«Strādājam divas dienas nedēļā, bet dzīvot var,» saka Jelgavas Mašīnbūves rūpnīcas ceha meistars Valērijs Šehurins. Kopš pērnā rudens, kad sakarā ar globālo ekonomikas lejupslīdi uzņēmumā strauji kritās ražošanas apjomi, atlaistas divas trešdaļas darbinieku, bet atlikušajiem septiņdesmit strādājošajiem samazināts darba laiks.
«Rūpnīcas pastāvēšana ir stabila. Produkcija atrodas noliktavā – cik ir pieprasījums, tik nogādājam pasūtītājam un pārdodam. Taču smags stāvoklis ir darbiniekiem. Strādājot tikai divas dienas nedēļā, grūti apgādāt ģimeni, samaksāt par dzīvokli. Tagad vasarā vēl var atrast papildu darbus dārzā, laukos, bet ziemu pārdzīvot būs grūti,» spriež akciju sabiedrības «Jelgavas Mašīnbūves rūpnīca» valdes priekšsēdētājs Pēteris Bila.Uzņēmējs novērojis, ka šajos saimnieciski smagajos apstākļos, strādājot vien divas dienas jeb 16 stundas nedēļā, dažkārt tiek saražots tikpat, cik piecās darba dienās jeb 40 darba stundās. Rūpnīcā strādniekiem maksā par paveikto gabaldarbu, tādēļ katrs cenšas saražot iespējami vairāk produkcijas.Arī meistars V.Šehurins akcentē, ka šajā laikā ļoti cēlusies darba ražība. Strādnieki cenšoties lietderīgi izmantot katru darba minūti: precīzi laikā sāk strādāt, stingri ievēro pīppauzes, dažkārt paliek cehā arī pusdienlaikā.«Es domāju, ka šajos krīzes apstākļos mums izveidosies pilnīgi cita attieksme pret darbu,» teic P.Bila, norādot, ka tagad neviens palīgstrādnieks vairs neprasa agrāk celtniecībā maksāto algu un nestaigā pa cehu, neko nedarot. Lasiet vēl – trešdienas, 10.jūnija, «Zemgales Ziņās».
