Pašreiz panākta pagaidu vienošanās, kas Latvijas valstspiederīgiem
uz trešajām valstīm ļauj doties arī lidojumos nebūtisku iemeslu dēļ, tai skaitā
arī ceļojumos, izriet no Valsts robežsardzes preses pārstāves Kristīnes
Pētersones teiktā.
Viņa apliecināja, ka 24.martā no Latvijas nav izlaisti
17 Latvijas valstspiederīgie, kas todien gatavojās doties lidojumā uz Ukrainas
galvaspilsētu Kijevu. Šīs personas nav atbildušas nevienam no Ministru kabineta
noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas
izplatības ierobežošanai” paredzētajiem izņēmuma gadījumiem par personām,
kuras var šķērsot Eiropas Savienības ārējo robežu.
Starp šiem izņēmuma gadījumiem ir, piemēram, jūrnieki,
kuriem jānokļūst savā darbavietā uz kuģa vai nepieciešams atgriezties no tā,
Latvijas valstspiederīgie, kuri ir Latvijas oficiālo delegāciju locekļi vai
kuriem jānokļūst savā darba vietā starpvaldību projekta ietvaros un citi.
Ceļotāji kā izņēmums šajos noteikumos norādīti nav.
Tāpat šīm personām, kuras 24.martā netika izlaistas no
valsts, nebija saņemta arī Valsts robežsardzes priekšnieka vai viņa pilnvarotās
personas parakstīta atļauja, ka ārējās robežas šķērsošana atbilst Latvijas
valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem.
Pētersone uzsvēra, ka šāda kārtība bija arī tad, kad
ārējo robežu Latvijas valstsiederīgie vēlējās šķērsot pa sauszemi, un tādēļ tā
ticis darīts arī attiecībā uz lidojumiem.
Pēc viņas teiktā, Operatīvās vadības grupā (OVG)
panākta vienošanās par pagaidu regulējumu, kas ļautu Latvijas
valstspiederīgajiem doties uz trešajām valstīm arī nebūtisku iemeslu dēļ, un
pašreiz tas ir atļauts. Vienlaikus Pētersone uzsvēra, ka ceļojumi uz trešajām
valstīm pa sauszemes robežu joprojām nav atļauti.
OVG pieņemtajiem lēmumiem gan nav saistoša spēka un
jebkuras izmaiņas, par kurām vienojusies attiecīgā grupa, vēl ir jāapstiprina
valdībā. Pagaidām nekādas izmaiņas attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos
nav veiktas, un, kamēr tas nav noticis, robežsargi lidojumos uz trešajām
valstīm Latvijas valstspiederīgajiem ļauj doties arī nebūtisku iemeslu dēļ.
“Tas ir drīzāk skaidrojums dienestiem, kā
rīkoties līdz attiecīgajiem tehniskajiem grozījumiem Ministru kabineta
noteikumos,” sacīja Pētersone.
Tikmēr Satiksmes ministrijas pārstāve Baiba Gulbe skaidroja, ka attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos ir
plānotas izmaiņas, lai tās nebūtu pārprotamas un interpretējamas, un ļautu
lidojumos doties uz trešajām valstīm arī ceļotājiem. Viņa prognozēja, ka
valdība lēmumu par to varētu pieņemt sēdē ceturtdien, 1.aprīlī.
Savukārt to, ka OVG sēdēs pieņemtie lēmumi nav ar
saistošu spēku, tomēr tajā nolemtais, ka uz trešajām valstīm var lidot arī
ceļotāji, ir pieņemts kā pagaidu regulējums, Gulbe nodēvēja par “ārkārtas
apstākli”.
Starp Latvijas valstspiederīgajiem, kuriem 24.martā
tika aizliegts doties uz Kijevu, bija arī divi tūrisma kompānijas SIA
“Express line” klienti.
Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aleksands Milovs atzīmēja, ka brīdī, kad tika ziņots par to, ka no 17.marta
tiešie lidojumi uz trešajām valstīm tiks atsākti arī no starptautiskās lidostas
“Rīga”, tas tika darīts ar pamatojumu, ka ceļotāji no Latvijas uz šīm
valstīm tik un tā dodas no Lietuvas un Igaunijas lidostām. Tādējādi tika radīts
iespaids, ka, atļaujot lidojumus uz trešajām valstīm arī no Rīgas, tajos varēs
doties arī tie, kas grib ceļot.
Milovs nosūtījis vēstuli satiksmes ministram Tālim
Linkaitam (JKP), prasot skaidrot, kādēļ attiecīgos noteikumus katra iestāde
interpretē pa savam. No ministra saņemta formāla atbilde, kas skaidrību nav
viesusi, sacīja uzņēmējs.
Milovs arī atzina, ka bažas rada, ka pagaidu
regulējums, par ko panākta vienošanās OVG, nav nekur publiski pieejams
rakstveidā, kas tādējādi nedod pārliecību, ka Latvijas valstspiederīgie
lidojumos uz trešajām valstīm visos gadījumos varēs doties bez problēmām.
Savukārt pēc 24.marta incidenta viņš izteica pateicību
Latvijas nacionālajai aviokompānijai “airBaltic”, ar kuru palīdzību
“Express line” klienti Kijevā tomēr nokļuva, lidojot no Viļņas
lidostas.
No 17.marta starptautiskajā lidostā
“Rīga” atjaunoti gaisa pārvadājumi uz un no trešajām valstīm, tostarp
čārterreisu pārvadājumi.
Vienlaikus tiek saglabāts nosacījums, ka ir aizliegta
nebūtiska ceļošana no trešajām valstīm uz Latviju.
Noteikumu projekta iesniedzēja Satiksmes ministrija
norāda, ka grozījumi bija nepieciešami, jo citas valstis, tostarp Igaunija un
Lietuva, pasažieru pārvadājumus no un uz trešajām valstīm atļauj. Tādēļ praksē
vērojama situācija, ka Latvijas pasažieri šādus braucienus veic, izmantojot
tranzīta iespējas caur kaimiņvalstīm vai pa sauszemi. Atļaujot kontrolētus
pasažieru pārvadājumus būtiskajiem ceļotājiem ar tiešajiem lidojumiem,
paredzēts, ka tiks uzlabota ceļotāju plūsmas izsekošana un kontrole
epidemioloģiskās drošības nolūkos.
Foto: pixabay.com
