Lai Eiropas pilsoņu intereses Briselē nebūtu jāpārstāv labākajiem lingvistiem, bet to varētu darīt labākie eksperti, par viņu saprašanos diskusijās gādā pieci simti tulku štata darbinieku un vēl ap 2700 akreditētu līgumdarbinieku.
Lai Eiropas pilsoņu intereses Briselē nebūtu jāpārstāv labākajiem lingvistiem, bet to varētu darīt labākie eksperti, par viņu saprašanos diskusijās gādā pieci simti tulku štata darbinieku un vēl ap 2700 akreditētu līgumdarbinieku. Eiropas Komisijas paspārnē darbojas pats lielākais sinhronās tulkošanas serviss pasaulē, un viena no šiem svarīgajiem darbiniekiem ir jelgavniece Kristīne Skuja.
Ir trešdiena, 31. janvāris, un grupa Latvijas reģionālo žurnālistu kādā no apspriežu telpām Eiropas Komisijas ēkā Briselē gatavojas uzklausīt Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta padomnieka Antona Šraga (Schrag) informāciju par strukturālo fondu izmantošanas jautājumiem Latvijā. Nosaukumi iepretim pusaplī izvietotajām sēdvietām liecina, ka citkārt šeit ir vieta visu ES valstu pārstāvjiem. Sānmalās – gluži kā operas beletāžā, tikai aiz stiklotas sienas – kabīnes ar darba vietām tulkiem. Patlaban visi esam no vienas valsts un trīs tulki – arī no Latvijas. Kristīnei, kā vēlāk uzzinu, darbdiena dažkārt var ieilgt līdz vēlai naktij, bet šoreiz viņa “piekomandēta” mūsu grupai un pēc pulksten pieciem var atlicināt laiku sarunai.
Kāda ir tavas karjeras priekšvēsture jeb – kā var tikt par tulku Briselē?
Jāatzīst, neesmu no mērķtiecīgajiem “izsitējiem” un vairāk ļāvos dzīves straumei. Jelgavas 4. vidusskolā man padevās visi priekšmeti, bet studijām izvēlējos Latvijas universitātes Svešvalodu fakultāti. Bakalaura programmai sekoja maģistrantūra jau ar lielāku uzsvaru uz tulkošanu. Trīs gadus nostrādāju Tulkošanas un terminoloģijas centrā Rīgā, bet 2004. gadā, kad tika izsludināti tulku un tulkotāju konkursi darbam Eiropas Savienības institūcijās, pieteicos abos (Kristīne izskaidro, ka tulki tulko mutiski, bet tulkotāji rakstiski – M.L.). Abus arī izturēju, un nosliecos par labu mutiskajai tulkošanai. Patiesībā gribējās kaut ko savā darbā mainīt, un tas bija izaicinājums.
Esmu dzirdējusi, ka Briselē Latvijai joprojām pietrūkst tulku. Kādas tad kvalitātes tiek prasīts apliecināt šajos konkursos?
Pirmā atsijāšana notiek pēc dokumentiem – vai ir attiecīgie diplomi, noteikta skaita valodu zināšanas. Jaunajām dalībvalstīm gan prasības šajā ziņā bija mazākas, pietika ar angļu valodu “uz – no”. Pārbaudījumos bija dažāda veida secīgā un sinhronā tulkošana. Pēc tam – intervija par Eiropas Savienību un citiem vispārīgiem jautājumiem.
Nu jau šajā amatā trešais gads, ko saki tagad par izaicinājumu?
Atceros, ka sākumā bija briesmīgs uztraukums. Iepriekš spriedu – ja galīgi neies, braukšu mājās, un pirmajās divās nedēļās šī doma neatstāja. Tagad, kad pamatīgāk apgūtas šejienes darba specifiskās nianses (jēdzieni, valodā lietotie saīsinājumi – tā dēvētais ES žargons), tas ir mazinājies. Ir kļuvis skaidrāks, kā procesi notiek. Joprojām nevaru teikt, ka būtu nolēmusi visu mūžu te palikt, taču pašlaik šeit esmu. Mācos franču valodu, ko gribētu pievienot savām tulka prasmēm. Baudu gandarījumu no izjūtas, ka mans darbs ir vajadzīgs.
Vai vari raksturot kādu savu “vidējo” darbdienu? Kas nosaka tās plānojumu un intensitāti?
Esmu Eiropas Komisijas tulks. Komisija nodrošina arī Padomes sanāksmju tulkošanu. Zivsaimniecība, finanses, aviācija – tēmas var būt visdažādākās. Savus kārtējās dienas uzdevumus uzzinu, ielūkojoties attiecīgā interneta vietnē. Ir pieejami dokumenti, lai iepriekš varētu sagatavoties. Sēdi plāno no pulksten 10 līdz 18.30, tomēr dienas garums atkarīgs no darba gaitas, kas savukārt saistīta ar apspriežamo jautājumu. Tā Ministru Padomes sēdes var ieilgt līdz deviņiem vakarā, bet lauksaimniecības un zivsaimniecības jautājumu apspriešanā bijušas norīkotas pat tulku naktsmaiņas.
Cik šādā slodzē atlicis laika Briseles un beļģu iepazīšanai?
Jāatzīst, neesmu pielikusi īpašas pūles, lai iedzīvotos šajā valstī, tāpēc arī nevaru teikt, ka pazīstu beļģus un Beļģiju. Zinu, ka flāmi un valoņi atšķiras, bet Brisele ar tās nacionālo daudzveidību ir kaut kas “pats par sevi”. Pilsētā ir interesants jūgendstila arhitektūras maršruts, kuru vērts izstaigāt. Viens no kolēģiem, kas interesējas par mūziku, mūs informē un rosina apmeklēt koncertus. Svētdienu rītos gluži vai obligāti ir apmeklēt kādu no daudzajiem lauksaimniecības produktu tirdziņiem, un mans maršruts ved uz Place Jourdan jeb Žurdāna laukumu: kazas siers, pašcepta maize, olas, ziedi, itāļi ar olīvēm un lazanju… Darbdienu vakari paiet, lai sagatavotos nākamās dienas darbam, palasītu kādu grāmatu. Arī nedēļas nogales šogad bijušas tipiskas – pārsvarā ar kolēģu savstarpēju ciemošanos (latviešu Briselē ir diezgan daudz).
Laikam jau latviskais šādā multikulturālā vidē kļūst jo svarīgāks.
Tā var teikt. Jūtu, ka pietrūkst lasāmvielas latviešu valodā, gribētos kaut ko vairāk no jaunās oriģinālliteratūras. Savu atvaļinājumu šogad saplānoju ilgtermiņā, un vismaz reizi divos mēnešos esmu nolēmusi būt Latvijā un, protams, arī pie vecākiem Jelgavā. Taču izmantoju arī Briseles ļoti labo ģeogrāfisko stāvokli, lai aizbrauktu, piemēram, uz Parīzi, Londonu.
***
Tulkošana Eiropas Savienībā
Kopš 2004.gada 1.maija latviešu valoda ir vēsturiski unikālā situācijā – tā pirmo reizi ir kļuvusi par starptautiskas organizācijas oficiālo valodu.
Par mutisko tulkošanu atbild Konferenču tulkošanas ģenerāldirektorāts. Savukārt Tulkošanas ģenerāldirektorāts ir atbildīgs par rakstisko tulkošanu.
Mutiskās un rakstiskās tulkošanas dienesti ir arī Eiropas Parlamentam, Eiropas Kopienu Tiesai, Padomei, Eiropas Revīzijas palātai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai (pēdējās četrās ir tikai tulkotāju biroji). ES Iestāžu tulkošanas dienests nodrošina rakstiskos tulkojumus aģentūru vajadzībām.
Darbs
ES institūciju pastāvīgi darbinieki, tostarp arī tulki un tulkotāji, tiek pieņemti darbā konkursa kārtībā. Konkursus organizē Eiropas Personāla atlases birojs – www.europa.eu.int/epso. Taču papildus pastāvīgajiem darbiniekiem ES institūcijas pieņem darbā arī pagaidu un palīgpersonālu, kā arī noteiktu skaitu aģentūru darbinieku uz noteikta laika līguma pamata. Šajā gadījumā līgumus tieši slēdz attiecīgās iestādes.
Prasības
Parasti papildus nevainojamām dzimtās valodas zināšanām tiek izvirzīta prasība pārvadīt divas citas ES oficiālās valodas. Atlases testu un interviju laikā līdz ar valodu zināšanām liela uzmanība tiek pievērsta tādām īpašībām kā analītiskā domāšana, loģika, spēja saskatīt kopsakarības un praktiskus risinājumus, Eiropas kultūrkonteksta pārzināšana, racionalitāte, sadarbības spējas, demokrātiska vērtīborientācija un tolerance, kā arī zināšanas par Eiropas institūcijām.
Atlīdzība
Tulki un tulkotāji, kas ir pastāvīga ierēdņa amatā ES institūcijās, saņem 3800 – 6000 eiro mēnesī. Strādājot ar atsevišķiem līgumiem, mēnešalga ir aptuveni 2800 – 4300 eiro mēnesī.
Stažēšanās
Katru gadu nelielam skaitam tulku un tulkotāju ES institūcijās tiek piedāvāta prakses iespēja. Parasti viņiem ir iespēja saņemt arī stipendiju.
Avots: Saeimas ES informācijas centrs
