Studējot saprot, ka pedagoģija ir īstais ceļš

Pedagogu trūkums Latvijā ir sasāpējusi problēma, taču var apgalvot, ka ne viss ir tik slikti, kā neiedziļinoties varētu šķist. Ir jauni skolotāji, kuri jaunā mācību gada sākumu gaidījuši ar lielu nepacietību, lai tikai varētu sākt darbu profesijā, kam pieder viņu sirds. Viena no tādām pedagoģēm ir Margarita Koroļonoka, kura nupat ieguvusi skolotāja darbam nepieciešamo izglītību un sākusi strādāt Jelgavas Pārlielupes pamatskolā. Precīzāk būtu teikt, ka ar šo pamatskolu Margarita saistīta kopš 2022. gada 1. februāra, taču tagad viņa ir pilntiesīga skolotāja, jo RTU Liepājas Akadēmijā absolvējusi programmu “Pirmsskolas skolotājs”. Kaut arī diploms saņemts nesen, Margaritai jau ir gatavs turpmākās rīcības plāns, kā turpināt izaugsmi pedagoga profesijā.

– Jūs studijas pedagoģijā uzsākāt vienlaikus ar darba gaitām Jelgavas Pārlielupes pamatskolā. Tik kardināli mainīt dzīvi nav viegli.
Jāsāk ar to, ka manas studijas divarpus gadu garumā bija iespējamas ar Jelgavas pašvaldības atbalstu, citiem vārdiem, pašvaldība sedza studiju maksu. Mēs bijām vairākas nākamās skolotājas, kuras iesaistījās Jelgavas projektā. Mūs sadalīja pa dažādām izglītības ie­stādēm, tātad vienlaikus gan studējām, gan strādājām. Ja godīgi, šis finansiālais atbalsts man bija liels atspaids, lai kaut ko mainītu savā karjerā un vispār sāktu studēt.

Kad sāku gan strādāt, gan studēt, jau uzreiz radās idejas, taču tad vēl nesapratu, kā un kāpēc tās īstenot; vai tā būs pareizi, kā es tagad strādāju ar bērniem. Jutos nedroši, taču studiju procesā ieguvu teorētisko bāzi, kas mazināja taustīšanos tumsā, dodot izpratni, kas ir vajadzīgs un kāpēc tas ir vajadzīgs. Katrai spēlei, katrai nodarbībai ir nozīme, jo tā veicina konkrētu bērnu prasmju attīstību. Otrā lieta, ko man devušas šīs studijas, ir pārliecība par savu varēšanu. Nenoliedzami, ļoti vērtīgas bija arī prakses. Vienu no tām izgāju savā darbavietā – Jelgavas Pārlielupes pamatskolā, citu, kas man iegadījās laikā, kad biju bērniņa kopšanas atvaļinājumā, – Vircavas vidusskolas Lielvircavas filiāles pirmsskolas grupās. Tieši šī prakse man deva lielisku pieredzi, iedvesmoja un atklāja citādu darba stilu un metodes.

Studiju sākumā svārstījos, vai tikšu galā, taču drīz vien radās sajūta, it kā kāds man palīdzētu. Šķita, ka visas durvis man atveras pašas no sevis, veicās gan praksēs, gan teorētiskajās mācībās. Būdama ticīgs cilvēks, es to uztvēru par zīmi. Sapratu, ka pedagoģija ir mans īstais ceļš.

– Vai kaut minimāla saistība ar pedagoģiju jums bija arī iepriekš?
Nē, pirms studijām man nebija nekādas saistības ar skolu. Biju internetveikala vadītāja, bet, kad Jelgavas pašvaldība izsludināja šo projektu, sajutu, ka beidzot man būs iespēja realizēt to, kas visu laiku sēdēja dziļi dvēselē. Dzīvē ir sanācis tā, ka bērni man vienmēr ir bijuši apkārt, esmu ar viņiem darbojusies, bet citādos veidos. Tāpat arī ar studentiem. Kā ģimenes cilvēks es lieliski apzinājos, ka nevaru pamest darbu un pievērsties pilna laika studijām. Taču, kad uzzināju par projektu, sapratu, ka jārīkojas – tagad vai nekad –, turklāt tik lieliskā situācijā, ka man tiek segta studiju maksa un vēl uzreiz iedots darbs. Pamēģināju. Iepatikās tik ļoti, ka tagad esmu iesniegusi dokumentus, lai savas studijas pedagoģijā turpat, RTU Liepājas akadēmijā, turpinātu un kļūtu par sākumskolas izglītības skolotāju.

– Mūsu saruna notiek 2. septembrī – pirmajā jaunā mācību gada dienā. Kas ar šodienu mainīsies jūsu darba dzīvē?
Jā, jaunais mācību gads nāk ar jauniem izaicinājumiem. Ir beidzies mans bērna kopšanas atvaļinājums. Esmu atpakaļ skolā savā pirmsskolas grupā, kur sagatavojam nākamos pirmklasniekus. Darbu kā pirmsskolas skolotāja turpināšu, taču tagad jau bez mentora. Tas nozīmē, ka visa atbildība gulsies vienīgi uz maniem kā diplomēta pedagoga pleciem. Tagad saprotu, cik lielu risku, pirms vairākiem gadiem pieņemot darbā tādu zaļu gurķi bez pedagoģiskās pieredzes kā mani, uzņēmās mūsu skolas direktore. Šajā laikā nevienu brīdi neesmu jutusi, ka uz mani kāds no kolēģiem skatītos no augšas vai ar nosodījumu. Saikne ar skolu nezuda pat tajā laikā, kad atrados bērna kopšanas atvaļinājumā. Gan direktore Ilze Arbidane, gan viņas vietniece mācību darbā Viktorija Tihonova apjautājās, kā klājas, uzturēja aktīvu kontaktu un iesaistīja ar skolu saistītās aktivitātēs, līdz ar to pēcdzemdību depresijai neatlika laika. (Iesmejas.) Visu savas prombūtnes laiku jutos piederīga kolektīvam. Kad sāku strādāt, direktores vietniecei bija fantastisks teiciens. Pat neatceros, kas tā bija par situāciju, taču viņa man sacīja tā: “Mēs saviem skolotājiem ļaujam kļūdīties!” Jaunam pedagogam dzirdēt šos vārdus ir svarīgi, tie sniedz drošības izjūtu. Tāpat arī līdz šim lielākoties esmu saskārusies ar saprotošiem, pretimnākošiem skolēnu vecākiem. Tagad, pēc pirmajām sapulcēm, saprotu, ka arī vecāki ir uztraukušies. Galu galā viņi mums uztic savus bērnus.

– Jums šajā mācību gadā ir uzticēti vēl citi jauni pienākumi.
Taisnība. Sākot ar jauno mācību gadu, skolas vadība man uzticēja kļūt par pirmsskolas jomas atbildīgo personu. Vadīšu pirmsskolas metodisko darbu.

Vēl viens jaunums ir tas, ka divreiz nedēļā vadīšu interešu izglītības pulciņu “Latviskā dzīvesziņa” 4. un 5. klasei. Mūsu skolā ir ļoti svarīgi runāt par patriotismu, ieaudzināt bērnos latvisko piederību – īpaši jau tāpēc, ka Jelgavas Pārliel­upes pamatskola iepriekš bija skola ar krievu mācību valodu. Tāpēc mums ir tik svarīgi parādīt, ka esam pilnvērtīga daļa no latviskās izglītības, izglītības iestāde, kas tur cieņā un godā latviešu valodu, kultūru un tradīcijas.

– Ko esat plānojusi šajā pulciņā mācīt?
Mācīsimies, kā dzīvot saskaņā ar latviešu tradīcijām, kā svinēt svētkus, un vēl risināsim dažādas sadzīves lietas. Gatavojoties šim darbam, esmu izlasījusi ļoti daudz literatūras un saprotu, ka kalendārā atzīmētie latviešu svētki mums tikai norāda lielos pieturas punktus, taču ir daudz starpposmu. Es pati iepriekš nezināju, ka visu šo ciklu, kas ir rudenī, ieskaitot svētkus, dēvē par rudenājiem. Tam seko Ziemassvētku cikls, tad – Lieldienas. Tie ir tikai lielie pieturas punkti, taču iedalījums ir daudz smalkāks. Ikvieni svētki ir kaut kā kulminācija, taču saviem skolēniem stāstīšu, kā līdz šai kulminācijai nonākt. Ir pietiekami daudz bērnu, kuriem nav izpratnes, kas ir Meteņu diena; ir tādi, kuri mūsu svētkus sajauc ar slāvu svētkiem, piemēram, Masļeņicu.

Esmu ieguvusi “FasTracKids Latvia” treneres sertifikātu darbā ar pirmsskolas bērniem. Tā ir apmācību programma jeb, kā es to dēvēju, mazo zinātnieku pulciņš. Ar šo mācību gadu pirmsskolas bērniem turpināšu mācīt “FasTracKids”. Jā, darāmā šogad netrūks!
— Lāsma Gaitniece

Pieturzīmes Margaritas Koroļonokas profesionālajā dzīvē
■ Sākotnējā izglītība – bakalaura grāds ekonomikā un darbs projektu izstrādē; bijusi internetveikala vadītāja.
■ Darbojas studenšu korporācijā “Gundega”, kur vairākus gadus bijusi gan audzinātāja jaunajām studentēm, gan arī atbildīgā par literārajiem vakariem. Pagājušajā gadā saņemta Latvijas Universitātes (LU) rektora atzinība par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas akadēmisko tradīciju kopšanā un LU atpazīstamības veicināšanā.
■ Sākot ar 2024./25. mācību gadu, Jelgavas Pārlielupes pamatskolas 4. un 5. klases audzēkņiem vada latviešu dzīvesziņas pulciņu, kā arī ir atbildīgā par pirmsskolas mācību jomu.
■ Turpina studijas RTU Liepājas Akadēmijas 3. kursā bakalaura studiju programmā “Sākumizglītības skolotājs”.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Novadu aktualitātes”. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”.