Applūstošās Lielupes palienes pļavas uz salas aiz Jelgavas pils ir iecienīta jelgavnieku un viesu pastaigu un apskates vieta. Cilvēku pieredzi dabā vēl krāšņāku padara pļavās mītošie savvaļas zirgi. Bet nereti tiek piemirsts, ka šīs pļavas ir īpaša dabas vērtība, atgādina Latvijas Dabas fonda pārstāve Liene Brizga-Kalniņa. Tieši Dabas fonds jau desmit gadu nodrošina šo dabas vērtību saglabāšanu un apsaimniekošanu.
Kā skaidro L.Brizga-Kalniņa, dabas liegums, kurā ietvertas Jelgavas pilsētas pļavas Lielupes krastos, ir viena no bioloģiski vērtīgākajām teritorijām Zemgalē. Lielāko daļu šīs teritorijas aizņem zālāji. Aptuveni divas trešdaļas no tiem ir Latvijā un Eiropas Savienībā aizsargājami zālāju biotopi, kas nodrošina dzīvesvietas 27 retām un aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām. Pārējie ir senas atmatas, krūmāji un mitrāji, kas veido papildu dzīvotnes liegumā ligzdojošām putnu sugām. Dabas vērtību šeit apliecina tas, ka Lielupes palienes pļavām piešķirts gan “Natura 2000”, gan putniem starptautiski nozīmīgas vietas statuss.
Nozīmīga teritorija bridējputniem
Latvijas Dabas fonds jau kopš 2007. gada apsaimnieko 120 hektārus Lielupes palienes pļavu, tai skaitā populāro pastaigu vietu – Pils salu. “Šī ir vēsturiski nozīmīga teritorija bridējputniem, un tajā sastopams vesels palieņu putnu komplekss – grieze, ķīvīte, ormanītis, dzeltenā cielava. Daļā no pļavām apsaimniekošana notiek, pļaujot, cīnoties ar aizaugumu un domājot, kur lai liek pļavās ievākto sienu, savukārt Pils salā šo darbiņu paveic savvaļas zirgi,” stāsta Dabas fonda speciāliste.
Viņa skaidro, ka savvaļas zirgu bars, kurā ir teju 50 pieauguši zirgi un 20 dažāda vecuma kumeļi, ir vislabākais pļavu apsaimniekotājs, jo tieši noganīšana palīdz bioloģiski vērtīgajiem zālājiem saglabāties.
“Pārējā pļavu teritorijā Latvijas Dabas fonds nospraudis mērķi tikt galā ar aizaugumu. Pļavās ir vēsturiskie meliorācijas grāvji, un to aizaugums strauji izplešas. Tas saskalda ainavu – norobežo pļavas gabalus vienu no otra, mazina to piemērotību putnu ligzdošanai. Pagājušā gada rudenī Lielupes un Iecavas satekā tika izcirsti zālājā saaugušie krūmi, bet šī gada pavasarī pabeigta celmu un sakņu frēzēšana. Tā aptuveni 40 hektāru plašā teritorijā atjaunota atklāta, palienēm raksturīga ainava, kas dod labas iespējas ar zālājiem saistīto putnu sugu ligzdošanai. Turklāt pēc krūmu izciršanas skatam tika atsegti varenie pļavā augošie vītoli,” par Dabas fonda veikumu informē L.Brizga-Kalniņa.
Jau ziņots, ka šovasar sākta arī jaunu platību noganīšana Sieramuižā. Tur darbojas Latvijas Dabas fonda mobilais ganāmpulks – Galoveju šķirnes govis, kuras šajā vietā uzturējās tikai noganīšanas laikā, bet pēc darba paveikšanas ceļoja uz citām teritorijām, – un savvaļas zirgi, kuri gaida pārvešanu uz palieņu pļavām Lietuvā un Ukrainā.
Vasaras otrajā pusē Galoveju ganāmpulku plānots izmantot arī citās lieguma pļavās, kur tās noēdīs vasaras laikā ataugušo attālu un sagatavos lieguma zālājus pļavu putnu ligzdošanai pavasarī.
Govis palīdz zirgiem noēst sienu
“Jaunu platību noganīšana atrisinās arī iepriekšējos gados aktuālo jautājumu – kur likt lieguma pļavās ievākto sienu, kas nav nepieciešams Pils salas zirgu barošanai ziemā. Līdz šim ik gadu tika nopļauts un sarullēts vairāk siena, nekā zirgiem vajag, un, tā kā apkārtnē nav daudz lauksaimnieku, kam to piedāvāt, daļa no ruļļiem palika uz lauka. Šogad, pateicoties govīm, būs tieši zirgiem nepieciešamais siena ruļļu skaits, jo pārējais ir noēsts,” teic L.Brizga-Kalniņa.
Zālāju kvalitātes uzlabošanai vietās, kuras neatbilst ES nozīmes zālāju biotopu kvalitātes kritērijiem, šovasar vēl plānots izkaisīt sugām bagātu dabisko zālāju sēklu. Šī dabisko zālāju atjaunošanas metode Latvijā vēl ir maz izmantota, tāpēc tā Dabas fondam būs arī vērtīga pieredze, kas noderēs, atjaunojot zālājus citur.
Lai varētu ganības paplašināt un pļavas apsaimniekot, piemēram, atjaunot aplokus, uzstādīt jaunus aplokus un dzirdinātavas, atkrūmot teritorijas, Dabas fonds izmanto Latvijas Vides aizsardzības fonda piešķirtos līdzekļus. Tā līdzekļi tiek izmantoti arī, lai sekotu līdzi apsaimniekošanas darbu sekmēm, pļavu botāniskās kvalitātes izmaiņām, vērtētu apsaimniekoto zālāju atbilstību pļavās ligzdojošo putnu vajadzībām, meklētu risinājumus pārmitro zālāju daļu pārpurvošanās novēršanai u.tml. Kad monitoringa dati būs apkopoti vairāku gadu garumā, varēs izdarīt skaidrus secinājumus par pļavu apsaimniekošanu.
