Pērn 9. decembrī stājās spēkā jauni Ministru kabineta noteikumi, kas par īpaši aizsargājamiem dabas objektiem valstī noteica 51 aleju, tajā skaitā trīs Jelgavas rajonā – Blankenfeldē, Elejā un Lielplatonē.
Pērn 9. decembrī stājās spēkā jauni Ministru kabineta noteikumi, kas par īpaši aizsargājamiem dabas objektiem valstī noteica 51 aleju, tajā skaitā trīs Jelgavas rajonā – Blankenfeldē, Elejā un Lielplatonē.
Aleju izciršanas vēsture Latvijas lauku ainavā meklējama jau mūsu literatūras klasiķa Blaumaņa daiļradē. Lai atceramies veco “Indrānu” māju ošu gatvi, kas tika ziedota jaunā saimnieka maka pildīšanai. Viņš tajā bija saskatījis nevis kultūrvēsturiskas vērtības, bet gan izdevīgi pārdodamus lietaskokus. Daudz jaunākā vēsturē gan padomju varas gados, gan pēc neatkarības atjaunošanas Latvijas likumi nespēja aizsargāt ceļmalu krāšņās alejas no mantkārīgu ļaužu cirvjiem.
Atbilde izcirtējiem – jauni noteikumi
Dabas draugs un ainavas saglabātājs Guntis Eniņš savulaik skaidroja, ka aizsardzības pasākumiem jāparedz saglabāt vairumu no apzinātām alejām kā mūsu kultūrvides un identitātes neatņemamām vērtībām. Pēdējos gados uz mūžiem zaudēta ir ošu gatve Kuldīgas rajona Nīkrācē, Latvijā ievērojamākais Vīcežu ošu grupējums Talsu rajona Lībagu pagastā, Limbažu – Dūču ceļa bērzu, Jēkabpils rajona Vīpes pagasta papeļu aleja un daudzas citas, kopumā vairāk nekā divdesmit. Tomēr plašākas sabiedrības mieram “punktu pielika” aizpērnā gada nogalē Kaives pagastā Vecpiebalgas ceļa malās nozāģētā ozolu aleja. Nebūtībā aizgāja vairāk nekā piecdesmit mūsu ainavai raksturīgo koku, tostarp vairāki dižozoli.
Šis un citi mazāk zināmie gadījumi mudināja sarosīties ierēdņus no Vides ministrijas. Viņi ceļmalās augošo aleju saglabāšanai sagatavoja īpašus noteikumus. Tajos sākotnēji par īpaši aizsargājamām tika uzskatītas 63 Latvijas alejas no gandrīz pieciem tūkstošiem līdz šim apzināto. Tādējādi, lai arī bija sperts pirmais solis, tas no iznīcības nākotnē neglābtu mūsu dabai tik raksturīgo ainavu. Pēc ilgām debatēm ar dabas aizsargātājiem 2005. gada novembrī Ministru kabinets apstiprināja īpaši aizsargājamo aleju sarakstu.
Jelgavas rajonā – trīs
Zināmā mērā varam būt pat lepni, jo mūsu rajonā šajā noteikumu sarakstā kā īpaši aizsargājamas iekļautas trīs alejas. Viena atrodas Vilces pagastā blakus Blankenfeldes muižai. Tā ir pati garākā no visām trijām – aptuveni 1,7 kilometri. Nākamā ir Elejas ozolu aleja – 0,9 kilometri –, savukārt Lielplatones muižas liepu alejas garums ir 0,62 kilometri.
Ko paredz noteikumi
Līdz pērnā gada nogalē apstiprinātajiem noteikumiem spēkā bija citi – par koku ciršanu ārpus meža. Tajos bija paredzēts, ka ciršanas darbi jāsaskaņo vienīgi ar pašvaldību un Reģionālā vides pārvalde iejaukties var tikai gadījumos, ja teritorijai kopumā vai atsevišķi augošam kokam jau iepriekš noteikts aizsardzības statuss. Kā “Ziņām” skaidro Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes Dabas aizsardzības daļas vecākā inspektore Inguna Skutele, jaunie noteikumi paredz: ja vietējās pašvaldības nolemj izstrādāt grozījumus teritorijas plānojumā, tajos obligāti iekļaujami noteikumos minētie dabas pieminekļi – aizsargājamās alejas. Pašlaik Reģionālā vides pārvalde trim minētajām pašvaldībām gatavo informatīvās vēstules, kurās tiks skaidrots, kādi pasākumi būtu veicami, lai saglabātu alejas. Pašvaldības arī pašas var pieņemt lēmumus aizsargāt citas to teritorijā augošās alejas.
Koki ceļmalās – drauds drošībai?
Par ceļmalās augošo koku izciršanas iemeslu parasti min to, ka tie apdraud autovadītāju drošību. Zināmā mērā tam varētu piekrist, jo lielākoties ievērojamus apmērus sasniegušie koki tika stādīti vēl tajos laikos, kad vienīgais transporta līdzeklis bija zemnieku bērīšu vilkti atsperrati vai kamanas. Pašlaik strauji augošo pārvietošanās ātrumu dēļ tas, protams, radījis zināmas problēmas. Šajā sakarā varam minēt ceļu no Jūrmalas un Ventspili. Dažs atcerēsies, ka laiku pa laikam posmā aiz Slokas vietumis tika nolikti sēru ziedi un aizdegtas sveces. Lielākā daļa koku tur tagad izcirsti. Bet par atlikušajām alejām Satiksmes ministrijā “Ziņām” paskaidroja – tās atrodoties līdzās otršķirīgiem autoceļiem. Tādēļ pilnīgi pietiktu, ja tiktu ievērots atbilstošs braukšanas ātrums un piesardzība.
