Bērnu raustīšana aiz matiem, apsaukāšana, nepaklausīgo izsūtīšana uz speciālajām skolām Latgalē vai ievietošana psihoneiroloģiskajās slimnīcās – eksperti atklāj Jelgavas bērnunama ikdienu.
Virkne pārkāpumu septiņos iesniegumos tiesībsargājošajām iestādēm izgaismojusi Zirgu ielā 47a izvietotā Jelgavas bērnunama ikdienu. Dokumenti nonākuši arī Latvijas Radio rīcībā, un pētniecības ciklā «Sistēmas bērni» radio šonedēļ pēta vardarbību Jelgavā, amatpersonu vienaldzību un varas izbaudīšanu pār bērniem.
Bērnunamos ielūkoties cilvēkiem no malas ļāvis 90 miljonu eiro vērtais Labklājības ministrijas deinstitucionalizācijas projekts. Pusgada garumā visos Latvijas bērnunamos uzturējās neatkarīgi eksperti, kas novēroja un intervēja audzēkņus un personālu. Mēģināja izprast bērnu vajadzības. Jelgavas bērnunamā situāciju vērtēja četru cilvēku komanda – fizioterapeite Zane Paiča, sociālā darbiniece Sņežana Pavlova, ergoterapeite Zanda Timma un psiholoģe Andrija Likova, kas bērnus arī intervējusi, bet pieredzēto apzīmē ar vārdu «elle»: «Tas, ko es piedzīvoju, bija zināmā mērā elle, kad pieaugušie vairs nekontrolē, kad atbalsta personāls nekontrolē ne savas emocijas, ne rīcību un svešu cilvēku klātbūtnē var pārkāpt bērnu emocionālās, fiziskās robežas, bet uz aizrādījumiem nereaģēt.»
Emocionālā vardarbība, varas baudīšana pār bērniem fiksēta vairākos gadījumos, kuros novērotāji savām acīm pieredzēja naidīgus izteikumus, piemēram, pret romu tautības bērniem – ka tādiem iestādē neesot vietas. Darbiniece Inta bļaujot uz puišiem, apsaukājot par muļķiem un stulbeņiem. Kādu zēnu raujot aiz rokas un sakot: «Velcies ātrāk, idiot.» Daudz aprakstīts arī fiziskās vardarbības epizožu, kā dēļ saņemto iesniegumu Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija nodēvējusi par vēsturiski apjomīgāko.
Gaļu liek ēst ar varu; smieklus pārtrauc ar raušanu aiz matiem
Lūk, viena no spilgtākajām iespējamās vardarbības epizodēm, par ko liecina psiholoģe A.Likova: «Pusdienās audzinātājas asistente Inese ved kādu zēnu, turot aiz ausīm, un, spiežot tās, sēdina pie galda. To pašu atkārto ar citu zēnu, sacīdama: «Tu vienreiz aizvērsi muti un ēdīsi?» Tur galvu, bet ar īkšķi un rādītājpirkstu spiež abas ausis. Viens zēns raud, otrs pretojas. Viens no zēniem skrien uz tualeti, un darbiniece Inese līdzi, tualetē zēns sāk raudāt un tur ar roku dibenu, bet darbiniece saka: «Redzi, kā sasities! Tas tāpēc, ka skrēji.» Turot aiz kakla, darbiniece Inese zēnu ved ēst un nosēdina atsevišķi no citiem. Vēl kādam viņa sāk sist pa rokām, jo puika slauka muti krekliņā.»
Uz psiholoģes aicinājumiem izbeigt tādas darbības neesot reaģēts. Tajā pašā situācijā kāds zēns, atkārtojot vienas meitenes darbības, sācis no zupas izņemt gaļu. Aprūpētāja pieskrējusi klāt un sākusi gaļu ar varu bāzt mutē. «Ar rokām ņemot gaļu, ko viņš salicis pie zupas šķīvīša uz galda, viņa to ar varu bāž mutē! Un teksta pavadījums ir tāds: es par jums visu pastāstīšu vienai citai aprūpes personai, tad jūs zināsiet, kas būs. Nu gan jūs visi dabūsiet!» liecina psiholoģe A.Likova.
Tā pati audzinātāja kādu meiteni velk aiz matiem un pārtrauc to tikai tad, kad iesaistās psiholoģe, noņemot viņas rokas no pusaudzes zirgastes. «Zālē daļa aprūpes centra bērnu sniedza koncertu, kā es sapratu, kaut kādiem pašvaldības cilvēkiem. Savukārt mēs atradāmies blakus grupā, kur bija vairākas meitenes un arī aprūpētāja. Meitenes smējās, runājās. Vienā brīdī šos smieklus pārtrauca aprūpes persona – pieskrēja pie meitenes un sāka vilkt viņu aiz matiem. Tas notika pēkšņi. Bez brīdinājumiem, bez komentāriem.»
Nemitīgas klaigas un aizgājuša laikmeta darba metodes
Neatkarīgo ekspertu vidū bija arī fizioterapeite Z.Paiča no kompānijas «AC konsultācijas». «Viesojāmies puišu grupiņā, kur bija skolas vecuma zēni. Tur sēdēja puisis, tāds sešpadsmitgadīgs, un skatījās televizoru. Darbiniece viņam vienkārši atņēma pulti un izslēdza. Tas parāda attieksmi, ka zēns ar garīgu atpalicību varbūt nav tik spējīgs kā citi, attieksme – šķirošana. Tāpat puišu grupā audzinātājas bija diezgan agresīvas – visu laiku kliegšana, pazemojoša komunikācija, ka tu jau tāds un šitāds.»
Fizioterapeites Z.Paičas uzdevums bija vērtēt bērnu fizisko stāvokli, tomēr paaugstināto stresa līmeni, kas iestādē valdījis no dienas uz dienu, viņa nav varējusi nepamanīt. «Liekas, ka tur ir pavisam citi likumi. Man ir grūti izskaidrot. Sajūta, ka tā ir drīzāk vadības atbildība, kā organizēt personālu, kā varbūt apmācīt viņus komunikācijā ar bērniem. Tas ļoti atgādināja manu bērnību bērnudārzā. Tādas metodes vairs netiek izmantotas progresīvās bērnu aprūpes iestādēs.»
Draud un sūta uz psihoneiroloģiskajām slimnīcām
Draudi un fizisko robežu pārkāpšana ar nepārtrauktu emocionālo vardarbību fonā ir Jelgavas bērnunama ikdiena, vērtē ekspertes. Izplatītākie darbinieku draudi – aizvešana uz ārstniecības iestādēm. Kāda meitene liecina: «Vadītāja Maija Neilande ir riebīga, necieš meitenes, sit viņas, velk aiz matiem. Viena meitene gaidīja mazo, vadītāja apsaukāja, ejot garām, rāva aiz matiem, sauca par stulbu. Noņēma futbola vārtus, domāja, ka tas mums būs baigais sods. Kāds zēns no bērnunama izbēga, jo vadītāja pateica, ka sūtīs viņu ārstēties. Viņa tā visu laiku dara. Tad ierodas četros naktī un aizved pa vienam. Policijā nevēršamies, jo tā uzreiz atvedīs atpakaļ, un tad ir viss – būs jābrauc atkal ārstēties.»
Populārākās iestādes, ar kurām iebiedē, ir psihoneiroloģiskā slimnīca «Ģintermuiža», Ainažu psihoneiroloģiskā slimnīca un Jelgavas slimnīca. Tās personāls piemin tad, kad grūti esot vadīt bērnu uzvedību. Kad it kā bērni sāk neapmeklēt skolu, smēķē vai izrāda atklātu pretestību ierastajai kārtībai. Bailes tikt aizvestiem esot lielākais drauds.
«Daudzu bērnu pieredze arī to apstiprina. Pārējie bērni, vērojot, ka kādu nes un ved, un mēģina ar varu dabūt ārā no telpas, lai viņu aizvestu, ļoti satraucas. Pieaugušie arī neatbild uz jautājumu, kāds bija pamatojums, ka bērns pēkšņi tiek aizvests uz «Ģintermuižu»,» saka psiholoģe A.Likova.
Attieksmē vaino bērnu diagnozes; naktī ved, lai neaizbēgtu
«Iespējams, kaut ko varēja atrisināt, pirms tik tālu viss ir aizgājis. Bija pienācis laiks tiešām izrunāties un rīkoties, bet bērnunama vadītāja teica, ka viņai neesot laika. Pat neizrādīja interesi, kādu jautājumu psihologs vēlas runāt,» saka A.Likovas kolēģe sociālā darbiniece S.Pavlova.
Arī Latvijas Radio mēģina sarunāt interviju ar aprūpes centra vadītāju M.Neilandi. Sākotnēji tas izdodas, bet vēlāk plāni mainās – vadītāja piekrīt sarunai vien darba devēja – Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes – vadītājas klātbūtnē. Taču bērnunamā Latvijas Radio tiek vien līdz koka žogam. Ekspertu secinājumus un ieteikumus vadītājai vērtēt aizliedz Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Rita Stūrāne. Vērtētāji bērnunamā viesojušies vakaros vai brīvdienās, kad vadītājas tur neesot, tāpēc loģiski, ka daudzi jautājumi tā arī palikuši neizrunāti.
Iesniegumos figurē epizodes arī par bērnu sazāļošanu psihoneiroloģiskajās slimnīcās. Bērnunama direktore M.Neilande saka – bērniem ir savas diagnozes: «Nu, Narkoloģijas nodaļa ir pie «Ģintermuižas». Tas skan vienā vārdā – «psihene». Taču tā nav baidīšana. Bērniem ar atkarības problēmām jāārstējas, ir bijuši arī bāriņtiesas lēmumi par obligātu ārstēšanu. Bērniem ir jāpilda šīs lietas un kaut kas jādara savas veselības labā. Tā nav baidīšana, tā ir informēšana.»
Psiholoģe A.Likova savukārt runā par bērnu liecībām, kas liek noprast, ka nereti diagnozes tiek vienkārši «pierakstītas». Viņa ir arī neizpratnē, kādēļ bērni par vešanu uz ārstniecības iestādēm netiek brīdināti. Vēl vairāk – viņus pamodina četros piecos naktī un aizved. Tajā līdzdarbojas pašvaldības policija, kuras priekšnieka vietnieks Andris Lakstīgala saka – likumsargi vien izpildot bērnunama norādes. «Bijuši vairāki gadījumi, kad bērni informēti, ka viņiem ir jādodas, bet viņi vienkārši aizbēg. Līdz ar to, kad visvienkāršāk var bērnus nogādāt? Tātad – no rīta.»
Radio rīcībā ir informācija, ka vēl novembrī no bērnunama aizmucis kāds puisis, kuram draudēja brauciens uz internātu Latgalē. Puisis aizvien ir bērnunama apgādībā, taču, vai viņu kāds meklē, nav saprotams.
Lai izšķirtu no māsām un brāļiem, citiem vienaudžiem, sūta uz Latgales speciālajām skolām
Tiesībsarga birojs izpētījis, ka gandrīz 400 aprūpes centru bērnu bijuši ievietoti psihoneiroloģiskajās slimnīcās, vēl tikpat daudz mācījušies internātskolās un lielākā daļa arī tur nakšņojuši. Arī Jelgavā bieži bērnus sūta uz tālākām internātskolām, tā viņus nošķirot no citiem pusaudžiem, pat brāļiem un māsām, kas varētu mudināt uz kaut ko sliktu. Stāstot par kādu konkrētu gadījumu, Jelgavas bērnunama direktore M.Neilande vispārina par atkarībām: «Meitene sāka klaiņot, lietot alkoholu. Pīpēt. Līdz ar to mēs vienkārši, lai izrautu no… Meitene sāka arī skolu neapmeklēt. Lai viņa iegūtu izglītību un pasargātu no nelabvēlīgās vides, draugiem, bijām spiesti meklēt risinājumu un ievietot viņu internātskolā.»
Viena Jelgavas bērnunama meitene mācās Valsts ģimnāzijā, daļa mazāko bērnu – sākumskolās, bet visiem pārējiem uzstādītas diagnozes. Tātad jāapmeklē kāda no speciālajām skolām. Nepaklausīgākos aizved uz Latgali. Starp viņiem arī kāds puisis, kurš solās no internāta Adamovā bēgt.
Psiholoģe A.Likova stāsta par zēnu, kas Adamovas speciālajā skolā viens pats ticis ieslēgts tukšā istabā. Pēc pieprasījuma policists atslēdzis durvis un izlaidis viņu ārā. Darbiniece Inese nav spējusi paskaidrot, kāpēc zēns bijis izolēts. «Zēna rokas un kāju lejasdaļu klāja zilumi. Viņš stāstīja, ka viņu piekāvusi Adamovas speciālās internātskolas audzinātāja Anita. Situsi kājām. Viņš varēja parādīt, kā ir piekauts. Bērns teica, ka pēc brīvlaika Adamovas skolā neatgriezīsies un bēgs no iestādes. Pēc pārdzīvojumiem varēja redzēt, ka puisis cieš pazemojumu, kaunu un, protams, arī sāpes.»
Narkologs domā, ka uz slimnīcu nereti sūta, lai no bērna tiktu vaļā
«Ne es varu cietumā, ne slimnīcā viņu ielikt. Katrai specifikai pretī ir savs speciālists, kas izvērtē šīs lietas,» saka Jelgavas bērnunama vadītāja M.Neilande. Skaidrojot bērnu liecības par īpašo nepatiku pret meitenēm, viņa saka: «Man ir meita un dēls. Man ir mazmeita un mazdēls. Man nav nekāda pamata neieredzēt meitenes vai zēnus. Es visu mūžu esmu ar diviem dzimumiem.»
Tikmēr psihoneiroloģiskās slimnīcas «Ģintermuiža» Narkoloģijas nodaļas vadītājs Genādijs Vihņēvičs sarunā ar Latvijas Radio apšauba nosūtījumu pamatotību. «Mums bieži vien ir sajūta, ka iestādes grib tikt vaļā no saviem bērniem. Un tāpēc ir gatavas sūtīt jebkur, lai tikai viņi nebūtu acu priekšā. Kad sākam kaut ko teikt, atbild – no mums prasa, lai mēs kaut ko darītu ar viņiem. Mums ir atsevišķi bērnunami, kur ļaunprātīgi izmanto iespēju bērnus kaut kur aizsūtīt.»
Aizdomas par nepamatotu ievietošanu stacionārā pirms dažiem gadiem bija nonākušas līdz Veselības inspekcijai, bet pārkāpumus toreiz nekonstatēja. Tomēr arī tagad eksperti, kas uzturējās bērnunamos, norāda, ka krasas nesakritības ir bērnu lietās un medicīnas kartēs. Personas dokumentos ir bērna vēsturiskie dati par viņa ģimeni un nonākšanu bērnunamā, bet medicīnas kartē ir slimības vēsture. Secināts, ka medicīnas kartes neuzrāda diagnozes, kas rakstītas bērnu lietās, piemēram, smaga garīga atpalicība, vidēji smaga garīga atpalicība. Šādas diagnozes vērtētāji ieteikuši izņemt, jo ir aizdomas, ka tās pierakstītas apzināti. Šādas diagnozes dod pamatu manipulēt ar bērna mācību spējām un ārstēšanas paņēmieniem.
Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija minētās nesakritības, ka bērniem ir nepieciešamas brilles, bet to nav, un vēl virkni citu epizožu nodevusi atbildīgajai Veselības inspekcijai. Tomēr Veselības ministrijas preses sekretārs Oskars Šneiders norāda, ka par šādiem pārkāpumiem neesot nekas zināms.
Atstādinātas trīs aprūpes personas; cer uz jauno bērnu aizstāvi
Eksperti Jelgavas bērnunamā līdz ar virkni pārkāpumu konstatēja, ka bērniem nav pidžamu, trūkst arī drēbju, bērni mainās ar apģērbu. Mazākajiem vienīgās rotaļlietas ir puzles. Iespējams, ir pamats uzskatīt, ka problēmas apmērus ilgstoši notušējusi Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija. Piemēram, pirms diviem gadiem, komentējot, ka ārsti bieži vien neatklāj psihisku saslimšanu, norādīja uz ļoti dziļām, ielaistām sociāli pedagoģiskām problēmām, inspekcija uzsvērusi, ka bērni arī kļūst arvien agresīvāki un grūtāk pakļaujami. Jāpiebilst, ka nesakritīgie medicīnas dokumenti ir gadiem nerisināta problēma, kas smagi ietekmē bērnu turpmāko dzīvi. Vēl inspekcija gadiem varētu būt pievērusi acis uz internātskolu problemātiku, lietodama frāzi «nav jau tik traki». Tagad atbildīgo politikas nozaru veidotāji liek cerības uz jauno inspekcijas vadītāju Ilonu Kronbergu. Par desmitiem fiksētu vardarbības gadījumu un saņemtajām bērnu liecībām ir uzsākta izmeklēšana.
Pašlaik sāktas arī trīs administratīvo pārākumu lietas par vardarbību. Sniegta arī informācija bērnunamam par Bērnu aizsardzības likumā noteikto – ja ir sākta administratīvā pārkāpuma lietvedība, iesaistītie darbinieki jāatstādina. Trīs aprūpes personas izmeklēšanas laikā no pienākumiem atbrīvotas.
Rodas priekšstats, ka pilsēta gadiem dzīvojusi pārliecībā, ka viss ir kārtībā. Nedz vadītāja redz iemeslu atkāpties, nedz Sociālo lietu pārvaldes direktore situāciju vērtē kā satraucošu. Bērnunamā strādā 44 personas, bet lietvedība sākta tikai pret trim darbiniecēm, no kurām viena drīz varēšot atgriezties. «Kāpēc man vajadzētu atstāt?» tā direktore M.Neilande atbild uz jautājumu, vai neredz savu atbildību par kolektīvu kopumā. Bērnunamā viņa strādā no pirmās dienas – jau 23 gadus. Šobrīd grūti spriest, kā noslēgsies Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas izmeklēšana. Audzinātāju atbildību likums ļauj vērtēt deviņu mēnešu garumā.
VIEDOKĻI
Rita Stūrāne, Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes vadītāja
Bāriņtiesai, kura uzklausa bērnus vismaz reizi gadā, nav signālu par to, ka viņi tiek kaut kādā veidā ietekmēti, ka viņiem darīts pāri. Bāriņtiesai, kas pie mums strādā ļoti atbildīgi, līdz šim nebija nekādu aizdomu par šādiem pārkāpumiem, acīmredzot jāatļaujas prognozēt, ka fakti diez vai apstiprināsies. Iepriecinoši arī tas, ka Labklājības ministrijas Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas attiecīgās nodaļas vadītāja teica – saņemto sūdzību skaits gada laikā ir ap tūkstoti, bet apstiprinās ap septiņi procenti. Protams, jebkuram no iestādes personāla tā ir mācību stunda, kā jākontrolē sava rīcība un kā to var uztvert cits.
Inga Krastiņa, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu tiesību aizsardzības nodaļas vadītāja
Pierādījumi ir dažādi. Ja mēs dokumentācijā saskatām, ka kaut kas ir bijis ne tā, tas var būt kā papildu informācija. Bērnu, liecībām, protams, ir ļoti liela nozīme. Vienīgi jāvērtē, vai to saka, piemēram, viens bērns vai vairāki, vai informācija sakrīt, lai mēs pierādītu administratīvo pārkāpumu.
Aija Barča (ZZS), Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja
Kāds no darbiniekiem bērnam, kurš negrib ēst gaļu, ar varu bāž to mutē, bērnu atģērbj plus 18 grādu siltā telpā un tā tālāk… Domāju, ļoti daudziem Latvijā, ja viņi to izlasītu, paliktu ļoti neomulīgi. Mēs ļoti nopietni uztveram jebkādu informāciju, kas nodota mūsu komisijai, un ir nerakstīts likums, ka par visiem jautājumiem, gan labiem, gan ne tik labiem un ļoti satraucošiem, kāds ir šis jautājums, mans pienākums ir informēt deputātus.
Epizodes no Jelgavas bērnunamā strādājušo ekspertu piezīmēm un bērnu liecībām
Gulēt dodas ar pavēlēm
Liekot bērnus gulēt, darbiniece noteic – jūs zināt, kas būs, ja neiesiet klusu gulēt. Tūlīt iesim parunāt. Tiek atvērts logs. Telpa nav silta, bērnus liek gulēt pie atvērta loga apakšbiksēs. Noteic, ka pidžamu nav. Bērni raud klusiņām, nevar iemigt. Ārā bija sniegs un sals. Telpā jau bez loga atvēršanas ir tikai plus 18 grādu (mērīju temperatūru vairākas reizes, atrodoties šajā iestādē). Segas sintētiskas. Spilveni sintētiski. Segas ļoti plānas, gultasveļa ļoti nonēsāta. Ja ik mēnesi vidēji 500 eiro iestāde saņem par katru bērnu, lai varētu nodrošināt viņu vajadzības, tad kur ir rezultāts?
Aizdomas par nepamatotu ārstēšanu
Meitenei, kas atgriezusies no garīgās veselības uzlabošanas iestādes «Ģintermuiža», viss ķermenis niez. Viņa stāsta, ka bijusi nepaklausīga un bijis jābrauc uz slimnīcu. Ķermenis pārklāts ar sīkām rozā pumpiņām. Meitene ir apātiska un uzblīdušu seju. Audzinātāja Alla noliedz, ka meitene visu laiku kasītu pumpas. Es jautāju audzinātājai, kā bērnam tiek palīdzēts. Vienkārši sakot, lai nekasās, ka tas pāries.
