2021.-2022.gada
sezonā ir sagaidāms zemāks iedzīvotāju dabiskās imunitātes
līmenis pret gripu, aģentūrai LETA pauda Slimību profilakses un
kontroles centrā (SPKC).
Iepriekšējā
sezonā gripas aktivitāte Eiropā saglabājās zemā līmenī visas
gripas sezonas laikā dažādu sabiedrības veselības un sociālo
ierobežojumu dēļ, kas tika īstenoti, lai samazinātu Covid-19
izplatību. Tomēr sagaidāms, ka šajā sezonā gripas vīruss
cirkulēs daudz vairāk, jo jau pašlaik daudzās Eiropas valstīs
ierobežojumi tiek atcelti un sociālie kontakti tiek atjaunoti.
Turklāt, ņemot vērā zemo saslimstību ar gripu pagājušajā
gadā, 2021.-2022.gada sezonā ir sagaidāms zemāks iedzīvotāju
dabiskās imunitātes līmenis pret gripu, kas varētu palielināt
slimības izplatību un slogu, brīdina SPKC.
Tādēļ
SPKC speciālisti aicina cilvēkus, īpaši riska grupas, pasargāt
sevi no iespējamām smagām saslimšanām, vakcinējoties pret gripu
arī šogad, jo vecāka gadagājuma cilvēkiem un cilvēkiem ar
hroniskām saslimšanām ir lielāks risks saslimt ar gripu smagākā
formā. Turklāt gripa tāpat kā Covid-19 infekcija var izraisīt
hronisko saslimšanu saasinājumu, kā arī bakteriālās infekcijas
pievienošanos, kas ievērojami pasliktina slimības iznākuma
prognozi.
Šogad
valsts apmaksātas pretgripas vakcīnas ārstniecības iestādēs,
vakcinācijas kabinetos vai pie sava ģimenes ārsta var saņemt
iedzīvotāji, kas pieder noteiktām grupām. Tās var saņemt bērni
līdz divu gadu vecumam, grūtnieces, ārstniecības personas un
ārstniecības atbalsta personas, sociālās aprūpes centru
darbinieki un klienti, seniori vecumā no 65 gadiem un pieaugušie un
bērni, kuri slimo ar hroniskām slimībām – plaušu,
kardiovaskulārām, vielmaiņas, nieru, psihoneiroloģiskām
slimībām, imūndeficītu, personas, kas saņem imūnsupresīvu
terapiju.
SPKC
iknedēļas pārskats par akūtu augšējo elpceļu infekciju un
gripas izplatību liecina, ka nedēļā no 8. līdz 14.novembrim
informācija par pacientu skaitu, kas vērsušies ambulatorajās
ārstniecības iestādēs akūtu elpceļu infekciju gadījumos,
saņemta no 39 ģimenes ārstu praksēm. Pacientu īpatsvars ar
elpceļu infekcijām veido 30% no kopējā pacientu skaitā, kas
vērsušies ambulatorajās iestādēs šajā laikā.
Par
klīniski apstiprinātiem gripas gadījumiem ģimenes ārsta prakses
nav ziņojušas.
Tāpat,
kopš šosezon sākts gripas un citu akūtu augšējo elpceļu
infekciju izplatības monitorings, stacionārās ārstniecības
iestādes nav ziņojušas par hospitalizētiem pacientiem gripas un
gripas pneimonijas gadījumos. Arī SIA “Rīgas Austrumu
klīniskās universitātes slimnīca” Nacionālā
mikrobioloģijas references laboratorijā gripas vīrusi klīniskajos
paraugos nedēļā nav noteikti.
Foto: Jelgavas poliklīnika
