Andra Ozola
VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (LVĢMC) eksperti kopā ar partneriem apsekojuši un nokartējuši Auces upi. Secināts, ka upei ir slikta hidromorfoloģiskā kvalitāte, visā tās garumā ir novērojami dažāda veida aizsprosti. Darbi veikti LIFE projektā “Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai” (“LIFE GoodWater IP”), informē LVĢMC pārstāve Sanita Pelēķe.
Kā paskaidro centra speciāliste, informācija par Auces upes ekoloģisko stāvokli tika prezentēta Dobelē notiekošajā seminārā, kurā piedalījās vides speciālisti, Auces upei piegulošo zemju īpašnieki, pašvaldību darbinieki un citi interesenti. Auce ietilpst Lielupes upju baseinā, un nozīmīgākās problēmas ir ietekme no senāk veiktajiem hidromorfoloģiskajiem pārveidojumiem – upes taisnošanas, uzpludināšanas –, kas ir mainījuši tās dabisko režīmu, kā arī barības vielu ieplūde – slāpekļa un fosfora savienojumi. Upes tecējumu ierobežo arī bebru būvētie aizsprosti, tomēr roku ir pielicis arī cilvēks, veidojot akmeņu krāvumus, kas ierobežo upes plūduma nepārtrauktību.
Kopumā Lielupes upju baseinu apgabalā, kas atrodas Latvijas centrālajā daļā, laba ekoloģiskā kvalitāte ir tikai astoņiem procentiem upju. Upju ekoloģiskā kvalitāte tiek vērtēta, ņemot vērā fizikāli ķīmisko, bioloģisko, kā arī hidromorfoloģisko kvalitāti.
LVĢMC un projekta “GoodWater IP” eksperte Linda Fībiga: “Auce ir viena no četrām upēm, kura ir apsekota jeb nokartēta visā tās garumā, identificējot cilvēku radītos pārveidojumus, kas pasliktina upes hidromorfoloģisko kvalitāti. Visā upes garumā novērojami arī hidromorfoloģiskie pārveidojumi – taisnošana, mazo HES aizsprosti – un arī cilvēku veidoti akmeņu krāvumi. Tālākie soļi būs sagatavot prioritāri īstenojamo pasākumu sarakstu, kas palīdzēs uzlabot Auces upes ekoloģisko stāvokli. Vairākos posmos plānots arī izlīdzināt akmeņu krāvumus, dažviet pārtīrīt gultni videi (un biotopiem) draudzīgā veidā.”
“Papildus tiek analizēti arī barības vielu ieplūdes avoti, veicot monitoringu daudzos Auces upes posmos un pietekās. Auces augštecē ir paaugstināta slāpekļa koncentrācija, savukārt lejtecē – gan slāpekļa, gan fosfora koncentrācija. Nākotnē tiks ieviesti barības vielu ieplūdi samazinošie pasākumi tam piemērotākajās vietās, kur tas dos vislielāko efektu. Barības vielu samazināšana Auces baseinā tiks panākta, izbūvējot jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas Nākotnes ciemā, kā arī lauksaimniecības teritorijās ieviešot zaļās infrastruktūras risinājumus, piemēram, buferjoslas, mitrājus vai citus risinājumus,” papildina Jolanta Jēkabsone, LVĢMC hidroekoloģijas eksperte.
Uz upes kvalitāti norāda arī tajā sastopamās zivis. Jo lielāka cilvēka ietekme uz upi, jo mazāk tajā būs pavīķu, strauta nēģu un citu ekoloģiski jutīgu jeb dzīves vides ziņā kaprīzu sugu, bet vairāk – deviņ adatu stagaru, raudu un citu ekoloģiski tolerantu jeb dzīves vides ziņā maz izvēlīgu zivju. Kā seminārā pastāstīja institūta “BIOR” speciālists Kaspars Abersons, visvairāk ekoloģiski jutīgu un vidēji jutīgu sugu zivju ir Auces vidustecē, bet vissliktākā situācija ir iztaisnotajos posmos upes augštecē virs Īles un lejtecē lejpus Nākotnes. Upes kvalitāti un tās zivju faunu ietekmē ne tikai gultnes iztaisnošana, bet arī aizsprostu izbūve, HES ekspluatācija un nekontrolēta bebru aktivitāte.
Lai uzlabotu riska ūdensobjektu stāvokli Latvijā, ar vides jautājumiem saistītās organizācijas 2020. gadā uzsākušas kopīgu projektu “Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai”. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības vides un klimata programmas LIFE un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu.
LVĢMC apkopo un apstrādā vides informāciju, veic vides monitoringu un informē sabiedrību par vides stāvokli, nodrošina zemes dzīļu fonda izmantošanas pārraudzību, kā arī īsteno valsts politiku ģeoloģijas, meteoroloģijas, klimatoloģijas, gaisa kvalitātes un pārrobežu gaisa piesārņojuma ietekmes jomā.
Foto: no arhīva
Reklāma