Latviešu valodas pārbaudījumu nokārto 18 pilsonības pretendentu, diviem jāpārliek Latvijas Satversme un vēsture.
No 18 jelgavniekiem, kas līdz šim bija nepilsoņu statusā un otrdien 2. pamatskolas telpās kārtoja eksāmenus Latvijas pilsonības iegūšanai, 16 personām viss izdevās, kā nākas. Tomēr divi izkrita eksāmenā par Latvijas valsts iekārtu un vēsturi, to atļauts pārlikt ne agrāk kā pēc mēneša. Pārbaudījumu latviešu valodā izturēja visi 18 pilsonības pretendenti. Saskaņā ar pastāvošajiem noteikumiem tagad ir sākusies līdz pat četrus mēnešus ilga pretendentu iesniegumu atbilstības vērtēšana Pilsonības likuma prasībām. Šajā procesā tiek atsijāti tie, kas nav bijuši lojāli Latvijas valstij, un arī nodokļu parādnieki. Tādējādi šie jelgavnieki pilsoņu pases varēs iegūt tikai pavasarī.
Konsultācijas derēja jebkurā gadījumā
Naturalizācijas eksāmenu sekmīgi nokārtoja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Zemgales reģionālā centra tehniskā dispečere un arī vecmāmiņa Svetlana Nafranoviča. Par motivāciju naturalizēties viņa saka: «Strādāt savā darbavietā es varēju gan kā nepilsone, gan kā pilsone. Tas, ka man Latvijā nav atļauts piedalīties vēlēšanās, neuztrauca. Par politiku es daudz neinteresējos. Arī padomju laikā vēlēšanās aizgāju nobalsot varbūt pāris reižu. Tomēr manī bija tāda nepadarīta darba sajūta. Jau 2009. gadā biju nolēmusi iegūt Latvijas pilsonību. Toreiz man līdzīgu cilvēku Jelgavā bija daudz. Taču pēkšņi «saķēru smagu vīrusu», un iesāktais palika nepaveikts. Kad avīzē izlasīju par iespēju divus mēnešus divreiz nedēļā saņemt bezmaksas konsultācijas pilsonības iegūšanai, es pieteicos.» Svetlanas kundze smaidot piebilst – tie bija arī pēdējie mēneši, kad viņa varēja to darīt, jo Jelgavas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas un Sabiedrības integrācijas pārvaldes projektā bija noteikts – pilsonības pretendenta vecums nedrīkst pārsniegt 59 gadus. S.Nafranoviča atzīst, ka viņai latviešu valodas un arī Latvijas valsts darbības izpratnē daudz devušas konsultācijas, ko vadīja pensionētā naturalizācijas speciāliste Silvija Kaufelde.
Svetlanas kundze stāsta, ka viņas znotam arī vajadzētu naturalizēties: «Viņš strādā trīs darbos, un vienmēr nav laika to izdarīt.» Meita Oksana, kas strādā Valsts ieņēmumu dienestā, naturalizējās, vēl mācoties vidusskolā. «Toreiz Oksana eksāmenam sagatavojās tik pamatīgi, ka vēsturi nokārtoja uz desmit arī vidusskolā,» pasmaida māte. Viņa piebilst, ka dēls Viktors naturalizējies jau vīra gados, kad braucis strādāt uz Angliju. Taču no turienes viņš drīz vien atgriezies, jo tomēr labāk dzīvot Latvijā.
Cieņa pret valodu un tautu
S.Nafronovičas vecāki ir baltkrievi, kas 50. gadu beigās ģimeni izveidoja Krievijā, Karēlijas Autonomajā Republikā, kur bija aizbraukuši būvēt celulozes un papīra kombinātu. 70. gados ģimene pārcēlās dzīvot uz Latviju, kurp no Baltkrievijas jau bija iebraukušas vairākas radu ģimenes. «Latvijā esmu mācījusies tikai vidusskolā. Ar latviešu valodas skolotājiem tolaik bija problēmas. Latviešu valodu galvenokārt nācās mācīties pašai. Grūtāk man ir gājis ar rakstīšanu, taču, gatavojoties naturalizācijai, šo prasmi uzlaboju,» teic Svetlanas kundze. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā S.Nafranovičas darbu vērtē augstu, uzteic viņas precizitāti un prasmi iekļauties kolektīvā. Zemgales reģionālā centra vadītājs Roberts Fūrmanis saka: «Man kā priekšniekam ir vienāda attieksme pret darbiniekiem, vai viņi būtu pilsoņi vai nepilsoņi. Protams, ļoti atzīstami, ka viņa nolēma naturalizēties. Manuprāt, svarīgi, lai cilvēks vispirms ciena mūsu valsts valodu. Svetlanai Nafranovičai tāda cieņa ir,» saka R.Fūrmanis.
Vecāki paliek nepilsoņi
38 gadus vecajam informācijas tehnoloģiju speciālistam Vitālijam Kikiņovam ir savs mikrouzņēmums. Viņš daudz strādā, tādēļ, kā pats saka: «Nebija laika saņemties nokārtot naturalizāciju.» «Taču tas izrādījās vienkāršāk, nekā es domāju,» secina Vitālijs. Viņš dzimis un audzis Jelgavā, 5. vidusskolu pabeidza 1996. gadā. «Tā īsti latviešu valodu es iemācījos, studējot Latvijas Universitātē. Pirms tam likās, ka latviski visu saprotu, bet nerunāju un nerakstīju,» par sevi pasmaida Vitālijs. Viņa ģimenē gan sieva, gan dēls ir pilsoņi. Nepilsoņi palikuši vienīgi vecāki. Vitālija māte ir lietuviete, bet tēvs – krievs. «Kad pieteicos naturalizēties, saucu līdzi arī mammu, taču viņa nenāca. Es jau saprotu, ka viņai tas ir grūtāk,» teic Vitālijs. No radiem Lietuvā Vitālijs ir uzzinājis, ka kaimiņvalstī Pilsonības likums pret gados vecākiem pilsonības pretendentiem ir pretimnākošāks. «Kādas mūsu valstī likuma prasības ir, tādas arī jāpieņem,» teic Vitālijs un piebilst, ka vismaz pagaidām viņš ir optimists jautājumā par pilsoņu tiesībām demokrātiski ievēlēt savus priekšstāvjus, kas vada valsts dzīvi un arī pieņem likumus. Vitālijs ir nolēmis vēlēšanās noteikti piedalīties.
Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Jelgavas nodaļas vadītāja Inese Pučeta stāsta, ka vairākus gadus jelgavniekiem, kuri vēlas naturalizēties, eksāmeni bija jākārto Rīgā, Daugavpilī vai Liepājā. Eksāmenu komisijas izbraukums uz Jelgavu otrdien bijis īpašs gadījums, kas saistīts ar to, ka pašvaldības Sabiedrības integrācijas pārvalde sadarbībā ar Nacionālo kultūras biedrību asociāciju bija izveidojusi tik ievērojami lielu pilsonības pretendentu grupu.
Vēl aizvien Latvijā nepilsoņu ir vairāk nekā 247 tūkstoši (ap 12 procentiem no kopējā iedzīvotāju skaita). 1995. gadā, kad tika uzsākts naturalizācijas process, nepilsoņu bija ap 730 tūkstošiem (29 procenti no valsts iedzīvotāju skaita). Statistikas dati 2016. gada 1. jūlijā liecina, ka 84 procenti valsts iedzīvotāju ir Latvijas pilsoņi. Kopš naturalizācijas sākuma Latvijas pilsonībā uzņemtas vairāk ne kā 144 000 personas.
Visi pilsonības pretendenti, kas sasnieguši 65 gadu vecumu, ir atbrīvoti no latviešu valodas prasmes pārbaudes rakstiskās daļas. Personām ar invaliditāti tiek piemērota īpaša zināšanu pārbaudes kārtība. Katru pārbaudi pretendents drīkst kārtot trīs reizes (atkārtoti tikai to daļu, kura netika nokārtota iepriekšējā reizē), pēc tam jāiesniedz jauns iesniegums. Latviešu valodas prasmes pārbaudi vēlreiz drīkst kārtot ne agrāk kā pēc trīs mēnešiem, bet Satversmes, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi – ne agrāk kā pēc mēneša.
