Pērn Kļavu ielā iepretim pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādei «Sprīdītis» iedzīvotāji panāca, ka vietējā vara organizē šajā ielā lietusūdeņu uztvērējaku izbūvi.
Pērn Kļavu ielā iepretim pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādei “Sprīdītis” iedzīvotāji panāca, ka vietējā vara organizē šajā ielā lietusūdeņu uztvērējaku izbūvi. Līdz tam ik rudeni un pavasari grāvju un aku trūkuma dēļ mazajā ieliņā bija vērojami plūdi, ceļš to dēļ – grūti izbraucams.
Pašlaik, kaut arī asfaltēts, Kļavu ielas segums izskatās krietni nolietojies. Kanalizācijas akas vāks, tam uzbraucot vai uzkāpjot, kustas un iegrimst, klājums ir nelīdzens, bedrains. Taču iedzīvotāji pamanījuši, ka pēc lietusūdens aku izbūves izfrēzētā seguma vietas aizbērtas ar šķembām, nevis noasfaltētas.
Pašvaldības aģentūras “Pilsētsaimniecība” direktors Andrejs Baļčūns informē, ka atbilstoši saistošajiem noteikumiem “Par rakšanas darbu veikšanu Jelgavas pilsētā” ielas segums jāatjauno atbilstoši tam, kāds tas bijis pirms remontdarbu sākuma. “Tranšeju vietas tiks aizasfaltētas līdz 30. jūnijam,” sola direktors.
Jelgavnieki arī vaicā, vai Kļavu ielu tīra mehanizēti, uz ko A.Baļčūns atbild – to darīs pēc seguma salabošanas.
Kā Kļavu ielā novēroja “Ziņas”, nokrišņu savācējakas savienotas ar pilsētas centralizēto kanalizācijas sistēmu. Tas nozīmē, ka arī lietusūdeņi lielos apjomos tiek pludināti uz attīrīšanas ietaisēm un tērēti pilsētas līdzekļi to attīrīšanai. SIA “Jelgavas ūdens” tehniskais direktors Gvido Gudelis apgalvo, ka pašvaldība cenšoties darīt tieši pretējo – atdalīt nokrišņu ūdeņu un kanalizācijas savākšanas sistēmas. Taču esot arī izņēmumi, kad citādi rīkoties nav iespējams.