Top deju izrāde “Zied ābele balti’ ziedi’”

“Visos ziemas vējos un sniegos, svētkos un priekos mēs turpinām gatavoties deju izrādei “Zied ābele balti’ ziedi’”. Uzveduma radošajai komandai un kolektīvam tas ir liels izaicinājums, un, neskatoties uz ierobežojumiem, mēs turpinām darboties un nepadoties – dejotāju spīts pierādījies vairākkārt. Tagad slīpējam deju horeogrāfiju. Mēģinājumi notiek!” saka Sandra Kauranena, viena no deju izrādes veidotājām un tautas deju ansambļa “Diždancis” repetitore.

Ideja par deju izrādes veidošanu pirms vairāk nekā diviem gadiem radās divām draudzenēm – Sandrai un otrai izrādes veidotājai Ilonai Bogdanovai, informē Jelgavas pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldē.

“Sapratām, ka ir laiks kaut ko izdarīt pašām. Pateicoties sarunām ar mūsu uzveduma režisori Elīnu Apsīti, no ideju stādiņa uzplauka stāsts par sievietes pieaugšanu un tās alegoriju ar ābeli – sievietes būtība ir ziedēt un dot augļus. Latviešu tautas dejas valodā tiks atspoguļots sievietes mūža ritējums, sākot ar bērnības darba un rotaļu ikdienu, turpinoties jaunības mīlestības meklējumos un atskanot viedā briedumā, uzsverot dzimtas vērtības un spēku, kas ir neatņemams latvieša esamības pamats. Skaisti un unikāli ir Zemgales folkloras materiāli un tradīcijas, ko esam apspēlējušas dejas stāstā. Tieši šī mūzika iedvesmoja radīt mūsu pasaules sajūtu un redzējumu dejas valodā,” par topošo uzvedumu saka S.Kauranena.

“Dejas izrādes radīšanas procesā ieguvām jaunu pieredzi. Apbrīnoju cilvēkus, kurus izrāde ir ievedusi manā dzīvē un kuri šo radošo ceļu padara ļoti interesantu un aizraujošu. Par sevi liek manīt arī latviešu asinis, kuras aizrautībā kūsā un viegli iegrimst mūsu tautas bagātajā folkloras mantojumā. Ceru, ka šo brīnišķīgo sajūtu kopumu izdosies nodot arī skatītājiem,” stāsta I.Bogdanova.

Uzvedumu tematiski veido trīs daļas – “Bērnība”, “Jaunība” un “Briedums”. “Mēs necentīsimies nodalīt paaudzes vai skaidri iezīmēt, kas ir kas. Tā vairāk būs tāda nojaušama paaudžu maiņa, kopība un līdzās pastāvēšana,” uzsver Sandra.

Lai tās pilnvērtīgi varētu atainot dejas valodā, kopā ar “Diždanča” dejotājiem izrādē piedalīties ir uzaicināti vēl divi iestādes “Kultūra” kolektīvi – vidējās paaudzes tautas deju ansamblis “Ritums” un bērnu un jauniešu deju kolektīvs “Vēja zirdziņš”.

Īpaši šim uzvedumam tautas mūzikas apdares un oriģinālkompozīcijas veidoja mūziķe Katrīna Dimanta un tautas mūzikas ansambļa “Zelta stīdziņas” vadītāja Biruta Deruma. “Apsverot visas iespējas, sapratām, ka nav gatava muzikāla materiāla, ko varētu izmantot mūsu deju stāstam. Uzveduma režisore Elīna Apsīte ieteica uzrunāt Katrīnu Dimantu, un viņa ar prieku piekrita. Vairākas tautasdziesmas tiek izmantotas kā motīvs un iedvesma jaunradītām oriģinālkompozīcijām. Gribu uzsvērt, ka tā nav tīra tautas mūzika, bet gan Katrīnas un Birutas mākslinieciskais redzējums,” stāsta Sandra. Taču folkloras zinātāji uzveduma mūzikā saklausīs arī vairākas populāras Zemgales melodijas, piemēram, “Bramberģes kalējiņš”, “Div’ pļaviņas es nopļāvu” un “Ai, dzeltena linu druva”.

Savukārt “Bērnības” blokam bija nepieciešams cits muzikālais materiāls, un, pēc “Diždanča” mākslinieciskās vadītājas Ievas Kareles ieteikuma, šīs daļas mūzikai tika uzrunāta B.Deruma. Sandra stāsta, ka B.Derumas pasaules redzējums pilnībā sakrita ar radošās komandas vīziju un tapa sešas mūzikas kompozīcijas. No tām divas ir B.Derumas oriģinālkompozīcijas un četri tautas dziesmu aranžējumi. “Deju uzvedumā ir ļoti daudz sievišķās enerģijas, un to radījušas radniecīgas dvēseles,” uzsver Sandra.

Deju izrādes veidotāja ļoti cer, ka “Zied ābele balti’ ziedi’” pirmizrādi piedzīvos, kā plānots, 4. jūnijā uz Jelgavas kultūras nama skatuves: “Esam pateicīgi, ka ir iespēja īstenot savas idejas un rast piepildījumu dejā. Tas palīdz nepadoties un doties uz priekšu, meklējot iespējas pilnveidoties. Jau esam paveikuši lielu darbu, un tas turpināsies līdz pat brīdim, kad būs iespēja paveikto parādīt skatītājiem.”

Projekts tapis ar Jelgavas valstspilsētas pašvaldības, iestādes “Kultūra”, Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “KultūrElpa” un AS “Latvijas valsts meži” atbalstu.

Foto: publicitātes