Jelgavas Domē Autoceļu fonda padomes paplašinātā sēdē izvērtēja pilsētas ģenerālplānu saistībā ar autoceļu attīstību un iespējamo tiltu remontu.
Jelgavas Domē Autoceļu fonda padomes paplašinātā sēdē izvērtēja pilsētas ģenerālplānu saistībā ar autoceļu attīstību un iespējamo tiltu remontu.
Ģenerālplāna grupas pārstāvis Jāzeps Cimoška informēja par plānoto Loka maģistrāles pagarināšanu, kas pavērtu iespēju veidot apvedceļu tām tranzīta mašīnām, kas vēlas nokļūt Dobelē vai Liepājā. J.Cimoška uzsvēra, ka Liepāja veidojas par nozīmīgu ostas pilsētu, uz kuru virzīsies arvien vairāk kravu. Apvedceļš ļautu izvairīties no automašīnu kustības caur pilsētas centru.
Līdzīgi plānotajam apvedceļam jau darbojas maģistrāle Rīga – Šauļi – Kaļiņingrada. Tā sevi attaisno, jo viss tranzīta transports ir novirzīts pa šo maģistrāli un arī aptuveni viena trešdaļa no vieglo automašīnu vadītājiem izvēlas šo ceļu. Pēc J.Cimoškas vārdiem, ja nebūtu šīs maģistrāles, tad Jelgavas ielas jau būtu sagrautas. Liels atspaids Loka maģistrāles pagarinājums būtu arī Driksas un Lielupes tiltu remontdarbu laikā.
To, ka tiltu remonts ir steidzami nepieciešams, apliecināja RTU Transportbūvju katedras docents Gunārs Šmits. Driksas tilts ir jau aptuveni pusgadsimtu vecs, bet nopietnu remontu tā arī nav piedzīvojis. Tilta konstrukcija ir ļoti vārīga, un pati velve ir iesēdusies zemāk, nekā projektā paredzēts. Tilts jau sākotnēji nav bijis domāts tik lielām slodzēm (tāpēc arī luksofori izvietoti abos tilta galos). Visi bojājumi, kas fiksēti pārbaudēs 1986., 1992. un 1998. gadā, turpina strauji attīstīties – hidroizolācija nolietojusies, nedarbojas arī tilta ūdens drenāžas sistēma, un betons noārdās.
Ja netiks veikti remontdarbi, pēc pieciem gadiem tilts būs katastrofālā stāvoklī, pārliecināts G. Šmits.
Līdzīgā stāvoklī atrodas arī Lielupes tilts, kas būvēts piecdesmito gadu vidū. Turklāt šī būve neatbilst arī maģistrālajām prasībām, jo brauktuve ir pārlieku šaura.
Remontdarbu gadījumā tilts būtu obligāti jāpaplašina. Starpremontu kalpošanas laiks tiltiem normāli ir 20 līdz 30 gadu, tādējādi abi Jelgavas tilti jau ir nokalpojuši divus mūžus bez remonta.
Jelgavas Domes Pilsētsaimniecības departamenta direktors Aigars Ozols informēja par Satiksmes ministrijā iesniegto koncepcijas pieteikumu Valsts investīciju programmai. Pēc šīs ministrijas atsauksmes projekts līdz 1. martam jāiesniedz Ekonomikas ministrijā. Neatkarīgi no saņemtā apstiprinājuma, šogad tiks uzsākti projektēšanas darbi, lai veiksmes gadījumā jau nākamgad varētu sākt tiltu remontu.
Pēc aptuveniem aprēķiniem, visi darbi varētu izmaksāt 1727000 latu. Plānots trīs gadu laikā 60 latu iegūt no Autoceļu fonda novirzītajiem līdzekļiem pašvaldībai, 1500000 – no Latvijas valsts pamatbudžeta, vēl 167000 latu – no Valsts autoceļu fonda.
Valsts autoceļu fonds dibināts pirms pieciem gadiem ar mērķi kļūt par vidutāju starp valsti un pašvaldībām autoceļu jomā. Tā uzdevums – savākt naudu vienkopus un izlietot maksātāju interesēs. Ienākumus veido transporta nodevas un akcīzes nodoklis par automašīnām.
Autoceļu fonda daļas vadītājs Vilnis Millers vakardienas sēdē informēja par fonda attīstības perspektīvām.
Šogad Jelgavas pilsētai no fonda iedalīti 415 000 latu. Ja tiks izmainīti likumi un palielināts akcīzes nodoklis, tad pilsētas Dome var cerēt, ka nākamgad summa varētu pieaugt līdz 524 000, bet 2001. gadā sasniegt jau 620000 latu, vērtēja V.Millers.
Diemžēl pat šāds naudas palielinājums ir niecīgs pilsētai, kurai, pēc speciālistu vērtējuma, «vispār nav ielu».
