Funkcijām neatbilstošu būvmateriālu izvēle, būvobjekta defektu slēpšana, paviršības un dokumentācijas neatbilstība likumā noteiktajām prasībām – šie ir tikai daži no biežāk būvniecībā konstatētajiem pārkāpumiem.
Lai gan pēdējo desmit gadu laikā būvniecības kvalitāte Latvijā augusi un nozarē strādā arvien vairāk augsti kvalificētas būvkompānijas, izvērtējot būvobjektu kvalitāti, būvniecībā joprojām tiek novērota virkne pārkāpumu, norāda «Inspecta Latvia» Būvju nodaļas vadītājs Sandris Liepiņš.
Nezināmas izcelsmes un kvalitātes būvmateriāli
Kaut pēdējos desmit gados būvkonstrukciju projektēšanas un būvniecības kontroles prasības ir augušas, daudzos gadījumos, veicot pārbaudes būvobjektos, nav iespējams noteikt izmantoto būvmateriālu izcelsmi. Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām visiem izmantotajiem materiāliem jābūt identificējamiem, lai varētu pārbaudīt to atbilstību kvalitātes standartiem. Tomēr, kā liecina būvekspertu pieredze, Latvijā joprojām ir būvprojekti, pirms kuru nodošanas ekspluatācijā jāidentificē ikviens būvniecībā izmantotais materiāls, jānosaka to nestspēja, atbilstība un jāveic testēšana, ja būvnieks nevar uzrādīt būvmateriālu ražotāja sniegto dokumentāciju.
Būvmateriāli izmantoti neatbilstoši to funkcijām
Nav universālu būvmateriālu – katram ir konkrēta funkcija, kuru nosaka ražotājs. Tomēr praksē nereti novērotas situācijas, kad būvmateriāli tiek izmantoti neatbilstoši. Visbiežāk pārkāpumi pieļauti skrūvēm. Piemēram, izmantojot vispārēja lietojuma skrūves nesošo konstrukciju sastiprināšanai – tā vietā, lai lietotu īpašas stiprības skrūves komplektā ar atbilstošiem uzgriežņiem. S.Liepiņš uzsver, ka parastas skrūves nesošajās konstrukcijās nedrīkst izmantot, jo tās nav testētas kopā ar atbilstošiem uzgriežņiem un nav norādīta to stiprības pakāpe, kas rada draudus būves kopējai stiprībai. «Esam veikuši testēšanu un secinājām, ka, izmantojot pārbaudītas stiprības skrūves kopā ar atbilstošiem uzgriežņiem, komplektu stiprība ir līdz pat 20 procentiem augstāka,» norāda eksperts.
Defektu slēpšana un paviršības
Izlieces, deformācijas, nobīdes no vertikalitātes – šīs un citas ģeometriskās neatbilstības bieži vien tiek konstatētas būvobjektos, jo būvniecības procesā nav ievēroti montāžas standarti vai izmantoti nekvalitatīvi būvmateriāli. Gadījumos, kad šādi defekti pārsniedz pieļaujamās pielaides, konkrētais būvmateriāls ir jānomaina. Tomēr daudzos gadījumos pirms būvobjektu pārbaudes defekti, kuri pamanāmi arī vizuāli, tiek prasmīgi noslēpti, piemēram, nosedzot tos ar apmetumu vai uzlejot betona kārtu.
Būvuzraugu nepilnīga pienākumu veikšana
Viens no būtiskākajiem pārkāpumiem būvniecības procesā ir būvuzrauga neatrašanās objektā būvdarbu laikā. Lai gan tam jāuzrauga būvdarbi katru dienu, lielākajos būvobjektos būvuzraugu izvēlas, dodot priekšroku piedāvājumam, kuram ir viszemākā cena. Ņemot vērā salīdzinoši mazo samaksu, nereti būvuzraugi kontrolē vairākus objektus vienlaikus, katrā atrodoties vien pāris stundu. Līdz ar to pirms objektu nodošanas ekspluatācijā bieži konstatē pārkāpumus, kurus izraisījusi tieši nepietiekama būvniecības kontrole, stāsta S.Liepiņš.
Pārkāpumu pieļaušana būvniecībā bieži vien rada gan drošības riskus, gan papildu izdevumus, jo gadījumos, ja būvē, piemēram, izmantoti nekvalitatīvi būvmateriāli, pirms būves nodošanas ekspluatācijā tos var nākties arī nomainīt. Tādēļ ikviena būvprojekta pasūtītāja interesēs ir uzbūvēt drošu un kvalitatīvu ēku, kas gan ilgi kalpos, gan ļaus izvairīties no neparedzētiem izdevumiem, akcentē eksperts.
