Sesavas pagasta Bērvircavā viss sagriezies kājām gaisā – laikā, kad citi pašdarbnieki bauda vasaru, pāris dāmu ik nedēļu apzinīgi ierodas uz mēģinājumiem, lai apgūtu jaunus soļus, ko izpildīt kantri mūzikas pavadījumā.
Sesavas pagasta Bērvircavā viss sagriezies kājām gaisā – laikā, kad citi pašdarbnieki bauda vasaru, pāris dāmu ik nedēļu apzinīgi ierodas uz mēģinājumiem, lai apgūtu jaunus soļus, ko izpildīt kantri mūzikas pavadījumā. Taču tas tāpēc, ka ideja par līnijdeju nodarbībām atdzima tikai šajā pavasarī, un, lai līdz rudenim vēlēšanās dejot nenoplaktu, bērvircavnieces sākušas atcerēties mazliet jau piemirstos soļus.
Pagaidām visjaunākajam pašdarbnieku kolektīvam Sesavas pagastā nosaukums nav izdomāts, taču tas tāpat kā kantri mūzikai atbilstoši tērpi ir padomā. Kultūras dzīves organizētāja Sandra Zeimule atklāj, ka, visticamāk, tērpus dāmas iegādāsies par saviem līdzekļiem. Šādu tradīciju pagastā sākušas senioru deju kopas “Virši zied” dalībnieces, un viņām tas tīri labi patīk.
“Pirms kādiem pāris gadiem, kad tikko iepazināmies ar kantri mūziku, līnijdejas bija modes lieta. Dejoja visā Latvijā, tādēļ likumsakarīgi šķita to darīt arī mūsu pagastā,” atceras Inga Čekanovska, viena no deviņām Bērvircavas dāmām, kas vasarā atlicina laiku mēģinājumiem. Tolaik nodejoti kādi divi trīs gadi, un vietējās dāmas nolēmušas šo nodarbošanos pārtraukt. Taču viņas šķīrušās, kā izrādās, lai pēc nepilniem diviem gadiem sanāktu kopā un soļus mācītos ar jaunu elpu. “Pašlaik kantri deju mode mazliet noplakusi, taču radusies patiesa interese un gandarījums, ka mums līnijdejas ne tikai patīk, bet arī izdodas,” Inga neslēpj, ka sākotnēji dāmas bija ieplānojušas kopā sanākt uz aerobikas nodarbībām, taču nejauši atskaņots kantri mūzikas kompaktdisks radījis nostaļģiju, un pavisam negaidot visas nolēmušas atsākt dejošanu.
S.Zeimule ir priecīga par vietējo atsaucību un uzņēmību, turklāt šajā kolektīvā iesaistījusies arī pati. Viņa stāsta – vēlēšanās apgūt jaunus līnijdeju soļus bijusi tik liela, ka cits nekas neatlika – vajadzēja meklēt pasniedzēju, un tika piesaistīta Siāra Vīgante. Viņa gan laika trūkuma dēļ Bērvircavā nevar ierasties katru nedēļu, tāpēc dāmas vienojušās par mazliet neierastāku veidu, kā apgūt līnijdejas. Proti, pasniedzēja atbrauc reizi mēnesī, lai parādītu jaunus soļus un dejas. Tas tiek nofilmēts, un pēc tam mēģinājumos bērvircavnieces tās apgūst pašas. Pozitīvi, ka lielākajai daļai dejotāju šajā jomā jau ir pieredze, tādēļ līnijdejas grūtības nesagādā. “Esam apzinīgas – sanākam kopā, pārmijam dažus vārdus un ķeramies klāt soļu apgūšanai,” savu komandu paslavē S.Zeimule. Viņa atklāj, ka pašlaik dāmas ieintriģējušas nodarbības atpūtas centrā “Lido”, kur katru otrdienu sapulcējas līnijdeju cienītāji no visas Latvijas un apgūst kādu jaunu deju – katru nedēļu vienu. Nākamajā šādā nodarbībā plānojušas iesaistīties arī bērvircavnieces.
Pasniedzēja norāda, ka līnijdejām ir vairākas būtiskas priekšrocības, jo tās var apgūt gan mazi bērni, gan cienījama vecuma kundzītes, turklāt, lai tās dejotu, nav nepieciešams pāris, un I.Čekanovska piebilst – atsākot līnijdeju nodarbības, stāja kļuvusi staltāka, turklāt mēģinājumi sniedz pozitīvu enerģiju.
S.Zeimule atklāj, ka rudens pusē līnijdeju nodarbības paredzēts atdzīvināt arī otrā pagasta ciemā – Sesavā – un jaunas dalībnieces savā komandā vēl aizvien aicina bērvircavnieces. Viņa iedrošina – sākt dejot nekad nav par vēlu, jo nokavēto iespējams apgūt pāris mēģinājumu laikā.
