«Sākums bija komisks. Ieradāmies sacensību vietā ceturtdienas vakarā. Pilnīgs klusums. Tāds pats klusums bija arī piektdienas rītā. Veiksmīgi izdevās sazvanīt austrieti Justu, kurš pastāstīja, ka sacensību vieta izmainīta. Lai gan vēl pēc sacensībām Eiropas čempionāta mājaslapā ir vecā sacensību vieta. Informācija esot bijusi feisbukā,» portālam zz.lv ziņo sportists Jānis Uzars.
Turpinājumā viņa stāstījums:«Nedaudz ar stresu, bet salīdzinoši ātri tomēr izdevās atrast 15 kilometru tālo sacensību vietu Donavas upē. Dalībnieku tik daudz, ka tie izvietojušies apmēram kilometru garā joslā gar Donavas krastu. Pirmā diena aizritēja salīdzinoši mierīgi – tehnikas pārbaude, sapulce un treniņi, kuros bija jāpiedalās visiem braucējiem. Pēc siltās dienas relaksējāmies viesnīcā, kuras balkons un restorāns atrodas dažus metrus no Donavas. Fantastiski skaista vieta.Otrā diena iesākās ar ķibeli meitas Kristas mocim. Motociklu ielaišana un izvilkšana – sarežģīta un grūta. Cilindrā nedaudz ūdens. To iztīrām, bet pirms kvalifikācijas brauciena, kā izrādās, arī MAP sensors cietis no ūdens. Krista kvalifikāciju brauc ar Pētera moci. Pirmajā aplī zviedriete nenovalda pagriezienā savu motociklu un ieskrien Kristai sānos. Pašas veselas, Pētera mocim robs un caursists stabilizators. Psiholoģiskā stabilitāte sagrauta, un bailes palielinās. Kristas moci sataisām un turpmākos braucienus viņa nobrauc veiksmīgi, aiz sevis atstājot divas sportistes. Kopā dāmu klasē desmit braucēju, tai skaitā divas pasaules čempiones – angliete Anja Koleja un japāniete Kurahaši Juki. Ūdens motocikli apmēram visām vienādi. Priekšā braucošās no Kristas neatraujas. Kādas trīs vēl būtu ņemamas. Jāēd mazāk konfektes un jāatsakās no colas.Pēteris Līkums startē «Ski Stock» klasē. Uz starta 19 braucēju, tai skaitā pasaules čempioni Kevins Reiterers, Amurs bin Huraizs un Markus Lutsokers. Apbrīnoju Pētera drosmi. Kopumā starts veiksmīgs. Aiz Pētera paliek četri sportisti.Es startēju divās klasēs – «Veterāni GP» un «Pro GP». Veterānos pirmo braucienu nobraucu kā otrais. Otrajā braucienā piektais, jo nedaudz pakritu pirmajā aplī. Trešajā braucienā kārtīgi nokrītu startā, jo motocikls nedaudz lēnāks un, lai gan startā esmu pirmais, pie pirmās bojas jau nākas rīt blakus braucēju šļakatas. Līdz brauciena beigām apdzenu daļu no sportistiem, bet līdz itālim Emilio Blankato paliek 20 metru. Vietu summā pa braucieniem rezultāts vienāds. Uzvar tas, kurš uzvar pēdējā braucienā. Es kopvērtējumā palieku ceturtais. Ar sniegumu esmu apmierināts. Pirmais trijnieks sasniedzams.«Pro GP» klasē 16 braucēju, tai skaitā astoņi pasaules čempioni – Kevins Reiterers, Ronijs Mangeruds, Markus Lutsokers, Pontus Andersons, Botti jen Baptiste, Markus Erlahs, Almurs bin Huraizs, kā arī amerikānis Kriss Maklagičs. Labi, ka to uzzinu vēlāk, skatoties rezultātus. Pirmajā braucienā esmu septītais, otrajā – devītais. Trešā brauciena rezultātus nesagaidām, bet kopvērtējumā – ap 11. vietu. Motocikli ātri, braucēji arī. Izcīnīt augstu vietu tikai tāpēc, ka kāds nenobrauc līdz galam vai neiztur motocikls, nav iespējams. Vajadzīga lielāka pieredze, drosme un atbilstošs motocikls. Ar Zapatas motociklu «Pro GP» klasē braucu vienīgais. Sajutu, ka tā nav mana klase. Likmes pārāk augstas – veselība, ģimene, darbs. Mājās arī kaut kā jāaizbrauc. Līdz šim neviens no latviešiem nav startējis «Ski Pro GP» klasē Eiropas un pasaules čempionātos, un domāju, ka tuvākajā laikā arī nestartēs. Es gribēju pamēģināt, lai saprastu, kā tas ir. Sapratu. Esmu apmierināts ar sniegumu un vesels atgriezies mājās.Visumā sacensības noorganizētas augstā līmenī. Neskatoties uz to, ka stāvoši braucami ūdensmotocikli vairs netiek ražoti jau divus gadus un tie nav nopērkami, dalībnieku skaits liels un meistarība augsta. Tiesneši un glābēji – ar lielu pieredzi un labu aprīkojumu. Uz ūdens drošību nodrošināja trīs maršali. Vēl laiva ar pieciem glābējiem bija starta gatavībā. Medicīniskais personāls – ap desmit cilvēkiem.» Pētera Līkuma komentārs:«Uzbraucu «Stock» kasē, pie strīpas 19 braucēju. Kvalifikācijā pēc starta trāpījos pa vidu, nogāzos, visi vālē, labi, ka ne pāri! Startos palaidu, lai visi brauc, tad pa viļņiem cīnījos, labi ka pēdējais nebiju! Pieredzes tādiem mačiem jau nav, bet, ja grib dabūt, tad jābrauc, jo pie visa jau varpierast.Trase ātra, līdzīga kā Tartu pirmajā «gonkā», visi vālē «pilnu ručku», lai arī viļņi, «kačka» nereāla, vismaz tāda nebija piedzīvota. Tiesnešu mocim liela stiklašķiedras panna, uz kuras pat moci var uzvilkt, brīvajos brīžos pats tiesnesis uz tās zvilnēja.Stars tika apturēts junioriem, kas divi «samačkājās», brauciens apstājās arī «ekspertiem» trešajā aplī, kad vienam nonesa vāku, nolauza stūri, pats arī apdauzīts! Gaļasmašīna baigā, arī ātrajiem darbs bija, bakstījās visu laiku kāds.Peredze laba, bet, vai brauktu atkal? Domāju, ka jā! Ja kāds pievienotos, būtu vieglāk, jo katrā klasē mocis piecas reizes jāielaiž un jāizvelk no ūdens, tas šoreiz pa trijiem bija izdarāms, bet nostrādājušies jau bijām bez braukšanas.Par močiem – ātrākie, tomēr potētie «kawi» un «Yamahas», arī «hidras» ar HP motoru, jo var izcelt labāk startu.»
