Padzirdējuši, ka Jelgavā būs Lāčplēša dienas lāpu gājiens, ģimenē nospriedām noteikti piedalīties. Lielākoties jau bērnu dēļ, jo liesmu ceļš ir ne vien krāšņs, atmiņā paliekošs pasākums, bet arī labs «palīglīdzeklis» vēstures mācīšanai jaunākajai paaudzei. Taču labajam nodomam treknu svītru pārvilka fakts, ka gājiens sāksies pulksten piecos vakarā.Domāju, daudzi jelgavnieki sajutās līdzīgi. Tā, it kā viņu vietā kāds būtu izlēmis – uz jums tas neattiecas. Tāpēc vien, ka nestrādājat pašvaldības vai valsts iestādēs, bet privātsektorā, kur reti kur mūslaikos darbs beidzas piecos. Un pat ja beidzas, tad, lai nokļūtu līdz pilsētas centram, vēl jāpavada labs laiks ceļā. Vai vēl trakāk – esat starp tiem daudzajiem jelgavniekiem (pērn tādu esot bijis 19 tūkstoši), kas ik dienas dodas strādāt uz Rīgu, bet savus nodokļus maksā Jelgavai. Starp citu – arī pašvaldības darba nodrošināšanai un svētku pasākumu rīkošanai. Visticamāk, nav vērts vērpt sazvērestības teorijas par apzinātu ļaunprātību. Jo skaidrs, ka gājiens tāpat kā iepriekšējos gados bija pieskaņots Domes un tās padotības iestāžu darba laikam – vai gan pilsētas vadība gaidīs stundu vai divas, lai tik uzskatāmi demonstrētu iekļaušanos tautā savas mājas pašā durvju priekšā? Tie, kas gribēja, bez svētku izjūtas nepalika. To var radīt arī pašu spēkiem. Un gan jau bija jelgavnieki, kas pašā vakarā aizbrauca līdz Rīgai, kur līdz pat naktij tūkstošiem cilvēku sajuta kopības garu, liekot svecītes pie pils mūra. Turklāt nekas nav beidzies – Latvijas dzimšanas dienā Jelgava piedāvā plašu svētku programmu, kas, pateicoties faktam, ka 18. novembris, kā allaž, ir brīvdiena, būs pieejama krietni plašākam iedzīvotāju lokam.
