Informācijas
plašsaziņas līdzekļiem,
atklāta
vēstule Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrijai – ministram Kasparam Gerhardam
Atsaucoties uz
pēdējo divu dienu publikācijām plašsaziņas līdzekļos
attiecībā uz nozares regulējumu atjaunojamās enerģijas ražošanai
un pielietošanai Latvijā, ko tautsaimniecības eksperti min kā
būtisku, Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas ministrs
Kaspars Gerhards publiskojis viedokli, ka Latvijai būtisks ir vēja
enerģijas potenciāls. Savukārt Jelgavas novada pašvaldība
atkārtoti un publiski uzsver, ka valsts līmenī un ministriju
atbalsta līmenī nepieciešams akceptēt un plānos ietvert
ģeotermālā siltuma potenciālu, kas kalpotu kā visas Zemgales
izaugsmes resurss.
Publikācijās
ministrs K.Gerhards minējis, ka «šovasar jautājums par
atjaunojamās enerģijas nozari reglamentējošo dokumentu
iespējamajiem grozījumiem aktualizēts valdības līmenī.» Viņš
minējis, ka Latvijā atjaunojamās enerģijas jomā «liels
izaugsmes potenciāls ir vēja enerģijai. Mūsu valstī uzstādītā
vēja enerģijas jauda ir nepilni 70 megavati, bet Lietuvā, kas nav
vējaināka valsts par Latviju, pat tieši pretēji, vēja enerģijas
jauda ir vairāk nekā 300 megavatu, turklāt Lietuvā ir iespaidīgi
plāni vēja enerģijas ražošanas palielināšanai.»
Jelgavas novada
pašvaldība jau vairākkārt, gan pašvaldībā uzņemot vizītē
citu pēc cita ministrus (savulaik Vjačeslavu Dombrovski – tobrīd
Ekonomikas ministru un citus priekšgājējus), gan vairākkārt
iesniedzot ministrijās pētījuma rezultātus un aprēķinus,
aktualizējusi tematu par ģeotermālā siltuma potenciālu gan
Elejā, gan visā Latvijas dienvidrietumu daļā, ko valstiskā
līmenī būtu nepieciešams iekļaut un apzināt kā alternatīvās
enerģijas avotu. Diemžēl, ņemot vērā, ka valsts attīstības
plānos šāds alternatīvās enerģijas ieguves veids vispār nav
iekļauts un apzināts, nav arī iespējas šāda veida investīcijām
piesaistīt Eiropas finansējumu, lai gan visā Eiropā tas ir viens
no valstu izaugsmes, resursu taupības un teritoriālajiem attīstības
instrumentiem.
Jelgavas novada
pašvaldība publiski pauž nožēlu, ka valdības un ministriju
līmenī apzināti norit izvairīšanās no šī jautājuma
iztirzāšanas un iekļaušanas alternatīvās enerģijas
izmantošanas plānos.
Ģeotermālā
siltuma izmantošanas iespējas Jelgavas novada pašvaldībai ir
kļuvis īpaši aktuāls temats pēc Elejas pagastā veiktajiem
pētījumiem 2012. gadā un pašvaldības rosinātā tehniski
ekonomiskā pamatojuma izstrādes, kas apliecina plašas iespējas
izmantot zemē mītošos avotus.
Pārstāvot
zinātnieku grupu, LU Ekonomikas un vadības fakultātes
starptautiskās ekonomikas un biznesa katedras lektors Egils Fortiņš
vairākkārt ministriju pārstāvjiem prezentējis pētījumu, kas
apliecina neapstrīdamu faktu – Elejas pagastā ir milzu potenciāls
izmantot ģeotermālo siltumu. Turklāt tās nav vien teorētiskas
aplēses, bet jau šobrīd Elejā ir eksperimentāls urbums, ko
savulaik veica Jūras ģeoloģijas un ģeofizikas institūts. Laikā
no 1970. līdz 1990. gadam kopumā Latvijā izdarīti 23 šādi
urbumi. Ģeotermālais siltums var tikt pielietots gan koģenerācijas
staciju būvniecībai elektrības, siltuma ražošanai, gan zivju
dīķu būvēšanai, silto baseinu kā kūrortzonas izveidei vai cita
veida investīciju projektiem Jelgavas novada un visa reģiona
attīstībai.
Jelgavas novada
domes priekšsēdētājs atkārtoti secina: «Jau iepriekš esmu
norādījis, ka visā pasaulē – Vācijā, Islandē, – pat
Baltkrievijā ar milzu aizrautību un potenciālu tiek meklētas
iespējas un izmantota katra mazākā iespēja izmantot ģeotermālo
siltumu gan reģiona ekonomiskajai attīstībai, gan uzņēmējdarbības
attīstīšanai. Diemžēl joprojām Latvijā valdības līmenī to
uzskata par sapņošanu, lai arī citviet jau sen tā ir realitāte
ar valsts atbalstu. Šobrīd it īpaši, kad aktualizējies jautājums
par Latvijas enerģētisko atkarību no Krievijas ir īstais laiks
atgriezties pie šī jautājuma. Turklāt nevis izbrīna līmenī,
par šādu enerģijas avotu esamību, bet gan pavisam konkrētā
darbu līmenī,» apgalvo priekšsēdētājs Ziedonis Caune
piebilstot, ka no valdības puses vēlētos redzēt divus rīcības
soļus. «Ir divi veidi, kā mēs varam attīstīt ģeotermālā
siltuma ieguvi. Pirmais, valsts līmenī rast finansējumu, otrais –
vismaz iekļaut ģeotermālā siltuma ieguvi valsts attīstības
plānos, kas pavērtu ceļu Eiropas līdzekļu piesaistei, tām
pašvaldībām kuru teritorijās ir šāds dabas resursu potenciāls,»
norāda Z.Caune.
Vēl 2012. gadā
Jelgavas novada pašvaldība sadarbībā ar SIA «Naftas & Gāzes
konsultanti» veica tehnisko analīzi, ģeoloģisko analīzi un
ekonomiskās vides analīzi Elejas pagastā, analizējot arī
nepieciešamās investīcijas atjaunojamo energoresursu ieguvei. Pēc
Latvijas Zinātņu akadēmijas goda biedra ģeologa Astrīda Freimaņa
teiktā un saskaņā ar viņa aprēķiniem, izmantojot vairākas
metodes, Elejas pagastā sešu kilometru dziļumā temperatūra var
sasniegt 160-180 Cº, – tātad konceptuāli piemērots resurss
elektroenerģijas ražošanai.
Atsaucoties uz jau
iepriekš publiskoto informāciju, ģeotermālā enerģija ir
dabīgais Zemes siltums, kas veidojas Zemes kodolā notiekošo
procesu rezultātā. Latvijā nav ģeotermālās virszemes avotu, bet
jau 1970tajos gados ģeoloģisko izmeklējumu rezultātā Latvijas
Rietumu daļā 1 km dziļumā atklāti ģeotermālo ūdeņu slāņi,
kuru temperatūra sasniedz 60 Cº. Enerģijas izmantošana atkarīga
no tās dziļuma un temperatūras.
2011. gada
27.aprīlī Rīgas pašvaldības «Rīgas enerģētikas aģentūra»
kopā ar 2010. gadā izveidoto Latvijas Nacionālo ģeotermālo
asociāciju un A/S «Rīgas siltums» organizēja starptautisku
konferenci par ģeotermālās enerģijas izmantošanas iespējām
Latvijā. Atsaucoties uz publiski pieejamo informāciju, konferences
organizatori norādījuši, ka Rīga, Jūrmala, Jelgava, Bauska,
Eleja un Liepāja atrodas Latvijas ģeoloģisko anomāliju karstākajā
zonā, kurā ieslēgta ievērojama daļa energopotenciāla.
«Ģeotermālā
siltuma ieguvei Eiropā izmanto vairākas inovatīvas metodes, kas
varbūt ir lētāk nekā tiek lēsts Latvijā – tas ļauj arī
finansiālā izteiksmē uz ģeotermālā siltuma ieguvi un
izmantošanu raudzīties pavisam praktiski un reāli. Jā, urbumu
veikšana aprēķināma uz summu līdz desmit miljoniem eiro, taču
tā ir investīcija savas valsts teritorijas attīstībā, kuru
pagaidām valsts novērtē kā neapstiprinātas iedomas. Kopš 2012.
gada, kad ministrijās esam iesnieguši pētījumu un visus
pamatojumus, nekas uz priekšu nav pavirzījies,» secina Ziedonis
Caune, piebilstot, «pašvaldība tik un tā būs iniciatore tēmas
aktualizēšanai valsts finansējuma piesaistē arī turpmāk.»
Pirms diviem
gadiem Jelgavas novada pašvaldība izstrādāja arī projektu
dalībai Eiropas Komisijas programmas «Inteliģentā Enerģija
Eiropai» atklātajā projektu konkursā. Projekta «Atjaunojamo
energoresursu izmantošanas veicināšana apkurei un dzesēšanai,
sadarbojoties pilsētu un lauku teritorijām» apstiprinājuma
gadījumā Jelgavas novadam, sadarbojoties ar astoņiem
starptautiskiem partneriem, būtu iespēja piesaistīt atbalstu
ģeotermālā siltuma ieguvei Elejas pagastā. Diemžēl projekts
netika atbalstīts.
Jelgavas novada
pašvaldība aicina Vides aizsardzības un reģionālās ministriju
aktualizēt gan VARAM, gan Ekonomikas ministrijā pieejamos Jelgavas
novada pašvaldības iesniegtos dokumentus, kas ikreiz tikšanās
reizēs izpelnījušies atzinīgu ministriju vērtējumu un solījumus
šāda pētījuma rezultātus iestrādāt alternatīvās enerģijas
ieguves plānos.
Jelgavas novada
pašvaldība
