SIA “Jelgavas
autobusu parks” (JAP) jau ir testējusi vairākas autobusa vadītāja
sēdvietas videonovērošanas sistēmas un atzinis tās par neefektīvām,
aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma vadītājs Gints Burks.
Pārvadātājs izmēģinājis trīs videonovērošanas sistēmas, taču domā, ka
videonovērošana, ko Autotransporta direkcija (ATD) no 2021. gada vēlas
ieviest kā obligātu, lai samazinātu biļešu tirdzniecības pārkāpumus,
nenesīs vēlamo rezultātu.
“Mēs pārbaudījām tos vadītājus, par kuriem mums bija aizdomas. Jā,
mēs redzam, ka pasažieris iedod naudu un tiek izsita biļete, bet pēc
tam, analizējot datus par pārdotajām biļetēm, atklājas pavisam cita
situācija. Iedomājieties, kases aparāts autobusā ir liela kalkulatora
izmērā, un videonovērošanā nevar fiksēt, vai vadītājs paņem naudu un
nospiež vieninieku, kas izdod pilno biļeti, vai divnieku un izsit
“nulles” biļeti. Mēs video redzam, ka ir pārdotas četras biļetes, bet
reāli ir tikai trīs, jo viena ir “nulles” biļete,” pieredzē dalījās
Burks.
Pastāv arī iespēja, ka biļetes tiek izsniegtas ne līdz pasažierim
nepieciešamajai pieturai, stāstīja uzņēmuma vadītājs. Piemēram,
pasažieris vēlas braukt no Jelgavas
uz Rīgu, bet viņam tiek izsniegta biļete līdz Olainei, biļetes cenas
starpību paturot šoferim. Šādu gadījumu kontrolēšanai būtu jāuzstāda
papildu kameras pasažieru plūsmas fiksēšanai.
“Un tad mums būs jāsēž un jāskatās, vai pasažieris sarkanajā jakā
tiešām izkāpa Olainē vai kādā tālākā pieturā,” situāciju aprakstīja
Burks.
Turklāt, ja ATD pieprasīs pārraidīt datus tiešsaistē, tas prasīs
ievērojamus ieguldījumus un cilvēkresursus. Savukārt, samazinot
pārraidīto datu izšķirtspēju, nebūs iespējama kvalitatīva notiekošā
fiksēšana. Tāpat jauna aprīkojuma iegāde būs nepieciešama, lai nofilmēto
informāciju glabātu.
“Tie ir milzīga apjoma dati. Esam mēģinājuši īslaicīgi datus glabāt
autobusā, taču pēc tam pārrakstīšana cietajā diskā prasīja mums stundu,”
stāstīja JAP vadītājs.
Lētākās autobusu šoferu videonovērošanas sistēmas maksājot ap 500–600
eiro, taču cena var sasniegt arī 2000 eiro, kas pārvadātājiem radīs
lielus izdevumus. Burks pauda, ka pārvadātāji būtu gatavi sistēmu
izmantot, ja to nodrošinātu ATD, uzņemoties arī atbildību par personas
datu aizsardzību, jo pārrunās ar Datu valsts inspekciju noskaidrots, ka
videonovērošana var notikt, aizsargājot personas datus un fiksējot tikai
kases aparātu un šofera rokas.
Šodien notikušajā ATD, Satiksmes ministrijas un pārvadātāju tikšanās
laikā pārvadātāji pauduši, ka par prioritāti būtu jāizvirza
elektroniskie norēķini autobusos, kas palīdzētu kontrolēt ieņēmumus un
atvieglotu gan pašu uzņēmumu, gan Valsts ieņēmumu dienesta darbu,
informēja Burks.
Jau vēstīts, ka ATD, lai būtiski samazinātu biļešu tirdzniecības
pārkāpumus sabiedriskā transporta pakalpojumos reģionālajā maršrutu
tīklā, kā obligāti ieviešamu prasību no 2021. gada plāno noteikt
videonovērošanu, kas fiksē autobusa vadītāja sēdvietu.
“Plānots, ka turpmākajos konkursos tā tiks noteikta kā obligāta
prasība, lai būtiski samazinātu biļešu tirdzniecības pārkāpumus. Šāda
prasība kā obligāta būs no 2021. gada (pakalpojumu sākšanas datums), bet
konkurss tiks sludināts 2019. gadā. Visiem regulārajiem pārvadātājiem,
kas šobrīd veic sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālajos
maršrutos, līgums būs spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim,” skaidroja ATD
pārstāve Zane Plone.
Foto: no arhīva
