Līvbērzes pagasts pieder pie tiem, kas allaž centies izmantot ikvienu iespēju papildfinansējuma piesaistei. Tiek rakstīti projekti gan infrastruktūras sakārtošanai, gan jaunu pakalpojumu objektu izveidei, gan iedzīvotāju izglītošanai.
Līvbērzes pagasts pieder pie tiem, kas allaž centies izmantot ikvienu iespēju papildfinansējuma piesaistei. Tiek rakstīti projekti gan infrastruktūras sakārtošanai, gan jaunu pakalpojumu objektu izveidei, gan iedzīvotāju izglītošanai. Savukārt investīciju piesaiste pašvaldībai ļauj vairāk līdzekļu atvēlēt citām vajadzībām.
Līvbērzē valda vienprātība, ka jauno ieceru un aktivitāšu galvenais dzinulis ir pagasta priekšsēdētāja Nellija Empele. “Laikam esmu visneprātīgākā. Kur normāls cilvēks atzīst, ka tas ir gandrīz neiespējami, man tomēr vajag pamēģināt. Bieži gadās, ka sākotnējos šķēršļus izdodas veiksmīgi pievārēt,” viņa stāsta. Tā savulaik bijis ar kultūras nama pārbūvi, kas par desmit tūkstošiem latu, pareizāk, par zemes nodokļa parādu, atpirkts no agrofirmas. Prātīgi cilvēki 1995. gadā apstākļos, kad viss juka un bruka, ieteikuši pie kultūras nama pārbūves neķerties. Tomēr mēģinājums izdevies. Arī apkures pārveide daudzdzīvokļu mājās vispārējās krīzes apstākļos saukta par neiespējamu. Taču pierādīts pretējais. Līvbērzē atšķirībā no dažiem citiem pagastiem iedzīvotājiem nav nācies uz savas ādas izjust, ko nozīmē, kad nams paliek bez siltuma. Šogad arī izdevusies divu SAPARD projektu realizācija.
Savs biznesa un informācijas centrs
Pirmais lielais darbs, ko priekšsēdētāja 1994. gadā pēc stāšanās pie pagasta vadības stūres veikusi, ir bērnu rotaļu grupiņas atjaunošana Līvbērzē un Aizupē. Vārpā tas izdarīts vēlāk. Nākamajā gadā sākās darbi kultūras namā, tad apkures saglabāšanas un pārbūves pasākumi. 1998. gads pagāja Vārpas zīmē.
1999. gadā sadarbībā ar Ekonomikas ministrijas Reģionālo fondu izveidots Biznesa un informācijas centrs. Tajā ikvienam pieejams dators un cita biroja tehnika, bet galvenās tā aktivitātes vērstas uz saimniecisko aktivitāšu izvēršanu: pieejamas konsultācijas uzņēmējdarbības jautājumos, biznesa plāna sagatavošanā, projektu rakstīšanā. Zemnieki var saņemt palīdzību grāmatvedībā. Pēc ražas novākšanas centrs organizē izglītojošu un praktisku nodarbību ciklus. Sākumā tas bija vērsts uz biznesa pamatu apgūšanu, biznesa uzsākšanu un biznesa plāna izstrādi. Nākamajā sezonā notika lekcijas un praktiski padomi mārketinga jautājumos, lai veicinātu produkcijas noietu. Zemniekiem bijušas nodarbības par augsnes apstrādi un nezāļu apkarošanu, dārzeņu audzēšanu un augļkopību un virkni citu jautājumu. Vienlaikus centrs gādā par sadzīvē nepieciešamu zināšanu papildināšanu. Organizētas nodarbības par ģērbšanās un stila jautājumiem, izskata noslēpumiem, dizaina un daiļdārzniecības jautājumiem. Šogad sadzīvei domātajās nodarbībās varēs iepazīties ar homeopātiju, dažādiem masāžas veidiem un aromterapiju, interjera jautājumiem. Tiks stāstīts par daudziem tik svarīgu lietu kā atbrīvošanās no alkoholisma. Protams, ne visas nodarbības tiek vienlīdz aktīvi apmeklētas, tomēr šajos gados cilvēki ir konkretizējuši lietas, kas viņus vairāk interesē un atraduši sev jaunus domubiedrus. Centra vadītājai Rutai Mednei savā paspārnē ir iecere izveidot Māmiņu klubiņu, jo jaundzimušo skaits pagastā aug.
Uz saimnieciskām aktivitātēm vērsta arī Sabiedriskā informācijas pieejas punkta darbība. Tas atvērts 2002. gada pavasarī. Tajā vienkopus nodrošināta dažādam interesentu lokam domāta informācija: gan par investīciju piesaistes iespējām no ES struktūrfondiem, materiāli par nevalstiskajām organizācijām, uzņēmējiem un zemniekiem svarīgas lietas, materiāli par grāmatvedības un nodokļu jautājumiem, dažādu izziņas materiālu klāsts. CD formātā ir svešvalodu vārdnīcas. Nepieciešamības gadījumā pieejami Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas fondi, kas apkopoti CD formātā. Punkta rīcībā ir četri datori un cita biroja tehnika, kā arī nodrošināts interneta pieslēgums. Pagasts punkta attīstībai garantējis līdzfinansējumu projektā “Zemgale – IT reģions”, taču pagaidām nav ticis pie ES naudas.
Katru gadu kas savs
Pirms trim gadiem Līvbērzē veikta nopietna ūdensapgādes sistēmas rekonstrukcija – vairāk nekā 1,8 kilometru garumā nomainīts ūdensvads; sistēma saslēgta lokā, lai izlīdzinātu spiedienu un namu augšējos stāvos vairs nebūtu ūdens piegādes problēmu; izskalots ūdenstornis, uzstādītas jaunas atdzelzošanas iekārtas. Darbiem izlietoti nepilni 50 tūkstoši latu, piesaistot Vides investīciju fonda līdzekļus. Tālākai projekta realizācijai tolaik pietrūka līdzekļu, tāpēc Skolas ielā 750 metru garumā ūdensvada caurules palika nenomainītas. Pērn pirms trim gadiem izstrādātais tehniskais projekts tika iesniegts SAPARD finansējuma saņemšanai. šovasar darbi pabeigti. No SAPARD programmas dāvinājuma veidā saņemti 13 611 latu. Otrs lielākais šīs vasaras darbs ir ceļa atjaunošana līdz uzņēmumam “Laflora” 2,2 kilometru garumā, kas izmaksāja 146 tūkstošus latu, no kuriem 113 tūkstošus sedza SAPARD programma.
N.Empele saka paldies Elmāram Ošiņam, Ilona Rubulei un Asjai Dambergai, bez kuru atbildības un ieinteresētības projektu realizācija nebūtu iedomājama. Savukārt Aizupes pamatskolā ar valsts investīciju atbalstu veikta logu nomaiņa un nosiltināti bēniņi. Tas ir skolas direktores Klāras Stepanovas nopelns.
Pirms trim gadiem bez ūdensapgādes sakārtošanas par nepilniem 50 tūkstošiem latu Līvbērzes ciemā sākta arī siltumapgādes sistēmas izbūve līdz sporta aktivitātēm domātajam angāram, lai apkurei pieslēgtu arī ģimenes ārstes privātprakses telpas un kādreizējo halli, kur vēl pēc gada izbūvēs pirti, sāks veidot Veselības centru ar trenažieru zāli. Pagaidām centrs vēl nav sasniedzis sākotnēji iecerēto pakalpojumu apjomu, tomēr no valsts investīcijām saņemtie desmit tūkstoši latu darbus būtiski veicinājuši. Arī datorklases skolās iekārtotas ar projektu atbalstu. Visu, protams, neuzskaitīt, bet viens ir skaidrs: projektu vārds Līvbērzē nav svešs nevienā jomā. Tos papildfinansējuma piesaistei izstrādā gan pagastmājā, gan skolās un kultūras namā, gan citās iestādēs. Skolās izveidotas investīciju piesaistes komisijas, bet, lai ikvienam būtu stimuls meklēt papildu finansējumu, līdzekļu piesaistītājiem izstrādāta prēmēšanas sistēma. Daudzas aktivitātes Līvbērzē atbalstījis uzņēmums “Laflora”, KULK, pagastā dzīvojošā Pils aptieku tīkla saimniece Dina Kurzemniece. Savukārt citi uzņēmēji un lauksaimnieki, tostarp SIA “Agrofirma “Jelgava””, pagasta attīstību veicina, maksājot nodokļus.
Deputātu saskaņai liela nozīme
Pirms desmit gadiem pagasta budžets nepārsniedza 150 – 160 tūkstošus latu. Šogad investīcijās no ES un valsts līdzekļiem vien dāvinājuma veidā Līvbērzei izdevies piesaistīt tikpat lielu summu. Kopējais gada budžeta apgrozījums pārsniedz 770 tūkstošus latu. Tāda ir Līvbērzes bilance. “Pati reizēm brīnos. Ja kāds pirmajā darba gadā būtu teicis, ka tik daudz kas izdosies, neticētu. Bet ne jau man vienai pienākas nopelni. Jā, esmu nemierīga pēc dabas, tā, kas urda, nemitīgi kaut ko funktierē. Taču strādājam visi kopā. Ir svarīgi, lai cilvēks pirms darbošanās apzinātos, ka tas, ko viņš dara, ir sava pagasta, skolas vai kādas citas iestādes labā. Ja šī apziņa ir, darbi labāk šķiras un rezultāts ir. Savukārt, ja uzņemta gaudu dziesma: man neko nevajag, par to man neviens nemaksā un tamlīdzīgi, nekas nesanāks, iedzīvotāji vai konkrētā iestāde paliks bez ieguvumiem,” tāda ir N.Empeles pārliecība un dzīves filosofija. Liela nozīme ir deputātu saskaņai. Visi vērsti uz attīstību un lieki netērē enerģiju sīkumiem un savstarpējiem kašķiem. “No dažādiem sarakstiem būdami, strādājam vienoti. Jūtos izprasta, atbalstīta, kad nevaru par kaut izšķirties, varu saņemt padomu. Tāpēc tik daudz esam varējuši izdarīt,” teic N.Empele.
