Abonē e-avīzi "Zemgales Ziņas"!
Abonēt
casibom giriş casibom bahsegel jojobet

Tiesībsargs: Lēmumu pieņemšanā jāuzklausa arī bērni

Pieņemot lēmumus, jāuzklausa arī bērni, intervijā TV3 raidījumā “900 sekundes” pauda tiesībsargs Juris Jansons.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Šodien – bērnu aizsardzības dienā – Jansons pauda, ka Latvijā ir virkne “kliedzošu” lietu bērnu tiesību aizsardzības jomā. Tomēr būtiski ir, pieņemot lēmumus vai darbojoties ar bērniem, uzklausīt arī bērnu viedokli.

“Ir pilnīgi nepareizi pašiem lemt, neuzklausot bērnu, jo viņš ir mazs,” sacīja tiesībsargs.

Ļoti daudz sūdzību Tiesībsarga birojs saņem saistībā ar saskarsmes tiesību nodrošināšanu situācijās, kad starp vecākiem ir strīds, bērns kā situācijas ķīlnieks ir pa vidu. Jansona ieskatā pieejamo juridisko risinājumu spektrs ir apmierinošs, taču būtiskākā problēma ir bērna psihoemocionālā veselība, kas var tikt ietekmēta vecāku strīdu laikā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Bērni tiek daudzās situācijās psiholoģiski ietekmēti, viņi negrib tikties ar, piemēram, tēvu. Ir, piemēram, nolēmums par saskarsmes tiesību nodrošināšanu, taču tas ir saistošs vecākiem, nevis bērnam, kurš var vienkārši negribēt tikties ar kādu no vecākiem. Kāpēc viņš negrib  tas ir jāskatās dziļāk,” pauda Jansons, piebilstot, ka būtu jāstiprina ekspertīzes, psihologu dienesti.

Jansona ieskatā deinstitucionalizācijas programma faktiski ir apstājusies un nedarbojas, neradot nekādus uzlabojumus. Tāpat arī bāriņtiesu reformā ir problēmas: “Viens solis uz priekšu, divi – atpakaļ”.

Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā, 1. jūnijā, no pulksten 14 līdz 16 tiesībsargs sadarbībā ar Latvijas Bērnu labklājības tīklu (LBLT) rīkos tiešsaistes diskusiju par bērnu un jauniešu līdzdalības nozīmi “Ieklausies bērnos un jauniešos. Viņiem IR viedoklis!”. Diskusijas mērķis ir uzsvērt bērna tiesības paust savu viedokli un tikt uzklausītam. Savukārt “līdzdalība” ir bērna tiesību tikt uzklausītam nodrošināšanas elements.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

ANO konvencija

Šogad svinam 30 gadus kopš Latvijā ir spēkā Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) Bērnu tiesību konvencija. Konvencijā noteikti vairāki bērnu tiesību aizsardzības principi – bērna vislabāko interešu princips, diskriminācijas aizlieguma princips, bērna tiesības paust savu viedokli un tikt uzklausītam, kā arī bērna tiesības uz dzīvību un attīstību.

Līdzdalības nozīme – kāpēc tas ir svarīgi?

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Viens no tiesībsarga uzdevumiem ir veicināt cilvēktiesību aizsardzību un sekmēt sabiedrības informētību un izpratni par cilvēktiesībām, tātad arī par bērna tiesībām un brīvībām.

Savukārt bērna tiesības tikt uzklausītam ir pamatā tam, lai vislabākajā veidā tiktu nodrošinātas bērna tiesības un intereses jebkurā jomā.

“Ikvienam lēmumam, ikvienai rīcībai, kas skar bērnu, ir jābūt bērna labākajās interesēs. Jārīkojas tā, kā bērnam būs labāk. Turklāt nevis tā, kā šajā brīdī ir labāk, bet kā ilgtermiņā būs labāk,” uzsver Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Svarīgi apzināties, ka bērna labākās intereses nav iespējams noteikt bez viņa viedokļa noskaidrošanas. Nosakot labākās intereses, bērna viedoklis ir jāuzklausa un tam jāvelta pienācīga vērība atbilstoši bērna vecumam, briedumam un spējai viedokli formulēt. Pret bērna izteikto vai citādi pausto viedokli ir jāizturas ar cieņu, un pieaugušajiem jāspēj arī paskaidrot, ja tiek lemts pretēji bērna viedoklim, jo bērna labākās intereses var atšķirties no viņa viedokļa.

Tiesībsargs uzsver – lai līdzdalība būtu efektīva un jēgpilna, tā jāsaprot kā process, nevis kā viens atsevišķs gadījums.

Svarīgi, lai bērnu uzklausītu, lai viņam būtu iespēja brīvi paust viedokli un bērna uzklausīšana notiktu patiesās rūpēs par bērnu, nevis būtu formāla rīcība tādēļ, ka tā ir noteikts tiesību normās.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Nepieciešami uzlabojumi

Piemēri no tiesībsarga prakses liecina – līdz tam, lai bērni tiktu uzklausīti ikvienā situācijā, kas uz viņiem attiecas, lai viņi savu viedokli varētu paust brīvi, nebaidoties no nelabvēlīgām sekām, un viņu viedoklis tiktu ņemts vērā, vēl tāls ceļš ejams.

Piemēram, bērns mācību stundas laikā tiek likts kaktā, kamēr citi mācās. Viņš par to nevienam nesūdzas, jo netic, ka to var mainīt. Bērns domā, ka nav vērts par to runāt, tāpat nekas nemainīsies – tātad nav līdzdalības pieredzes.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Vēl 2020. gadā tiesībsargs veica izpēti par bērnu līdzdalību izglītības iestādēs, lai apzinātu izglītības iestāžu praksi bērnu līdzdalības sekmēšanā un veicinātu izpratni par bērna tiesību tikt uzklausītam nozīmi.

Toreiz tika secināts, ka galvenās jomas, kurās skolēni varējuši līdzdarboties ir vides uzlabošana skolā un iekšējās kārtības noteikumu jeb “klases dzīves” principu izstrāde.

Kur vērot diskusiju?

Tiešraidē Tiesībsarga biroja Facebook kontā un Youtube kanālā, kā arī Latvijas Bērnu labklājības tīkla Facebook kontā.

Diskusijā piedalīsies Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere, Latvijas Bērnu labklājības tīkla valdes locekle Inese Fecere-Antipina, centra “Dardedze” valdes locekle Laila Balode, Cēsu Jaunās skolas direktors Ivo Rode, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras Starptautiskās sadarbības un atbalsta daļas vadītājs, jaunatnes politikas eksperts Nils Mosejonoks un jauniešu organizācijas “Protests” ģenerālsekretāre Marta Bogustova.

Foto: no arhīva

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
ZZ.lv komanda.