– Es gan tolaik vēl biju maza meitenīte, bet atceros, ka uz to sabrauca krietni mazāk dalībnieku, nekā iecerēts. Taču iznākums bija veiksmīgs, – par tēva idejas īstenošanos ar prieku un lepnumu stāsta Kantonigrosas festivāla sekretāre Klāra Busketa.
– Es gan tolaik vēl biju maza meitenīte, bet atceros, ka uz to sabrauca krietni mazāk dalībnieku, nekā iecerēts. Taču iznākums bija veiksmīgs, – par tēva idejas īstenošanos ar prieku un lepnumu stāsta nu jau starptautiski pazīstamā Kantonigrosas festivāla sekretāre Klāra Busketa. – Sākumā gan daudzi bija skeptiski – nereti dzirdējām frāzes, ka tas ir ļoti atbildīgs un darbietilpīgs process un diez vai noturēsimies ilgāk par pāris gadiem. Bet mēs godam esam sarīkojuši jau astoņpadsmit festivālu, un domāju, ka to vēl būs ne mazums.
Tagad darbs ir krietni vien izvērties un festivāla organizēšanā ir iesaistīta vai visa pilsētiņa:
– Tā ir lieliska iespēja popularizēt mūsu novadu, satikt jaunus draugus un mēģināt vienam otru izprast. Mūsu mērķis nebūt nav finansiāli labumi, jo cilvēki uzņemas dažādus sabiedriskus pienākumus.
Klāra ir studente, bet paralēli veic festivāla sekretāres darbu. Viņas tētis ir festivāla prezidents, bet vēl neskaitāmi daudz cilvēku rūpējas par dalībnieku labsajūtu.
– Katram viesu kolektīvam norīkojam divus pavadoņus, kas rūpējas, lai kolektīvs laikus būtu mēģinājuma vietās, uz skatuves, ēdienreizēs un naktsmītnēs. Viņi arī atbild par to, lai kolektīvam būtu skaidrs, kur katrā brīdī jāatrodas. Lielākā daļa festivāla organizētāju uzņem dalībniekus savās ģimenēs un rūpējas par viņu izmitināšanu. Bet arī tie, kas nav tieši saistīti ar festivālu, jebkurā brīdī ir gatavi palīdzēt, – stāsta Klāra.
Visu šo gadu laikā tapusi arī adresu kartotēka, kurā nu jau ir ziņas par aptuveni 2000 dažādiem kolektīviem visā pasaulē.
– Ik gadu izsūtām ielūgumus uz visām pasaules malām un gaidām pieteikumus, tad kompetenta žūrija atlasa labākos, kas arī tiek uzaicināti piedalīties. Lai arī cenšamies katru gadu uzaicināt arvien jaunus un nezināmus kolektīvus, tiem nav izslēgta iespēja piedalīties arī atkārtoti, sevišķi tad, ja iegūtas godalgotas vietas, – skaidro Klāra.
Organizēšanas darbs ir ļoti saspringts. Tas sākas septembrī un ilgst līdz nākamā gada jūlijam.
Šogad konkursā piedalījās 45 grupas, 1900 dalībnieku no 25 valstīm. Viņu sniegumu vērtēja starptautiska žūrija no Grieķijas, Čehijas, Londonas, Holandes un Spānijas. No Latvijas šoreiz iespēju piedalīties konkursā ieguva trīs kori – «Sidrabe» no Dobeles, «Cantus» no Kuldīgas un «Tonika» no Rīgas.
