Turpinot
risināt cilvēkresursu piesaistes jautājumu veselības aprūpes jomā, Veselības
ministrija (VM) ir sagatavojusi grozījumus vairākos Ministru kabineta
noteikumos. Tostarp, plānots atvieglot prasības, lai diasporā esošiem mediķiem,
kuri vēlas pārcelties uz Latviju, varētu te
turpināt savu profesionālo darbu. Konkrētie priekšlikumi 9. aprīlī,
izskatīti Valsts sekretāru sanāksmē, informē VM preses sekretāre Anna
Strapcāne.
Lai nodrošinātu iespēju diasporā dzīvojošiem mediķiem,
pārceļoties uz dzīvi Latvijā, turpināt profesionālo darbību, plānots atvieglot
kārtību reģistrācijai Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu
reģistrā. Proti, ja ārstniecības persona (ar Latvijā iegūtu diplomu) ir
strādājusi profesijā ārpus Latvijas Eiropas Ekonomikas zonas
dalībvalstī vai Šveicē ne mazāk kā trīs gadus pēdējo piecu gadu laikā, un vēlēsies turpināt
strādāt Latvijā, būs jāiesniedz
Veselības inspekcijā noteikti apliecinājumi par savu profesionālo darbību
ārvalstīs. Persona to varēs darīt arī attālināti, piemēram, atrodoties vēl
ārpus Latvijas, un, ja viss būs korekti, atgriežoties Latvijā, uzreiz strādāt.
Līdz šim bija jākārto tā saucamais “reģistra eksāmens”, kas apgrūtināja šo
procesu. Rezultātā tas būs pozitīvs impulss Latvijā atgriezties augsti
kvalificētiem speciālistiem veselības aprūpes jomā.
Otrs pilnveidojams aspekts ir rezidentu nodarbinātība.
Šobrīd rezidenti papildu
noteiktajam studiju procesam strādā arī ārsta profesijā ārpus rezidentūras tajā
pašā vai citā ārstniecības iestādē. Šī ir ierasta prakse, taču rezidentiem nav
iespējas papildu strādāt savā izvēlētajā specialitātē. VM rosina noteikt, ka
sākot ar trešo studiju gadu rezidentam būtu iespēja strādāt attiecīgajā
specialitātē sertificēta speciālista vadībā. Rezidentūra ir 40 stundas nedēļā, tāpēc
praktiski ir iespēja strādāt vēl citā darba vietā. Reģistra dati liecina, ka
2019. gada septembrī
1539 no 1869 rezidentiem ārpus rezidentūras studiju programmas apguves bija
papildu nodarbināti kā ārsti. Ieviešot plānotās izmaiņas, viņi varēs strādāt
arī savā izvēlētajā specialitātē, piemēram, anestezioloģijā. Šis būtu arī viens
no risinājumiem, lai nodrošinātu ārstniecības iestādēs lielāku pieejamību
speciālistiem.
Savukārt,
lai mazinātu veselības aprūpes nozares reglamentēto profesiju sadrumstalotību,
VM rosina apvienot zobārstniecības māsas un zobārsta asistenta profesiju vienā
profesijā – zobārsta asistents. Jau līdz šim ir pilnveidots un apstiprināts
zobārsta asistenta profesijas standarts, kā arī notiek darbs pie izglītības
programmu pilnveides, lai jau nākošajā studiju gadā varētu uzsākt realizēt
apmācību atbilstoši jaunajam standartam. Esošās zobārstniecības māsas var
turpināt darbu un brīdī, kad veiks pārreģistrāciju, tiks mainīts arī profesijas
nosaukums. Novērst profesiju sadrumstalotību nozarē bija arī viens no Valsts
kontroles ieteikumiem.
Tāpat, pārņemot Eiropas direktīvu, plānots noteikt
pārbaudes periodu personām, kuras ārsta vai māsas izglītību ieguvušas ārzemēs,
bet bez noteikta darba stāža vēlas strādāt Latvijā. Attiecīgi, ja personai
ārzemēs trūkst darba pieredzes konkrētajā profesijā, Latvijā būs noteikts
periods līdz 3 gadiem, kura laikā persona varēs strādāt ārstniecības iestādē
konkrētas sertificētas personas uzraudzībā.
ai šāds pārbaudes periods ir piemērojams, kur cilvēks
varēs strādāt un kādus pienākumus veikt, noteikts Latvijas Ārstu biedrība,
Latvijas Māsu asociācija vai Latvijas Ārstniecības personu profesionālo
organizāciju savienība. Lēmumu par to, vai persona var patstāvīgi sākt strādāt
Latvijā, pieņems minētās organizācijas un ārstniecības persona, kura uzraudzībā
persona strādāja. Jāpiebilst, ka konkrētajai personai ir jāzina latviešu
valoda, tāpēc šī norma nebūs piemērojama ārvalstu pilsoņiem bez latviešu
valodas zināšanām, kuri vēlas strādāt Latvijā.
Foto: pixabay.com
