Ziemā jo īpaši labi vērojams, ka pa lietus ūdeņu un kanalizācijas kolektoru netālu no Jelgavas viesnīcas Lielupes attekā Driksā ieplūst mutuļojošs un kūpošs šķidrums, atkausējot ledu un radot smaku tuvējā apkaimē.
Ziemā jo īpaši labi vērojams, ka pa lietus ūdeņu un kanalizācijas kolektoru netālu no Jelgavas viesnīcas Lielupes attekā Driksā ieplūst mutuļojošs un kūpošs šķidrums, atkausējot ledu un radot smaku tuvējā apkaimē. Kā uzsver SIA “Jelgavas ūdens”, kanalizācija tur ietek, jo ūdenssaimniecības projektā Lidotāju ielā izvietotais kolektors un caurules nav pārslēgtas uz jaunajām attīrīšanas ietaisēm.
Jelgavnieki kopš pērnā gada “Ziņām” pauduši izbrīnu, ka “Jelgavas ūdens” un pilsētas vadība 2006. gada sākumā pārliecināti apgalvoja – kanalizācija Driksā vairs neieplūst. Tomēr aizvien vērojams, ka mājokļu notekūdeņi Lielupes attekā nonāk pa caurulēm gan pie LLU Sporta nama, gan viesnīcas Čakstes bulvārī.
Kā skaidro SIA “Jelgavas ūdens” tehniskais direktors Ēvalds Jaudzems, lielākā daļa ēku, no kurām notekūdeņi ieplūda Raiņa ielas kolektorā un tālāk pārvietojās uz Driksu pie Sporta nama, pieslēgtas jaunajai kanalizācijas sistēmai, pa kuru viss aiztek uz attīrīšanas iekārtām Zvejnieku ielā. Izņēmumi ir kāds lombards Raiņa ielā, Jelgavas muzejs un LLU Sporta nams – tur sistēma nav pārslēgta gan finanšu trūkuma, gan remontdarbu dēļ. Ē.Jaudzems akcentē, ka pa Jāņa kolektoru pašlaik tiek novadīts salīdzinoši maz kanalizācijas ūdeņu, kas mērāmi pāris desmitos kubikmetru dienā. Turklāt tuvākajā laikā plānots arī šīs ēkas pievienot jaunajām caurulēm.
Taču pie Jelgavas viesnīcas izvietotais kolektors Driksā ik dienas ievada vismaz 60 kubikmetru kanalizācijas un virsējo notekūdeņu. Tie gan ir oficiālie dati, kas iegūti no “Jelgavas ūdens” Abonentu daļas, apkopojot to māju skaitu, kas pieslēgtas šai sistēmai. Pēc Ē.Jaudzema sacītā, pārslēgums uz jaunajām attīrīšanas iekārtām aizkavējies ūdenssaimniecības projekta īstenotāju vainas dēļ. “Ziņas” jau rakstīja, ka SIA “YIT Celtniecība” darbus turpina projekta devītajā posmā, kas tehniski ir vissarežģītākais. Tur rakšanas darbi tiek veikti pat sešu metru dziļumā, traucējošas izrādījušās plūstošās smiltis, tādēļ tranšejās ievietotās caurules grimst un savienojuma vietās atdalās. Tiklīdz šo kanalizācijas sistēmu pieslēgs Zvejnieku ielas pārsūknēšanas stacijai, lielākā daļa ūdeņu tikšot novirzīti uz attīrīšanas ietaisēm.
Savukārt Jelgavas pašvaldības izpilddirektora vietnieks Vilis Ļevčenoks arī piebilst – nevar pilnībā izslēgt iespēju, ka pa kolektoriem Driksā kanalizācija vairs neietecēs. Gadu laikā vairāku privātmāju īpašnieki patvaļīgi mājokļus pieslēguši lietusūdeņu savākšanas sistēmai, tajā iepludinot nevajadzīgo no savām virtuvēm un tualetēm. V.Ļevčenoks gan uzsver, ka pašvaldība piedāvājusi šo māju saimniekiem “pievienoties” kanalizācijas sistēmai, jo tā saucamie izvadi uz katru privāto ēku iekārtoti. Iedzīvotājiem piedāvāts arī vienkāršāk sagatavot nepieciešamo dokumentāciju darbu īstenošanai.
