Eksperti prognozē, ka 2010. gadā latvāņu izplatība mūsu valstī būs trīskāršojusies.
Eksperti prognozē, ka 2010. gadā latvāņu izplatība mūsu valstī būs trīskāršojusies. Visvairāk šo indīgo augu skarto teritoriju ir Madonas, Cēsu, Aizkraukles, Talsu rajonā un Rīgas apkārtnē. Savukārt mūsu pusē, pēc 2001. gada datiem, latvāņi aizņem aptuveni septiņus hektārus zemes.
Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja Gunita Šķupele stāsta, ka pašlaik, lai ierobežotu latvāņu izplatību, izveidota Latvāņu izplatības ierobežošanas programma 2006. – 2012. gadam. Plānots, ka tās realizēšana būtiski samazinās šo indīgo augu izplatību.
Jāatgādina, ka sākotnēji latvāņi Latvijā tikai ievesti kā lopbarības kultūraugs, taču patlaban to izplatība ir nekontrolējama, un latvāņi kļuvuši par savvaļas nezāli, kas ir ļoti bīstama cilvēkiem, jo rada ādas un gļotādas apdegumus.
G.Šķupele atklāj, ka šogad noris normatīvo aktu bāzes sakārtošana – izstrādāti grozījumi Augu aizsardzības likumā, kas paredz noteikt vispārējos principus, lai ierobežotu invazīvo augu sugas, Ministru kabineta projektā “Noteikumi par invazīvās augu sugas latvāņa ierobežošanas pasākumiem un iznīcināšanas kārtību un metodēm, kā valsts pārvaldes iestādes sniedz informāciju par latvāņa izplatību zemes lietošanas mērķu grupās, informācijas saturu, kas ir brīvi pieejams sabiedrībai par sugas izplatību, kā arī par darba aizsardzības prasībām, veicot ierobežošanas pasākumus”, savukārt, lai noteiktu zemes īpašnieku atbildību, ja tie neierobežo latvāņu izplatību, tiks veiktas izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Būtiski, ka šogad, lai veiktu latvāņu apkarošanu un sāktu precīzu to aizņemto platību kartēšanu, Zemkopības ministrija atvēlējusi subsīdijas 200 000 latu apjomā.
Latvāņu izplatības ierobežošanas programma 2006. – 2012. gadam paredz, ka tajā jāiesaistās katram zemes apsaimniekotājam vai īpašniekam. Proti, lauki jāuzrauga, par latvāņu audzēm jāinformē pašvaldība un VAAD, kā arī jāizveido pašreizējo latvāņu audžu ierobežošanas plāns, kurā jāraksturo situācija un izvēlētā auga apkarošanas metode. Speciāliste norāda, ka tam jāpievieno zemes robežu plāns, kurā jāatzīmē latvāņu audžu atrašanās vietas. Tas nepieciešams, lai saņemtu finansējumu tos ierobežot lielākās platībās.
Latvāņus iespējams samazināt mehāniski (apstrādājot augsni, mulčējot, appļaujot), bioloģiski (latvāņus ierobežojot ar zaļmēslojuma augiem), ķīmiski (apsmidzinot tos ar herbicīdiem), kā arī izmantojot kompleksos paņēmienus jeb minēto dažādas kombinācijas. Tas, kādu metodi izvēlēties, atkarīgs no latvāņu audzes izvietojuma. VAAD Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja G.Šķupele atklāj, ka, piemēram, augsnes frēzēšana, lobīšana vai ecēšana izmantojama atklātos laukos, herbicīdu lietošana pieļaujama ne tuvāk par desmit metriem no ūdenstilpēm, savukārt krūmājos un grāvmalās piemērotāka ir mulčēšana un appļaušana.
Atsevišķus augus iespējams iznīcināt, iedurot lāpstu apmēram 10 centimetru zem augsnes virskārtas, savukārt lielākās platībās efektīvākus rezultātus varētu sasniegt, iekārtojot melno papuvi, proti, pēc augu sadīgšanas laukus loba un pēc jaunu asnu parādīšanās augus iznīcina ar kultivatoru, ecēšām vai šļūci. Tādējādi tiek samazināts sēklu krājums augsnes virskārtā, jo katra apstrāde provocē sēklu dīgšanu. VAAD speciālisti atgādina – lai mazinātu latvāņu izplatību, augs, pirms tam nobriedušas sēklas, jānopļauj. Turklāt pēc augsto ziednešu iznīdēšanas latvānis nereti veido zemus ziednešus – arī tie jānopļauj.
Kā “Ziņas” informēja Lauku atbalsta dienesta Zemgales reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, interese par Latvāņu izplatības ierobežošanas programmu mūsu pusē ir, taču pagaidām neviens pieprasījums vēl nav iesniegts.
