebijušu pasauli.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas” #SIF_MAF2023