Pēc īsas vizītes Latvijā un Jelgavā Andrejs Dūda jau ir atceļā uz ASV, kur turpinās treniņus, gatavojoties startiem Pekinā.
Ģimene, draugi, intervija, draugi… – tā nepilnas četras dienas mājās aizvadīja peldētājs Andrejs Dūda. Priekšplānā, protams, bija ar Latvijas olimpisko komiteju kārtojamās lietas saistībā ar iekļaušanu valsts sportistu delegācijā uz Pekinu.«Nemaz jau nezinu, kur kas Jelgavā tagad atrodas,» kopš 2003.gada ASV studējošais un strādājošais sportists bilst, kad saskaņojam tikšanās vietu mūsu sarunai, tomēr viņš ir klāt īstajā laikā un vietā.Tava spēcīgākā distance ir 100 metru tauriņstils, tāpēc olimpiskais normatīvs 200 metru kompleksā daudziem bija pārsteigums. Vai arī pašam?Bija pārsteigums arī pašam. Gadā ir trīs lielas sacensības, uz kurām gatavojos. Cerība jau ir vienmēr, taču kaut kas arī patraucē. Martā sacensībās Teksasā laboju Latvijas rekordu 200 metros uz muguras. Biju pieteikts Eiropas čempionātam. Zemgales olimpiskais centrs piešķīra 500 latu atbalstam. Taču tad mani piemeklēja pleca trauma, un bija no sacensībām jāatsakās. Puse naudas aizgāja soda naudas samaksai. Konsultējoties pie ārsta, kas ieteica speciālus vingrinājumus, aprīlī tiku ar traumu galā. Vingrinājumus gan joprojām turpinu katru dienu, lai kaut kas neatkārtojas. Maijā atsāku treniņus un jūnijā tos turpināju ar pamatīgu slodzi, lai būtu gatavs sacensībām jūlijā, kur cerēju uz labu rezultātu 100 metros tauriņstilā. Kā jau pirms nopietna starta, jutos arī pietiekami satraucies, bet, kad pirmajā dienā izpildīju olimpisko normatīvu 200 metros kompleksā, «lampu drudzis» bija garām.Kā pats sportists vērtē sasniegumus – 53,70 sekundes simts metros tauriņstilā un 2:03,53 divsimt metru kompleksā, kā arī par dažām birokrātiskām problēmām, kuras izdevies veiksmīgi pārvarēt, lasiet otrdienas, 22.jūlija, «Zemgales Ziņās» publicētajā ekspresintervijā.
