Jau piekto gadu Jelgavā notiek iniciatīvu projektu konkurss “Jaunieši var!”, kurā neformālas jauniešu grupas var iegūt finansiālu atbalstu līdz 350 eiro sava projekta īstenošanai. Konkursa mērķis ir finansiāli atbalstīt iniciatīvas, kas veicina jauniešu iekļaušanos pilsētas attīstības procesos, sekmē jauniešu brīvā laika lietderīgu pavadīšanu, fiziskās aktivitātes un pašattīstības procesus.
Skaits aug
“Prieks redzēt, ka ar katru gadu jauniešu iesniegto projektu skaits aug. Projektu tēmas ir interesantas, jauniešu vidū populāras un aktuālas. Šogad iesniegtie un realizētie projekti bija ļoti daudzveidīgi – saistīti gan ar sportu un mūziku, gan ar radošumu un sevis izzināšanu. Noritēja dažādi pārgājieni, bija projekti, kas saistīti ar brīvprātīgo darbu un citām jomām. Ar šo projektu palīdzību jaunieši apgūst pirmās prasmes projektu rakstīšanā un realizēšanā,” atzīst jaunatnes lietu speciāliste Jelgavā Linda Vovere.
Projektu konkursā var piedalīties no 13 līdz 25 gadu vecumam. Šogad tika iesniegti 15 projekti, viens atbalstīts daļēji un viens projekts noraidīs. Kopējais projektu konkursā paredzētais finansējums ir 3500 eiro.
“Šogad daudz vairāk nekā citus gadus bija jāsastopas ar dažādiem pārbaudījumiem – ierobežots cilvēku skaits, ēdināšanas noteikumu ierobežojumi, nācās arī pārcelt pasākumu datumus. Man ir liels prieks, ka jaunieši nenobijās no grūtībām, stājās tām pretī un par spīti visam realizēja savas idejas. Vēlme un apņēmība – tās, manuprāt, ir galvenās rakstura īpašības, kuras raksturo šos jauniešus. Viņi uzdrīkstas un dara. Mans novēlējums ikvienam jaunietim – ja tev ir ideja un vēlies to realizēt, tad šī ir lieliska iespēja, ar ko sākt. Nākamgad noteikti piesakies projektu konkursam, un es zinu, ka pēc tam būsi gandarīts par savu uzdrīkstēšanos,” iedvesmo un aicina L.Vovere.
Visvairāk – fiziskās aktivitātes
Visvairāk projektu tika pieteikti fizisko aktivitāšu, kā arī veselīga dzīvesveida popularizēšanas jomā. Organizējot sporta notikumus, svarīgs nosacījums bija, lai tie neprasa mērķtiecīgu un ilglaicīgu iepriekšēju sagatavotību konkrētajā sporta veidā.
Mazākumtautību jauniešiem tika organizēts pārgājiens “Pa Cēsnas krastiem”. Projekta mērķis bija ne vien veicināt veselīgu dzīvesveidu, bet arī veidot izpratni par Latvijas vēsturi, apskatot vēsturiskas vietas, kā arī aktīvi lietot latviešu valodu savstarpējā komunikācijā. Savukārt RAF dzīvojamā masīva jaunieši tika mudināti piedalīties industriālās orientēšanās sacensībās savā rajonā. Projekta pieteicēji vēlējās pierādīt citiem, ka arī mikrorajonos jauniešiem tiek rīkoti pasākumi. Ņemot vērā to, ka dzīvojamā masīvā nav daudz parku un apskates objektu, dalībniekiem bija jāatrod dažādas ēkas un industriālās celtnes.
Divu dienu pārgājiens pa Jelgavu, kura laikā bija jābrauc ar laivām un jāveic dažādi uzdevumi, tika piedāvāts “Vakara pastaiga 2K20” projektā iesaistītajiem dalībniekiem. Tikmēr “Āķis lūpā” pulcināja jauniešus uz meistarklasi Lielupes promenādē, lai iepazītos par makšķerēšanas metodēm, inventāru un noteikumiem.
Vairāk nekā 80 dalībnieku piedalījās projektā “Iepazīsti Jelgavu sportojot – foto orientēšanās”. Par tā norisi zina stāstīt Adrians Bulkovskis, kurš darbojās aktivitātes organizēšanā: “Mēs orientējāmies Jelgavā, apmeklējām dažādas vietas, uzzinājām vairāk par vēsturi, piemēram, par to, kādēļ uzstādīti konkrēti pieminekļi. Man ideja radās tādēļ, ka es pats, satiekoties ar jauniešiem, mēģināju izstāstīt par kādu vietu, ko viņi it kā zina, bet konkrēti nevar pateikt, kur tāda atrodas.”
Ilgstošākā sporta jomas aktivitāte realizēta Jelgavā 4. līnijā, kur uzstādīti futbola vārti, ko jaunieši izgatavojuši paši savām rokām. Kārlis Briņecs, jelgavnieks, kurš šobrīd studē Latvijas Jūras akadēmijā kuģa mehāniķa specialitātē labprāt stāsta par to, kā vārti tapuši.
– Kā jums ienāca prātā taisīt futbola vārtus? Tā vietā taču var netraucēti spēlēt videospēles.
Mums ar draugiem īsti neinteresē video spēles. Kādu laiku gājām trenēties uz laukumu, kur izvietoti āra trenažieri, bet gribējās arī spēlēt futbolu. Te kādreiz bija vārti, bet nu jau salūzuši. Kad jauniešu centrā uzzinājām, ka ir tāda iespēja, iesniedzām projektu, saņēmām finansējumu un sākām taisīt jaunus vārtus. Palīdzēja Diāna Krūmiņa no Spīdolas Valsts ģimnāzijas un Roberts Vilnītis, viņš bija vislielākais palīgs. Liels paldies arī Oskaram Šulcam, jauniešu centra speciālistam, kurš ar savu auto atveda visus materiālus.
– Kāpēc nepirkāt gatavus vārtus, bet izlēmāt gatavot paši savām rokām?
Varējām arī nopirkt, bet, ja tie salūztu, tad atkal jau būtu jāpērk jauni. Tagad, ja kaut kas nojūk, to var viegli nomainīt. Vārtus gatavojām tepat netālu manā pagalmā. Tie ir ļoti vienkārši, saskrūvēti ar leņķīšiem, un piestiprināts tīkls. Man ir pieredze darbā ar kokmateriāliem, daudz esmu ar tiem strādājis.
– Ko par šo jūsu iniciatīvu saka vietējie iedzīvotāji?
Cilvēki ir ļoti priecīgi un pateicīgi. Ieeju veikalā, un man nāk klāt un saka – Kārli, paldies par vārtiem! Arī šodien sieviete, ko redzu pirmo reizi, mani uzrunāja – sveiks, tu esi tas malacis, kas uztaisījis vārtus? Paldies! Es nemūžam nebiju domājis, ka šī ziņa sasniegs tik daudz cilvēku un ka viņiem tas ir svarīgi.
– Kā pievienojies Jelgavas jauniešu centra aktīvistiem?
Es tur gāju uz kursiem “PilnveidojiES”, sapazinos ar centra speciālistiem un palīdzēju pasākumos kā brīvprātīgais. Centrā ir jaukas telpas, kur var aiziet kopā ar draugiem.
– Kāpēc tev bija svarīgi izdarīt kaut ko vērtīgu vietējās kopienas labā?
Es zinu, kā tas ir – iznākt šeit ārā un ieraudzīt tukšu placi, kur nekas nenotiek. Tādēļ iedomājos, ka labāk būtu, ja varētu atrauties no datora un iet paspēlēt bumbu. Šeit apkārt ir ļoti daudz jauniešu, un tā ir lieliska iespēja aiziet pārsimt metru līdz vārtiem, lai satiktu jaunus draugus, iegūtu jaunas iemaņas un labi pavadītu laiku. Kādreiz, kad šeit bija vēl vecie vārti, jaunieši pulcējās un spēlēja, es vēlos, lai tas atjaunotos.
Projektu konkursa laikā jaunieši pulcējās arī uz dažādām mācībām. Tā “Pašizaugsmes pēcpusdienā” bija iespēja izprast savas stiprās puses, kā arī iemācīties prezentēt sevi potenciālajiem darba devējiem. Viņi ne tikai klausījās lekcijas, bet arī rakstīja CV un veidoja savu talantu un pieredzes “plakātu”. Savukārt pasākumā “Mainies uz augšu” varēja uzzināt, kā organizēt dienu tā, lai vakarā nebūtu pārāk liels sagurums un stress par to, ka visu nevar paspēt izdarīt.
Bērnu un jauniešu ansamblis “Prieka graudiņi” iegādājās stīgu instrumentu mikrofonus, tamburīnu un skaņu pulti, savukārt jaunie bundzinieki izaicināja cits citu uz bungu dueļiem. Lai popularizētu programmēšanu, kas šobrīd ir viena no pelnošākajām nozarēm pasaulē, jaunieši organizēja programmētāju sacensības. Savukārt mākslinieciski noskaņotajiem bija iespēja apgūt mehndi jeb hennas mākslas veidu.
Dagnija Ramina Zorge Amatu skolā apgūst friziera amatu un jau vairākus gadus darbojas Jelgavas brīvprātīgo jauniešu apvienībā. 2019. gadā viņa saņēmusi Gada brīvprātīgā apbalvojumu un savu darbību aktīvi turpina joprojām. Viņa zina stāstīt par diviem jauniešu projektiem – pirmās palīdzības mācībām un vējjaku izgatavošanu brīvprātīgajiem.
– Jūs apguvāt pirmās palīdzības pamatus. Kur izmantosiet šīs zināšanas?
Tā kā mums pasākumi ir gan iekšā, gan ārā un var notikt dažādi negadījumi, tad brīvprātīgajiem ir jāzina, ko darīt, līdz atnāk kāds pieaugušais vai atbrauc neatliekamā medicīniska palīdzība. Tas, protams, noder ne tikai brīvprātīgo darbā, bet arī pašiem savā dzīvē.
– Tieši kādas iemaņas apguvāt?
Mācījāmies, ko darīt, ja cilvēks ir bezsamaņā un neelpo, ja ir dažādas traumas un līdzīgas lietas. Kopā bijām vienpadsmit jauniešu. Pirms diviem gadiem šādas mācības jau tika organizētas, un tās bija ļoti noderīgas. Pasākumos ir nācies gan apsiet nobrāzumus un sasistus pirkstus, gan palīdzēt cilvēkiem ar epilepsiju. Vēlējāmies šādus kursus rīkot vēlreiz, jo bieži vien esam sadalīti pāros un neesam kopā ar tiem, kuri šos kursus jau izgājuši.
– Tu piedalījies vēl vienā projektā, kurā brīvprātīgajiem jauniešiem tika izgatavotas vējjakas.
Jakas vēl nav gatavas, ļoti gaidām, kad tās saņemsim. Brīvprātīgie jaunieši darbojas jau daudzus gadus un palīdz gandrīz ikvienā Jelgavas pasākumā, kas norit visos gadalaikos. Tādēļ ar šī projekta palīdzību mēs vēlējāmies iegādāties vējjakas, kuras plānojam vilkt uz āra pasākumiem, lai nenosaltu T kreklos. Kopā būs 23 jakas, un tās būs pieejamas tiem jauniešiem, kas dosies brīvprātīgā darbā. Vienlaikus mēs būsim pamanāmi un popularizēsim brīvprātīgo kustību Jelgavā, piesaistot arvien vairāk jauniešu.
– Kāda ir tava motivācija darboties brīvprātīgo jauniešu kustībā?
Es neesmu tas cilvēks, kurš sēž visu laiku pie telefona vai datora, vienmēr esmu darbībā, un man brīvprātīgais darbs ļoti patīk. Es varu būt aktīva, iepazīt jaunus cilvēkus un iegūt jaunus kontaktus. Klātienē komunicēt vienmēr ir daudz labāk. Es cenšos iet uz visiem pasākumiem, kur jāveic visdažādākie darbi, gan jāstrādā ģērbtuvēs, pie biļetēm, jāsagaida viesi, arī jāpalīdz uzstādīt un novākt inventāru. Esot pasākumos, gūstam lielisku pieredzi un gandarījumu par paveikto. Veicot brīvprātīgo darbu, esam ieguvuši plašāku draugu loku, uzlabojuši savas valodas prasmes un cēluši sev pašapziņu.
