«– Kas tu esi? – Eidis. – Kā dēls? – Eida. – Par ko domā? – Par Eidi …» Jelgavas Centrālajā zinātniskajā bibliotēkā otrdien, 13. jūlijā, zāle pienākusi pilna cilvēku.
«– Kas tu esi?
– Eidis.
– Kā dēls?
– Eida.
– Par ko domā?
– Par Eidi …»
Jelgavas Centrālajā zinātniskajā bibliotēkā otrdien, 13. jūlijā, zāle pienākusi pilna cilvēku. Nezinātājs noteikti nevarētu saprast, kas licis tik daudziem tveicīgā vasaras pēcpusdienā sēdēt piekarsušā telpā. Eduards Pāvuls – Eidis – šoreiz viņa dēļ ļaudis sanākuši.
Zinātniskajā bibliotēkā notiek Daiņa Īvāna grāmatas «Eida pirtiņā» prezentācija. Vispirms ierodas Eduards Pāvuls un uzreiz ar prieku un atklātību sāk sarunu ar klātesošajiem. Pārsteidzoši, cik viegli aktieris saprotas ar cilvēkiem. Taču atzīst, ka pats par sevi uzrakstīt gan nevarot, tātad neesot nekāds gudrais aktieris: tādi jau paši izdodot grāmatas. E.Pāvuls saka:
– Man paveicies, ka par mani gribēja rakstīt tieši Dainis Īvāns. No sākuma gan es gribēju atteikties, bet Dainis ir emocionāls cilvēks. Man ar viņu bija viegli runāt, jo esmu tāds pats.
Emocionalitāti nevar nepamanīt. Arī sarīkojumā aktieris iekarst katru reizi, kad runā par kaut ko sev interesējošu, viņam nesaprotamu vai nepatiesu. D.Īvāns gan tikšanās reizē, gan grāmatā to uzsver:
«..Neticiet tam, kas viņā meklē kādu lišķības āķi, sirdsapziņas duļķi. Eidis neko neslēpj. Viņš tikai ir pārāk atklāts un pārāk jūtīgs šai pasaulei..»
Tikšanās zinātniskajā bibliotēkā izvēršas gan par politisku jautājumu apspriešanu, gan atmiņām par E.Pāvula spēlētajām lomām, teātri un kino. No skatītājiem pieceļas kāda sieviete un pastāsta, ka redzējusi pilnīgi visas aktiera lomas gan kinofilmās, gan teātrī, tas ir pārsteigums arī pašam aktierim.
Pieminot pašreizējo situāciju valstī, viesis iekarst pavisam, jo viņam nesaprotama ir pārspīlētā tiekšanās pēc varas, negodīgums un meli. Viens no viņa dzīves moto – «Ja dari darbu, tad dari labi. Ja nevari neko izdarīt – tā arī pasaki.»
Grāmata «Eida pirtiņā» lielā mērā ir nevis dokumentāls stāsts par Eduardu Pāvulu, bet gan skatījums uz vērtībām mūsdienās, cik vajadzīgs cilvēkiem vēl ir godīgums, uzticība un mīlestība.
Laikam jau tomēr ļoti – par to liecina atnākušo cilvēku skaits un tā pozitīvā enerģija, kas jūtama, klausoties E.Pāvulu, un, kad noslēgumā visi dzied viņam «Daudz baltu dieniņu» nesen bijušajā 70. gadu dzimšanas dienā.
Grāmatu, protams, turpat var arī iegādāties un saņemt D.Īvāna un E.Pāvula autogrāfus. Tai naudu nežēlo gandrīz neviens, tikai kāds viesis no zāles pirms tikšanās sākuma izteic domu, ka grāmatai esot daudz atbalstītāju un tai būtu jāmaksā lētāk. Var jau būt, tomēr neliekas, ka cilvēkiem, kam tik svarīgs E.Pāvula atstātais mantojums Latvijas teātra un kino vēsturē, kam viņa lomas devušas pozitīvu lādiņu brīžos, kad pašiem nemaz tik labi neiet, šai grāmatai kaut kā var būt žēl.
«..Tādas personības kā Eidis nekur nepaliek neievērotas, lai arī šķiet, kas nu tur sevišķs, cilvēks kā cilvēks. Vienkārši – cilvēks! Kāds meistardarbs!»
