Trieciens pakrūtē? Amerikas melnā diena? Kara pieteikums? Beigu sākums? Pietrūkst apzīmējumu otrdienas notikumiem Amerikā.
Trieciens pakrūtē? Amerikas melnā diena? Kara pieteikums? Beigu sākums?
Pietrūkst apzīmējumu otrdienas notikumiem Amerikā, kad tika nolaupītas (pēc dažādu avotu, piemēram, , ziņām) 12 lidmašīnas, no kurām trīs taranēja Ņujorku un Vašingtonu.
Amerika paziņojusi, ka varmākas nepaliks nesodīti. Vai tas nozīmē, ka var izraisīties karš? (Amerikāņi paši velk paralēles ar Pērlharboru –, pēc japāņu uzbrukuma tai Amerika iesaistījās Otrajā Pasaules karā.) Atmaksa nāks noteikti, taču pret ko tā tiks vērsta? Kurš, kāda organizācija gļēvi iekodusies rīklē demokrātijai? Nesalīdzināmi vieglāk būtu sakopot spēkus prettriecienam vai vismaz aizsardzībai priekšdienās, ja ienaidnieks būtu zināms.
Pagaidām ir tikai minējumi un iztēles radītas versijas. Tās ir tikpat dažādas, cik pārdrošas un pat fantastiskas. Pirmajā brīdī viedokļu svaru kausi traģēdijas izraisītāju meklēšanā nosvērās uz ortodoksālo musulmaņu teroristu pusi, minot konkrēti Osamu Bin Ladenu, pasaulē visvairāk meklēto teroristu, kas patlaban bauda afgāņu viesmīlību. (Oficiālā Kabula, gan noliedzot saistību ar ASV taranēšanu, tomēr paziņojusi, ka atmaksas vēršana pret Afganistānu vai tās viesi Bin Ladenu varot izrādīties liela kļūda ar tālejošām sekām). Šim odiozajam, turklāt pasakaini bagātajam bandītu barvedim piedēvē palestīniešu interešu aiztāvēšanu kaut vai tā iemesla dēļ, ka viņa māte bijusi palestīniete. Tā domāt vedina arī palestīniešu sarīkotā gavilējošā salutēšana kādā bēgļu nometnē. Arī Irākas masu informācijas līdzekļi pauž sajūsmu par tūkstošiem amerikāņu upuru. Tajā pašā laikā vairāku arābu valstu līderi oficiāli izteikuši kategorisku nosodījumu terora aktiem ASV. Notikumiem attīstoties, arī Kabula nākusi klajā ar jaunu paziņojumu: ja tomēr tiks uzrādīti neapgāžāmi pierādījumi pret Bin Ladenu, viņš tikšot izdots…
Ir ļoti svarīgi strikti novilkt robežu starp teroristiem (uzbrukuma pasūtītājiem) un musulmaņiem vispār vai jebkuru citu reliģiju, kam nav un nevar būt nekā kopīga ar saujiņu maniakālu šizofrēniķu. Ļoti konkrēti jānodala terors no piederības vienai vai citai ticībai, vai etniskai grupai. Tas amerikāņu tautai, ievērojot cilvēcīgi saprotamo emociju sakāpinātību, visticamāk, būs bezmaz pats grūtākais, ja upuru bendes tomēr tiks atklāti arābu pasaulē.
Tādēļ jācer, ka, veicot izmeklēšanu tikpat rūpīgi, cik operatīvi, neviens nekļūdīsies īsteno neliešu atrašanā un arī sods būs adekvāts. Būtu neprāts pretreakcijai, atriebībai vai pārmācībai pakļaut jebkādas reliģiskas jeb etniskas grupas kopumā, pirms nebūs noskaidroti terora aktu faktiskie pasūtītāji un organizētāji.
Tajā pašā laikā pasaulē tiek izplatīti arī pieņēmumi, ka tik vērienīgu terora aktu sēriju nebūtu bijis iespējams organizēt bez finansiāli un tehnoloģiski spēcīgu valstu līdzdalības. Tiek minētas arī konkrētas valstis, taču tās nosaukt bez jebkādiem faktu pierādījumiem ir politisks neprāts, ko var atļauties vienīgi Vladimiram Žirinovskim līdzīgas figūras.
ASV puse jau paziņojusi, ka tikusi paralizēta NASA sakaru pavadoņu sistēmas darbība, ar to arī esot izskaidrojama ASV pretgaisa aizsardzības sistēmas nespēja konstatēt lidmašīnas virs Ņujorkas. Tas savukārt liek domāt, ka terora organizētāju rīcībā bijusi ne tikai finansiāla un praktiska iespēja perfekti iepazīt ASV gaisa telpu (īpaši virs Ņujorkas un Vašingtonas), ne tikai pietiekami profesionāli apmācīt lidotājus, bet arī iejaukties kosmiskajos sakaros, kas pa spēkam tikai izciliem hakeriem un prasa milzīgas finanses un tehnoloģiskās iespējas.
Pieņēmumi un jautājumi pagaidām virknējas bezgala garā ķēdītē, bet atbilžu joprojām nav. Tostarp otrdienas traģēdija ASV izraisījusi lavīnveida reakciju visā pasaulē. Kā koncentriski ūdens apļi zemeslodei pārvēlušies notikušā atbalsis. Tajās var saklausīt ne tikai sašutuma un līdzjutīga atbalsta, bet arī spekulatīvas notis.
Runā par zelta, naftas un gāzes cenu draudīgām svārstībām, bet līdz ar to arī par vispārējās dārdzības celšanos (jā, jā, arī mūsu Latvijā: «Ja naftas produktu cenas biržās palielināsies, nenoliedzami, palielināsies arī gāzes cenas,» vakar atzina a/s «Latvijas gāze» pārstāvis). Tomēr dolāra kursa stabilitāti traģiskie notikumi būtiski diezin vai ietekmēs.
Eiropas Savienības ārlietu ministri ārkārtas sanāksmē Briselē pauduši apņēmību Amerikas Savienotajām valstīm sniegt ne vien morālu, bet arī materiālu un cita veida atbalstu.
Krievija, šķiet, pirmā pasteigusies ar aicinājumu pasaules valstīm apvienot pūliņus cīņā ar starptautisko terorismu, motivējot to tādējādi, ka līdz šim pret terorismu katra valsts cīnījusies tikai ar tās iekšējiem spēkiem. Atliek ticēt, ka šis aicinājums izskanēja nesavtīgi, nevis kā Krievijas politiķu solis, lai vispārējā neskaidrībā gūtu starptautisku akceptu, lai ar jaunu iedvesmu turpinātu «sodīt čečenu tautu» (par ko gan?).
Palestīnas vadītāji piekodinājuši savai tautai «turēt muti» un vismaz skaļi nepaust prieku par teroristu uzbrukuma sekām Amerikai, lai «neuzprasītos» asiņainai atriebībai…
Ir pāragri izdarīt jebkādus spriedumus attiecībā uz terora aktu pasūtītājiem un izpildītājiem, lai gan agri vai vēlu viņi tiks noskaidroti. Tomēr pavisam neviļus jārezumē, ka līdz šim pasaules sabiedrība pārāk maigiem cimdiem auklējusies ar terorismu – tāpat, starp citu, kā ar daudzām citām pārmērībām, kas noved pie katastrofālām dažāda mēroga traģēdijām.
Vēl pārdomu vērts ir tas, ka terora aktu sērija Ņujorkā un Vašingtonā šķiet jau it kā iepriekš piedzīvota, atsaucot atmiņā Holivudas «action» filmas (filmu producentu izvirtusī fantāzija neskaitāmas reizes bija pietiekami detalizēti «apcerējusi» dažādas terora iespējas, otrdienas neģēlības autoriem tikai atlika izvēlēties piemērotāko scenāriju). Mūsdienu sabiedrība pieradusi (tiek pieradināta?) kaut kā atrauti «svērt» vardarbību uz ekrāniem un dzīvē, vienlaikus skatoties nežēlīgas ainas trilleros un omulīgi dungojot dziesmiņu «Tā nav dzīve, tas ir kino…»
Dzīve izrādījusies daudz nežēlīgāka un skarbāka. Šajās dienās katrs akūti izjūtam, cik maza un neaizsargāta ir šī mazā lodīte – Zeme. Cik vāra un neaizsargāta izrādījusies daudzinātā Amerikas izlūkdienestu kompetence un varenība. To, cik «mīksta» un ievainojama ir demokrātija, tās auklēšanās ar cilvēktiesību un pārlieku elastīgo likumu autiņos tīstītajiem teroristiem.
Tādēļ jācer – ļoti jācer, ka pasaule atradīs iespējas ar vēsu prātu atklāt vainīgos un pienācīgi viņus sodīt, lai kas tie būtu – viens vājprātīgais vai vesels bars cilvēknīdēju –, dodot iznīcinošu triecienu starptautiskajam terorismam. Tādā gadījumā «amerikāņu traģēdija» varētu būt arī beigu sākums – starptautiskā terorisma beigu pieteikums. Galu galā otrdienai jāiemāca valstīm nevis turpināt nodalīties dažādās ideoloģiskajās nometnēs, bet visai pasaulei apvienoties cīņā pret starptautisko terorismu – reālu un baisu spēku.
