Andra Ozola
Šodien stājies spēkā tā dēvētais piespiedu nomas maksājums jeb maksa par zemes lietošanu 4% apmērā no zemes kadastrālās vērtības.
Puses varēs rakstveidā vienoties par citu lietošanas maksas apmēru. Maksājums arī nevarēs būt mazāks par 50 eiro.
Ja 2022.gada 1.janvārī nav spēkā esoša zemes nomas līguma, bet ir zināma lietošanā esošā zemes platība un zeme nepieder publiskai personai, likumisko zemes lietošanas tiesību darbība sākas ar 2022.gada 1.janvāri.
Likumiskās zemes lietošanas tiesības regulēs likums, un to īstenošanai nav nepieciešama līguma slēgšana, kā arī vienoties par dažādiem jautājumiem ir iespējams, ja ir pušu saskanīga griba. Ja vienošanās nav iespējama, ir piemērojami likuma noteikumi.
Likumiskā lietošanas maksa sastādīs 4% gadā no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības. Ja 4% gadā ir mazāk par 50 eiro, lietošanas maksa ir 50 eiro gadā. Minimālā lietošanas maksa 50 eiro gadā nav jāreizina ar zemes vai būves kopīpašnieku skaitu.
Ja zemes īpašnieks ir zināms, sasniedzams un ir zināma lietošanā esošās zemes platība, samaksa ir jānodrošina ēkas īpašniekam pašam, negaidot, kad zemes īpašnieks uzsāks kādas darbības. Proti, ēkas īpašnieks pats aprēķina maksas apmēru un nodrošina tās samaksu atbilstoši likumā noteiktajiem termiņiem.
Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju gadījumā ir vēlams dzīvokļu īpašniekiem sazināties ar pārvaldnieku un dzīvokļu īpašnieku kopībai pieņemt lēmumus par to, kā tiks īstenotas likumiskās zemes lietošanas tiesības, bet ja dzīvokļa īpašnieks vai būves kopīpašnieks nemaksā savu maksas daļu, tam papildus ir jāatbild par šādām izmaksām – kopīpašnieka identificēšana, maksas daļas aprēķināšana un paziņošana par neizpildītu saistību.
Likumiskā maksa ir maksājama par katru ceturksni uz priekšu. Ir iespējams vienoties par citiem maksāšanas termiņiem, ja abas puses to vēlas. Ja konkrētajā gadījumā likumiskās lietošanas tiesības stājas spēkā 2022.gada 1.janvārī, minētajā datumā ir jānodrošina samaksa par attiecīgā gada pirmo ceturksni.
No 1.janvāra nedz nomas maksa piespiedu nomā, nedz likumiskā lietošanas maksa netiek aplikta ar pievienotās vērtības nodokli – to paredz Pievienotās vērtības nodokļa likuma grozījumi, kas stāsies spēkā arī 1.janvārī. Tas attieksies arī uz piespiedu nomas maksu, ko līdz šim noteica vienošanās vai tiesas nolēmums par zemes un būves īpašnieku savstarpējām tiesiskajām attiecībām.
Likumiskās zemes lietošanas tiesības stājas spēkā trīs posmos, atkarībā no situācijas.
2022.gada 1.janvārī visos dalītā īpašuma gadījumos, kuros piespiedu nomas attiecības attiecīgajā brīdī netiek regulētas ar spēkā esošu līgumu vai tiesas nolēmumu.
2023.gada 1.janvārī visos dalītā īpašuma gadījumos, kuros piespiedu nomas attiecības 2022.gada 1.janvārī tiek regulētas ar spēkā esošu nomas līgumu vai tiesas nolēmumu.
2024.gada 1.janvārī dalītā īpašuma gadījumos, kuros privātpersonai piederošas būves atrodas uz publiskas personas zemes.
Likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” noteikts vienots regulējums pašlaik dažādi regulētiem dalītā īpašuma gadījumiem.
Likumā esošais nomas regulējums aizstāts ar likumiskām zemes lietošanas tiesībām par maksu, tādējādi padarot skaidrākas pušu starpā esošās tiesiskās attiecības, kā arī novēršot virkni problēmu, kuras ir radījusi nomas institūta izmantošana dalītā īpašuma stāvokļa risināšanai, norāda pieņemto izmaiņu autori Tieslietu ministrijā.
Līdz šim jautājumi par dalīto īpašumu tika regulēti vairākos normatīvajos aktos. Savukārt ar pieņemtajiem grozījumiem visas dalītā īpašuma attiecības tiks regulētas vienā likumā, vienkāršojot pušu tiesiskās attiecības un atsakoties no nepieciešamības slēgt līgumus.
Likumā nostiprinātas arī pušu tiesības un pienākumi, tostarp būvniecības un uzturēšanas jomā.
Noteikts, ka likumiskajās zemes lietošanas tiesībās būves īpašniekam ir pienākums rūpēties par lietošanā esošo zemi, kā arī uzņemties nastas un apgrūtinājumus, kas gulstas uz zemi, izņemot reālnastas, ķīlas tiesības un parādus, kas guļ uz zemi, kā arī to blakus prasījumus.
Būves īpašniekam uz tā lietošanā esošās zemes bez zemes īpašnieka piekrišanas ir tiesības būvēt palīgēkas un inženierbūves, kas nepieciešamas būves ekspluatācijai, kā arī ceļus, laukumus un ārtelpas elementus. Šādas būves ir uzskatāmas par patstāvīgas būves blakus lietām, un šīs tiesības neattiecas uz tādu būvniecību, kas prasītu mainīt būves īpašnieka lietošanā esošās zemes platību vai robežas vai radītu nekustamā īpašuma apgrūtinājumus ārpus lietošanā esošās zemes platības.
Jaunais regulējums būs piemērojams arī gadījumos, kad attiecības regulē tiesas nolēmums vai beztermiņa līgums.
Kā aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienestā, pašlaik dalītā īpašumā kopumā atrodas vairāk nekā 200 000 būvju, kas atrodas uz aptuveni 70 000 zemju. No tām 3677 ir privatizētas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kurās atrodas 110 970 dzīvokļu. Līdz ar to dalītā īpašuma problemātika skar ievērojamu skaitu nekustamo īpašumu īpašnieku valstī.
Vienlaikus šodien stājušies spēkā grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, kuros saistībā ar iepriekš pieņemto regulējumu par dalīto īpašumu paredzēts par diviem mēnešiem pagarināt zemes likumiskās lietošanas maksas veikšanu, ja starp īpašniekiem nebūs citas vienošanās.
Likumā noteikts, ka, ja nav citas vienošanās, likumiskā lietošanas maksa par zemes lietošanas tiesībām par 2022.gada pirmo ceturksni ir jāsamaksā līdz 2022.gada 31.martam.
Grozījumu autori iepriekš skaidroja, ka izmaiņas nepieciešamas, lai konkrētajos gadījumos maksājumu termiņu pārceltu no 1.janvāra uz 31.martu, dodot ilgāku laiku samaksas veikšanai.
Foto: no arhīva
Reklāma