Pērn pārtikas nozari skāra gan globālie procesi, kas ietekmēja graudu un piena cenas, gan Latvijas politiķu centieni mainīt normatīvos aktus, neņemot vērā industrijas viedokli un neturot iepriekš dotos solījumus
Tā 2016. gadu nozarē vērtē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. Pārtikas ražotāju kritika attiecas uz dabas resursu nodokļa palielināšanu, jo iepriekš tika solīts nodokļus necelt, «bulciņu kariem», kur pieņemts lēmums, ignorējot uzņēmēju iebildes (pašlaik ir parādījusies cerība, ka tiks panākts kompromiss, kas apmierina visas iesaistītās puses), kā arī plāniem aizliegt alus tirgošanu divu litru PET iepakojumā un alkoholisko dzērienu reklāmas ierobežojumiem. «Nozare kārtējo reizi pārliecinājās, ka nevar rēķināties ar politiķiem, jo bieži vien viņi savu viedokli veido, pamatojoties uz personīgo pieredzi, nevis objektīviem rādītājiem – datiem –, kā arī konkrēto jautājumu skata ļoti šauri, neaptverot, kā attiecīgais lēmums var ietekmēt citus būtiskus aspektus. Tas ražotājus satrauc, jo šāda neprognozējamība kļūst problemātiska uzņēmumiem, kuri šobrīd balansē uz rentabilitātes robežas,» uzsver I.Šure.
Ceļas pēc sitiena
Atskatoties uz notikumiem, kas 2016. gadā ietekmējuši nozari, I.Šure kā pirmo min vēl Krievijas embargo radītās sekas. Tādēļ aizvadīto gadu pārtikas nozarē varētu raksturot arī kā jaunas attīstības sākumu pēc embargo radītā satricinājuma. Arvien vairāk pārtikas uzņēmumu ir atraduši jaunus noieta tirgus, investējuši inovatīvu produktu ražošanā un tehnoloģiju ieviešanā, arī darbinieku apmācībā. Tādējādi var prognozēt, ka pārtikas nozares eksporta apjomi pakāpeniski turpinās palielināties.
Sankciju ietekme gan vairs nebija tik izteikta kā gadu iepriekš, pārtikas ražotājiem daļēji nu jau veiksmīgāk spējot pārorientēt savus eksporta tirgus. «Tas nav viegls un lēts uzdevums, bet redzam, cik aktīvi un mērķtiecīgi mūsu uzņēmumi laužas jaunos tirgos. Ne visiem gan izdodas tajos noturēties, taču tas ir tikai normāli, un, visticamāk, paies vēl gads vai pat divi, līdz varēs izdarīt secinājumus par to, kā Latvijas ražotājiem veicies ar jaunu tirgu atrašanu pēc Krievijas embargo,» viņa saka. Kā iepriekš norādīja Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits, lielai daļai ražotāju ir izdevies pārorientēties un atrast jaunus eksporta tirgus, tomēr daļa savu darbību ir iesaldējusi.
Latvijas ražotāji smagi izjūt milzīgo konkurenci gan pašmāju, gan ārvalstu tirgos. «Par to liecina gan pilnīgi neprognozējamais piena tirgus, kur cenas mainās nemitīgi, gan arī ārkārtīgi smagā cīņa par jauniegūto eksporta tirgu noturēšanu un dažādas aktivitātes, kas bija vērstas pret atsevišķiem Latvijas uzņēmumiem, lai ietekmētu viņu konkurētspēju. Kopā ar Zemkopības ministriju aizvadītajā gadā aktīvi veiktas sarunas ar pārtikas tirgotājiem, kuri ir apņēmušies palielināt pašmāju produkcijas īpatsvaru veikalu plauktos. Tāpat parakstījām memorandu ar Aizsardzības ministriju, kas apņēmusies savos iepirkumos izvēlēties vietējos produktus. Ļoti ceram, ka šie nodomi pārvērtīsies reālos darbos un šim piemēram sekos arī citi. Pārtikas nozari satrauc arī Zaļais iepirkums, jo tas ir saistīts ar mūsu uzņēmumu konkurētspējas pārbaudi,» turpina federācijas vadītāja. Aizvadītājā gadā veiksmīgi noslēdzies Pārtikas produktu kvalitātes klasteris, kā arī izveidots Pārtikas kompetences centrs, kas turpinās iesākto nozares konkurētspējas stiprināšanā, jaunu eksporta tirgu apgūšanā un veicinās Latvijas pārtikas ražotāju sadarbību ar zinātnes institūcijām inovatīvu produktu izstrādē.
Pievieno vērtību
Pasaulē samazinās augstas pievienotās vērtības produktu imports, kas liecina par to, ka attīstība šajā jomā aizvadītajā gadā netika līdzi prognozēm. Šādu 2016. gada šķautni nozarē izceļ Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe. Tādēļ tirdzniecība ar pamata precēm ne tuvu nav piekāpusies augstākas pievienotās vērtības produktu priekšā. Tajā pašā laikā, par spīti globālajām tendencēm, Latvijas pārstrādātājiem jāturpina koncentrēties tieši uz augstākas pievienotās vērtības produktu radīšanu un virzīšanu eksportā. Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks norādīja, ka nākotnē Latvijas piensaimniekiem jātiecas meklēt tādi tirgi, kur ir iespēja realizēt tieši produktus ar augstāku pievienoto vērtību, jo ar standarta produktiem tie ir ļoti atkarīgi no globālās cenas tirgū. Viņam piekrīt arī I.Gulbe: «Neesam lieli ražotāji, tāpēc jāmeklē savs formāts, piemēram, zaļāki un veselīgāki produkti. Tajā pašā laikā apstākļos, kad nav ekonomiskās izaugsmes, cilvēki nepērk dārgus produktus, bet to lētāko, pieprasījums aug pēc vienkāršākajiem produktiem. Te nav absolūti pareizas atbildes.» Kā labu piemēru produktu ar augstu pievienoto vērtību radīšanā viņa min akciju sabiedrības «Smiltenes piens» ražotos inovatīvos produktus.
Kā zināms, piena iepirkuma cenu spējajā kāpumā pērnruden Latvija bija starp līdervalstīm, tāpat kā iepriekš bijām līderi ar zemāko cenu. «Ilgstoši saglabājoties augstajai iepirkuma cenai un nespējai pārdot, varētu samazināties piena pārstrādes uzņēmumu skaits Latvijā, sevišķi to, kuri strādā tikai Latvijas tirgum, jo šajā tirgū cenu mazumtirdzniecībā pacelt ievērojami nevar – tūlīt veikalu plauktos priekšā būs poļu un lietuviešu produkti. Nespēja pārdot produktus, esot zemākai piena iepirkuma cenai, liecina, ka pārstrādē izveidojies zināms pudeles kakls. Ja uzņēmumi eksporta tirgos nestrādā, tiem nav iespēju kompensēt augsto piena iepirkuma cenu. Iepriekš jau tā esam izjutuši nenoslogotas jaudas, kas sadārdzina ražošanu, un paredzu, ka šis spiediens palielināsies,» skaidro I.Gulbe.
Dzirnavnieki spicē
Pēc ilgstošo lietavu perioda Latvijas graudkopji gaidītās kārtējās rekordražas vietā saņēma rēķinus par pastiprinātu kalšu darbināšanu un pašvaku graudu kvalitāti, kas komplektā ar nedraudzīgajām cenām biržā graudkopju aprindās pagaiņāja iepriekšējo gadu optimismu. Lielais lopbarības kvalitātes kviešu apjoms savukārt labvēlīgi ietekmē dzīvnieku barošanas izmaksas un līdz ar to nespiež arī uz gaļas produkcijas cenu, un tādēļ netiek prognozēts gaļas cenas pieaugums.
I.Gulbe uzsver vietējo dzirnavnieku veiksmīgo darbību, kam pateicoties Latvijā ir zemākās miltu cenas starp Baltijas valstīm. Pirmo reizi uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē par Latvijas lielāko pārtikas ražotāju ir kļuvusi akciju sabiedrība «Dobeles dzirnavnieks», kas specializējas miltu, makaronu, dažādu maisījumu, kā arī dzīvnieku barības ražošanā. Uzņēmuma apgrozījums 2015. gadā bija palielinājies par 27 procentiem, sasniedzot 98,5 miljonus eiro. 60 procentu no tā nodrošināja noiets ārvalstīs. 2016. gada nogalē «Dobeles dzirnavnieks» atklāja pārslu ražotni, kuras izveidē investēti 6,4 miljoni eiro, piesaistot arī ERAF līdzfinansējumu. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils norāda, ka pārslu ražotnes projekta aizsākumi meklējami pirms pāris gadiem. Viņa vērtējumā sākotnējie rezultāti ir labi – produkts Latvijas tirgū ir pamanīts, panāktas arī pirmās vienošanās par eksportu. Kā iepriekš vēstīts, «Dobeles dzirnavnieks» līdz šim gadā pārstrādāja aptuveni 12 tūkstošus tonnu auzu, no kurām puse ir pārtikas auzas. Pārtikas auzu pārstrādes apjomus dobelnieki plāno dubultot līdz ar graudaugu pārslu un musli līnijas atvēršanu un produktu sortimenta paplašināšanu. Ražošanas līnija ir uzņēmuma lielākais investīciju projekts pēdējo gadu laikā.
Arī turpmāk tiek paredzēts kviešu cenas samazinājums, turklāt ievāc arī labas rīsu un kukurūzas ražas, kas visas globāli korelē. Kā minēts, graudu cena ietekmē lopbarību, bet ne maizes ražošanu, kurā ar katru gadu samazinās graudu cenas svārstību ietekme. Tikai 10 procentu no maizes pašizmaksas veido milti. Kopumā maizes ražotāji, kuru vidū valda sīva konkurence, notur zemas cenas arī zemās pirktspējas dēļ, skaidro I.Gulbe. Starp maizes veidiem ar atšķirību izceļas saldskābmaize, kam cena šogad augusi, dārgākās maizes titulu atņemot graudu maizei.
