Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centra (ZRKAC) Topošo pilsoņu skolā pēc dažu gadu pārtraukuma atkal izlaidums. Apliecības saņem septiņi kursanti, kuri vairāk nekā divus mēnešus divreiz nedēļā vakaros pēc darba nākuši, lai labāk sagatavotos naturalizācijas eksāmenam – lielākajam lojalitātes apliecinājumam šai valstij un valodai. Taču bez latviešu valodas neiztikt arī darba tirgū un draugu pulkā. Tāpēc «Ziņas» skaidro, kādas ir iespējas un interese to apgūt Jelgavā.
Topošo pilsoņu skolas pasniedzēja Astrīda Rasmane atzīst, ka naturalizācijas eksāmens ir gana sarežģīts un skrupulozs. Pirmajā daļā precīzi, ievērojot noteiktu vārdu un teikumu skaitu, jāizpilda uzdevumi latviešu valodā (klausīšanās, lasīšana, rakstīšana un runāšana). Savukārt eksāmena otrajā daļā Latvijas Republikas pilsonības pretendentiem pārbauda, kā viņi zina Latvijas himnu, Satversmi un vēsturi. Visi septiņi kursanti tam sagatavojušies godam. Svarīga ne tikai valoda«Priecājamies, ka cilvēkiem atkal radusies interese par šo programmu. Tās būtība ir tāda, ka necenšamies mācīt tikai latviešu valodu, bet arī radīt pilnīgāku izpratni par sabiedrību un pilsētu, kurā viņš kā pilsonis vēlas iekļauties. Tāpēc kursu dalībnieki, piemēram, apmeklē arī Jelgavas Vēstures un mākslas muzeju un Trīsvienības baznīcas torni,» stāsta ZRKAC Tālākizglītības nodaļas vadītāja Astra Vanaga. Viņa atzīst, ka interese un motivācija mācīties ne tikai Topošo pilsoņu skolā, bet arī valsts valodas trīs līmeņu kursos ir noturīga un augsta. Viens no iemesliem – labas latviešu valodas zināšanas nepieciešamas, lai veiktu darba pienākumus. Šajā mācību gadā kursus pabeiguši jau 22 cilvēki, kas veiksmīgi nokārtojuši arī valsts valodas atestācijas eksāmenu. Motivāciju vairo arī tas, ka dalībnieki mācībās iegulda savas finanses. Topošo pilsoņu skola maksā 80 latu (50 stundas), bet kursi, kas palīdz sagatavoties valsts valodas pamata, vidējā un augstākā līmeņa prasmju atestācijai, – 250 latu (120 stundas). Komisija pie bezdarbniekiemTaču arī bezdarbnieki un darba meklētāji, kuri latviešu valodu ZRKAC apgūst Nodarbinātības valsts aģentūras programmā, novērtē bezmaksas iespējas labāk sagatavoties valodas zināšanu pārbaudei, novērojusi A.Vanaga. Patlaban ZRKAC latviešu valodu sešās grupās mācās 68 bezdarbnieki, aprīlī mācības sāks vēl 50. Lai viņiem būtu ērtāk nokārtot pārbaudījumu, eksāmena komisija ierodas centrā, citādi pretendentiem jādodas uz Rīgu. Arī strādājošie – šogad jau 11 – latviešu valodas apguvei labprāt izmantojuši projekta «Mūžizglītības pasākumi nodarbinātām personām» kuponus, veicot vien 30 procentu līdzmaksājumu. Interese sāka mosties pirms gadaCitos mācību centros latviešu valodas apguvēju gan nav tik daudz. Piemēram, pagaidām nevienu grupu nav izdevies nokomplektēt mācību centram «Buts», atklāj tā Jelgavas filiāles vadītāja Rasma Kutkovska. Arī pērn interese uzlabot savas zināšanas valsts valodā neesot bijusi pārāk liela. Maksas kursos (120 latu par 80 stundām) gājuši aptuveni 30 cilvēku, bet bezmaksas iespējas izmantojuši ap 50 bezdarbnieku un darba meklētāju. Jūtot, ka paši galā netiks, mazākumtautību pārstāvji lielākoties izvēlas kursus, kas sagatavo valsts valodas augstākajam līmenim. Viņu motivācija mācīties tad nu arī esot augsta. Pārējiem – stipri viduvēja.«Vienu brīdi bija pavisam kluss, bet aptuveni pirms gada interese par iespēju mācīties latviešu valodu pamodās,» novērojusi mācību un konsultāciju centra «Līderis» Jelgavas biroja vadītāja Laura Puķīte. Viņa stāsta, ka patlaban latviešu valodas kursus divreiz nedēļā (par 32 latiem mēnesī) apmeklē seši septiņi cilvēki. Kursantu vidū esot gan tādi, kas vēlas iegūt attiecīgu valsts valodas zināšanu pakāpi, gan vienkārši uzlabot saziņu ar latviešiem.Atbildība jāuzņemas valstijPilnveidot savas latviešu sarunvalodas prasmes, kā arī uzzināt ko jaunu par Jelgavu iespējams Latviešu valodas klubā, ko bez maksas divreiz mēnesī no pērnā gada rudens organizē Sabiedrības integrācijas pārvalde. Tās vadītāja Rita Vectirāne teic, ka 15 pagaidām bijis vislielākais klubiņa dalībnieku skaits. Paredzēts, ka nodarbības risināsies līdz maija beigām.«Šī ideja noteikti jāsaglabā, jo citu bezmaksas iespēju pilsētā patlaban nav. Jautājums par latviešu valodas apguvi bijis aktuāls visu laiku, ne tikai pēc referenduma. Vai ik dienu kāds ienāk pārvaldē un jautā par šīm iespējām,» atzīst iestādes vadītāja. Atbildību par to, viņasprāt, jāuzņemas valstij. Jau divus trīs gadus nav bijis programmu, kuru laikā veicināt latviešu valodas apguvi un līdz ar to integrāciju.Pirms vairākiem gadiem Sabiedrības integrācijas pārvalde, piesaistot projekta līdzekļus, gan sniedza palīdzību senioriem, lai naturalizētos. Taču šī iecere nav guvusi lielu atsaucību. «Daudzus nemaz neinteresē iespēja iegūt Latvijas pilsonību, jo viņiem bez tās vieglāk ceļot uz Krieviju vai Baltkrieviju. Cilvēki uz dzīvi taču raugās pragmatiski,» nosaka R.Vectirāne. Uzziņai No 1995. gada Latvijā pieņemti 137 055 naturalizācijas iesniegumi, tai skaitā 17 125 Jelgavā. 2011. gadā pieņemts 2771 iesniegums, Jelgavā – 158. Latvijas pilsonībā uzņemtas 2467 personas. Saskaņā ar iedzīvotāju reģistra datiem Jelgavā dzīvo 10 635 nepilsoņu jeb 3,4 procenti no visu Latvijā dzīvojošo nepilsoņu skaita. Pērn Jelgavā atestācijas eksāmenus nokārtoja 163 iedzīvotāji. 33 ieguva zemāko līmeni, 90 – vidējo, 40 – augstāko. Eksāmenā neveicās 16 personām.Avots: PMLP Naturalizācijas pārvalde, VISCLai valodu zinātu, tā jālietoViktorija Rubika, cītīgi apmeklē Latviešu valodas klubu Klubiņu nolēmu apmeklēt pirmkārt tāpēc, ka ikdienā man nav kur lietot latviešu valodu. Apkārt ir krieviski runājošie. Arī darba, kur varētu runāt latviski, pagaidām nav. Taču, ja valodu nelieto, rodas barjera. To gribēju pārkāpt. Turklāt mums solīja, ka klubiņā varēs arī uzzināt ko jaunu par Jelgavu, pilsētas vēsturi un māksliniekiem. Pēdējā tikšanās ar vēsturnieku Andri Tomašūnu, piemēram, bija ļoti interesanta. Esmu ļoti pateicīga, ka ir šāda iespēja. Gribētos, lai nāktu vairāk cilvēku un varētu labāk parunāties. Diemžēl arī paši latvieši sarunā parasti pāriet uz krievu valodu. Dina, gatavojas iegūt Latvijas pilsonību Par labu pilsonībai izšķīros bērnu dēļ. Viņi ir Latvijas pilsoņi, mācās latviešu skolā. Reiz bija jāsaņemas arī man. Esmu Latvijā dzimusi un augusi, tāpēc domāju, ka pilsonību vajadzēja piešķirt automātiski. Naturalizācijas eksāmenu gan gaidu ar mierīgu sirdi. Gatavojoties tam, visgrūtākie šķita jautājumi par Latvijas vēsturi, ko ļoti bieži nezina arī paši latvieši. Esmu jautājusi, bet viņi nav spējuši atbildēt. Taču latviešu valoda īpašas grūtības man nekad nav sagādājusi. Strādāju par frizieri, un darbā ar klientiem bieži nākas runāt latviski.Antoņina Lukjanova, pensionāre, vēlas kļūt par pilsoni Esmu dzimusi Latvijā, bet pilsonību tā arī nenokārtoju. Gribu to izdarīt, lai ne tikai būtu pilnvērtīga šīs sabiedrības locekle, bet arī varētu brīvi pārvietoties pa Eiropu. Mana meita strādā ārzemēs. Tāpēc savā vecumā nācu uz Topošo pilsoņu skolu. Pašu elementārāko latviešu valodā zinu. Klausoties visu saprotu, arī runāju. Visgrūtāk ir rakstīt. Īpaši garumzīmes. Esmu ar tām galīgi «nositusies».
