Studējošo skaits Latvijas augstākās izglītības iestādēs samazinājies par 1,5%

Šajā akadēmiskajā gadā studējošo skaits Latvijas augstākās izglītības iestādēs samazinājies par 1,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

2021./2022.akadēmiskajā gadā augstāko izglītību apgūst 77 400 studentu pretstatā 78 500 studentu iepriekšējā akadēmiskajā gadā.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo akadēmisko gadu kopējais studējošo skaits ir samazinājies par vairāk nekā 1000, savukārt pēdējo piecu gadu laikā – par 5500 jeb 6,7%. Koledžas līmeņa programmās studē 14 300 studentu, bakalaura – 43 600, maģistra – 17 400, savukārt doktora līmeņa programmās – 2000 studentu.

Statistikas pārvaldē norāda, ka lielākais sieviešu īpatsvars ir izglītības studiju programmās, bet lielākais vīriešu īpatsvars ir inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības jomā.

Dati liecina, ka visvairāk studējošo nemainīgi ir sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmās, kuras apgūst 26 100 jeb trešdaļa no kopējā studentu skaita, turklāt šajās programmās vērojams lielāks sieviešu īpatsvars (62,5%). Augsts sieviešu īpatsvars (80%) vērojams arī veselības aprūpes un sociālās labklājības programmās, kuras kopumā apgūst 13 500 jeb 17,4% no kopējā studējošo skaita. 

Veselības aprūpes programmās studējošo skaits gada laikā ir pieaudzis par 2% jeb 271 studentu. Savukārt inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmās, kuras apgūst 11 100 jeb 14,4% no kopējā studējošo skaita, vērojams samazinājums par 6,7% jeb 798 studentiem. Šajās programmās studē galvenokārt vīrieši (76,1%).

Dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju programmas apgūst 7800 jeb 10,1% no kopējā studējošo skaita, kas ir par 273 studējošajiem vairāk nekā gadu iepriekš. Arī šajās studiju programmās lielāks ir vīriešu īpatsvars (71,4%).

2021./2022. akadēmiskajā gadā samazinājies studējošo skaits pakalpojumu studiju programmās – par 7,3% jeb 491 studentu. Humanitāro zinātņu un mākslas, kā arī izglītības studiju programmas apgūst attiecīgi 6100 un 5100 studējošo un šajās programmās ir izteikti lielāks sieviešu īpatsvars (73,2% un 91,6%).

Vienlaikus salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir palielinājies uzņemto un grādu vai kvalifikāciju ieguvušo studentu skaits.

2021./2022.akadēmiskajā gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs uzņemti 29 000 studentu, kas ir par 1,2% vairāk nekā gadu iepriekš. Tostarp 52,2% uzņemto studentu sākuši studijas bakalaura līmeņa programmās, 24% – maģistra, 21,8% – koledžas, savukārt 2% – doktora līmeņa programmās. 

Statistikas pārvaldē norāda, ka nemainīgi uzņemto studentu vidū vairāk ir sieviešu – 16 800 jeb 57,8% no kopējā uzņemto skaita. 

Dati arī liecina, ka 57% uzņemto studentu studijas ir sākuši par personīgajiem līdzekļiem, savukārt 43% – par valsts budžeta līdzekļiem. Lielākais par personīgajiem līdzekļiem uzņemto studentu īpatsvars ir sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmās (84,2%), bet par valsts budžeta līdzekļiem – inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības studiju programmās (74,8%).

Statistikas pārvaldē arī norāda, ka 2021.gadā grādu vai kvalifikāciju ieguva 14 700 studentu, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu ir par 1,3% vairāk. 

Tostarp 35,9% jeb 5300 ieguva grādu sociālajās zinātnēs, komerczinībās un tiesībās, bet 18,5% jeb 2700 – veselības aprūpes un sociālās labklājības jomās. Studijas inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmās beidza 1700 jeb 11,3% no kopējā absolventu skaita. Kopš 2010.gada absolventu skaits Latvijas augstskolās ir sarucis gandrīz divas reizes.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados vairāk nekā trešdaļa jeb 10 500 uzņemto studentu izvēlējušies apgūt sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības. 

Statistikas pārvaldē informē, ka gandrīz nemainīgs uzņemto studentu skaits – 4200 jeb 14,5% no kopskaita – bija inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmās. Uzņemto studentu skaita pieaugums bija vērojams veselības aprūpes un sociālās labklājības programmās – tās izvēlējās apgūt 4800 studējošo (16,4%), kas ir par 239 studentiem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Tikmēr lielākais samazinājums bija ar pakalpojumiem saistītās programmās – uzņemti 2000 studējošo, kas ir par 261 studentu mazāk nekā pirms gada. Uzņemto studentu skaits pieaudzis arī humanitāro zinātņu un mākslu, kā arī dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju programmās, kurās izvēlējās studēt attiecīgi 2300 un 3200.

Šajā akadēmiskajā gadā uzņemti 3800 mobilo studentu, kas ir par 64 studējošajiem vairāk nekā gadu iepriekš, taču par ceturtdaļu mazāk nekā 2019./2020. akadēmiskā gada sākumā. Mobilie studenti ir personas, kuras iepriekšējo izglītību ieguvušas ārpus Latvijas un Latvijā studē ar mērķi iegūt noteikta līmeņa augstāko izglītību.

Vienlaikus, pēc statistikas pārvaldes datiem, otro gadu pēc kārtas nedaudz samazinājies kopējais mobilo studentu skaits, kam pirms Covid-19 pandēmijas bija tendence būtiski pieaugt. Pašlaik Latvijā studē 9800 mobilo studentu, kas ir par 2,1% mazāk nekā pērn, taču gandrīz divas reizes vairāk nekā 2014.gadā, kad sāka apkopot statistiku par mobilajiem studentiem.

Lielākā daļa mobilo studentu (70,4%) iepriekšējo izglītību ir ieguvuši ārpus Eiropas Savienības (ES), turklāt gandrīz divas trešdaļas no mobilajiem studentiem ir vīrieši. Visvairāk mobilo studentu iepriekšējo izglītību ir ieguvuši Indijā, Uzbekistānā un Vācijā (41,8% no kopējā skaita). No to Latvijas augstākās izglītības iestādēs studējošo skaita, kuri iepriekšējo izglītību ieguvuši Vācijā, vairāk nekā puse (58,2%) ir sieviešu, savukārt no Indijas un Uzbekistānas Latvijā ieradušies studēt pārsvarā vīrieši – attiecīgi 82,7% un 81%.

Visvairāk mobilo studentu, proti, 2500 studē Rīgas Stradiņa universitātē, no kuriem gandrīz 80% iepriekšējo izglītību ir ieguvuši kādā no ES valstīm. Vienlaikus Latvijas Universitātē 52,6%, bet Rīgas Tehniskajā universitātē 3,2% no kopējā mobilo studentu skaita iepriekšējo izglītību ieguvuši ES valstīs. Kopumā šajās trijās universitātēs studē 5000 jeb 51,5% no kopējā mobilo studentu skaita.

Teju puse (49,2%) no mobilo studentu kopskaita studē maģistra līmeņa programmās, savukārt 45,8% – bakalaura līmeņa programmās. No mobilajiem studentiem, kuri iepriekšējo izglītību ieguvuši ES valstīs, 85,6% studē maģistra līmeņa studiju programmās. Mobilie studenti visbiežāk apgūst sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības (41,2%) un veselības aprūpes un sociālās labklājības programmas (29,3%). Lielākā daļa mobilo studentu, kuri iepriekšējo izglītību ieguvuši ES valstīs, studē veselības aprūpes un sociālās labklājības programmās (78,1%).

Šajā akadēmiskajā gadā studijas norit 53 augstākās izglītības iestādēs, tostarp 29 augstskolās un 24 koledžās, kas ir par vienu koledžu mazāk nekā iepriekšējā gadā. 

Valsts augstskolās un koledžās studē 77,2% no kopējā studējošo skaita, savukārt privātajās izglītības iestādēs – 22,8%. 

Trīs lielākajās Latvijas universitātēs – Latvijas Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē un Rīgas Stradiņa universitātē – studē gandrīz puse jeb 49,2% no kopējā studējošo skaita. Kopumā 16 augstākās izglītības iestādēs studējošo skaits pārsniedz tūkstoti, savukārt 13 izglītības iestādēs, kas ir gandrīz ceturtdaļa no kopējā iestāžu skaita, studējošo skaits ir mazāks par 200.

2021./2022. akadēmiskajā gadā Latvijā doktora līmeņa studijas piedāvā 20 augstākās izglītības iestādes. Tajās studē 2032 doktoranti, tostarp 1075 sievietes un 957 vīrieši, no kuriem trešdaļa (33,1%) sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību jomā, savukārt piektdaļa (20,4%) studē inženierzinātnes, ražošanu un būvniecību.

Foto: no arhīva