Izstāžu zālē «Rīgas mākslas telpa» notikusi Latvijas Būvnieku asociācijas (LBA) biedru kopsapulce, kā arī skates «Gada labākā būve Latvijā 2012» laureātu (notiek jau 15. reizi) un žurnālu «Latvijas Būvniecība» un «Latvijas Architektūra» konkursa «Gada būvinženieris» godināšana. Ceremonijā tika apsveikti speciālisti, kuri radījuši būves, – projektētāji, inženieri, būvdarbu vadītāji, būvuzraugi un pasūtītāji. Konkursā «Gada labākā būve Latvijā 2012» piedalījās 30 objektu, bet konkursā «Gada būvinženieris» – 40 speciālistu. Kā labāko 2012. gada jaunbūvi Latvijā komisija atzinusi īslaicīgās aizturēšanas vietu Daugavpilī. Arī Jelgavā 2012. gadā izbūvētajiem objektiem komisija nav pagājusi garām. Nominācijā «Inženierbūve» pirmo vietu ieguvusi J.Čakstes bulvāra 1. kārtas rekonstrukcija ar inženierbūves sarežģītāko daļu «Gājēju tilts «Mītava» Jelgavā pāri Driksas upei». LBA darbojas, lai apvienotu būvniecības profesionāļus veiksmīgai un ilgtspējīgai būvniecības attīstībai mūsu valstī un, ja ir tādas iespējas, arī ārpus valsts robežām. Asociācija izveidojusi sešas filiāles, tajā skaitā Jelgavā. Pašlaik asociācijā ir ap 100 biedru, tostarp arī paši būvinženieri.Salīdzinot ar citām valstīm, piemēram, Vāciju, kur asociācijas biedru ir gandrīz 93 procenti no kopējā būvfirmu skaita, mūsu valstī nevalstiskajā organizācijā ir tikai divi trīs procenti būvnieku. Būvniecības uzņēmumi, apvienojoties kopā, var aizstāvēt savas intereses un panākt to izskatīšanu Saeimā. Kā piemēru var minēt LBA panākumu par izmaiņām Būvniecības likumā. Tās jau septiņus gadus kavējās, bet 14. martā beidzot iesniegtas izskatīšanai otrajā lasījumā. Jaunā redakcija paredz iespēju apstrīdēt būvatļauju tikai vienu mēnesi pēc izsniegšanas. Aprēķinātā nauda par objektu iesaldēšanu, pārtraucot būvniecību, prasa lielus zaudējumus. Vēl viena lieta, par ko LBA cīnās, ir stingra sertificēšana – būvinženieriem jāmaksā nodeva par katru sertifikātu, un ik pēc pieciem gadiem tas jāatjauno. Kāpēc, piemēram, notāri, lai strādātu Latvijā, eksāmenus kārto un reģistrējas tikai vienu reizi?! Pašlaik Latvijā pastāvošā sertificēšanas sistēma, kur būvniekiem ik pēc gadiem jāatjauno pat trīs desmiti dažādu sertifikātu, nekādi neatbilst ES nostādnēm. Apvienojoties visi kopā, mēs varam aizstāvēt savas intereses.Sanāksmē tika aktualizēts arī jautājums par izglītības kvalitāti profesionālajās skolās. Pašreizējā Norvēģijas un arī mūsu kādreizējā izglītības sistēmā arodskolā pastāvēja trīs kategorijas – palīgstrādnieks, kvalificēts un augsti kvalificēts speciālists. Tas atviegloja ne tikai darba ņēmēju speciālistu zināšanu noteikšanu, bet arī viņa iekļaušanos darba tirgū, jo, mācību procesā noslēdzot katru kategoriju, viņš ieguva sertifikātu, līdz ar to arī iespēju studijas pārtraukšanas gadījumā iegūt tās kategorijai atbilstošo darbu. Šo jautājumu asociācija risina kopā ar Rīgas un Rīgas rajona arodskolām, kā arī gaida atsaucību no citām Latvijas pilsētām un novadiem.
