Kad 1995. gadā Lauma Kalvāne stājās Glūdas pagasta Padomes priekšsēdētājas amatā, viņa vislabāk pārzināja nevis vēl pēc inerces modernā Nākotnes ciemata, bet gan lauku sētu ļaužu rūpes un vajadzības.
Kad 1995. gadā Lauma Kalvāne stājās Glūdas pagasta Padomes priekšsēdētājas amatā,
viņa vislabāk pārzināja nevis vēl pēc inerces modernā Nākotnes ciemata, bet gan lauku sētu ļaužu rūpes un vajadzības, jo, pēc profesijas būdama zootehniķe, līdz tam stiprajā saimniecībā bija pārzinājusi jomu, ko tolaik dēvēja par individuālo sektoru.
Nesen aizvadītās pašvaldību vēlēšanas apliecinājušas, ka ļaužu vajadzības viņa tiešām pārzina, ka glūdenieši gatavi tās viņai uzticēt arī turpmāk.
Tā ka, gadiem ejot, laiks mēdz steigties arvien ātrāk, gribas iespēt to, kas pilnībā nav izdevies līdz šim. Tāpēc Lauma Kalvāne par savu vismīļāko nodarbošanos brīvajā laikā uzskata ceļošanu. Katru reizi ap Jauno gadu viņu pārņem jocīga tirpoņa, un tad viņa zina: sen nav kustēts no mājām. Nē, viņa nav devusies pasaules apceļojumos ar greznām jahtām, bet gan visiem pieejamos tūrisma braucienos tepat pa Eiropu. Nu, jā, uz brīdi bijusi pārcēlusies arī pār Vidusjūru un uzminusi Āfrikas krastam. Tas bija viņas tālākā ceļojuma laikā uz Spāniju, Kadisu. Bet pērn L.Kalvāne kopā ar kolēģiem – pagastu padomju priekšsēdētājiem – mērojusi ceļu uz Angliju, Skotiju, Īriju.
No katra ceļojuma tiek pārvests kāds suvenīrs. Un vienmēr tas ir kāds īpatnējs alus kauss vai stikla glāze. Šie suvenīri veido jau paprāvu kolekciju, kurai ir arī gluži utilitāra lietošanas vērtība: L.Kalvāne ir no tām sievietēm, kas pazīst un prot novērtēt labu alu. Augušu Struteles pusē, kur alum cits «smeķis», viņu kārtīgam bairītim mācījis vīratēvs Latgalē. Nu tur tik esot īstenais brūvējums! Kārtīgs našķis.
Trešais L.Kalvānes vaļasprieks ir dzīvnieki. Pieci viņas suņi, pieci kaķi un piecdesmit putnu – arī zosis un pērļu vistas. Kādreiz bijusi arī mīļa ķēvīte Alfa, bet auzu motors prasījis pārāk daudz, tāpēc tas iemainīts pret vīram tik kāroto akordeonu.
Un vēl vaļas brīžos, protams, atliek laiks mazmeitiņai, pirmklasniecei, kura vectētiņam par prieku mācās arī mūzikas skolā.
Citam gan laika vairs neatliek.
