Vakar Ministru prezidents, tiekoties ar reģionālo preses izdevumu žurnālistiem dienu pirms Valsts prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas, uzsvēra, ka skaidri jāizprot šīs augstās amatpersonas pienākumi – likumprojektu parakstīšana.
Vakar Ministru prezidents, tiekoties ar reģionālo preses izdevumu žurnālistiem dienu pirms Valsts prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas, uzsvēra, ka skaidri jāizprot šīs augstās amatpersonas pienākumi – likumprojektu parakstīšana, globālas ārpolitikas veidošana un citi uzdevumi, bet tautas dzīves līmeņa celšana ir valdības funkcija, par budžetu atbild valdība.
Vilis Krištopans atgādināja, ka pirms gada «Latvijas ceļa» kongresā tika izvirzīta Anatolija Gorbunova kandidatūra. Arī pašlaik, pēc premjerministra domām, sabiedrība par atbilstošāko kandidatūru uzskatot viņu. Partijas piederībai nav nekādas nozīmes, jo prezidents no partijas izstājas un kļūst par valsts simbolu. Ar «tirgošanos» vēlēšanas nav saistāmas, un premjers kategoriski ir pret to, ka prezidents atbalsta kādu no partijām.
Viena no valstī svarīgākajām problēmām ir sociālais budžets un kontroles trūkums par sociālajiem maksājumiem. Vilis Krištopans atgādināja, ka pagājušā gada augustā valsts pazaudēja trīsdesmit procentu no eksporta apjoma, cieta daudzi uzņēmumi, kuri savu produkciju pārdeva Krievijā. Viņi bija tie, kas precīzi maksāja nodokļus par saviem strādājošajiem. Šis «sitiens» skāra arī mazos uzņēmumus.
Sarunā par bērnudārzu darbinieku un pedagogu algām V.Krištopans uzsvēra, ka pašvaldības turpinās finansēt bērnudārzus, jo tas nav valdības uzdevums. Piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībai finansējums tiks atrasts. Diemžēl pašreiz Izglītības likums un valsts budžets ir pretrunā. Taču paredzētā nauda – 1,5 miljoni – tiks asignēta.
Izglītības attīstību premjers nosauca par tēmu numur viens. Taču nav pārliecības, ka ar 2000. gada 1. janvāri atradīsies līdzekļi skolotāju algu palielināšanai līdz divām minimālajām algām. Ierēdņi savukārt tiek uzskatīti par kvalificētiem darbiniekiem, kam jāmaksā atbilstoši padarītajam, uz skolotājiem tas netiek attiecināts. Viņu, lūk, ir 60000, bet ierēdņu – tikai 2000. Paaugstinot skolotāju algas, izglītības jautājums vien neesot atrisināms.
Runājot par reģionālo reformu, tika uzsvērts, ka mērķis ir stimulēt tās pašvaldības, kas straujāk attīstās. Tām jābūt konkurētspējīgām, jānodrošina savā teritorijā izglītības, zemkopības, mākslas un mūzikas skolu attīstība.
