Turpmāk būs jāizolē personas, kuras varētu būt inficējušās ar pērtiķu bakām

Turpmāk aizdomās par inficēšanos ar pērtiķu baku vīrusu būs nepieciešams nodrošināt inficētās personas izolāciju un ārsta noteikto simptomātisko ārstēšanu, otrdien lēma valdība.

Šī gada maija sākumā Lielbritānijā kādam indivīdam, kas nesen bija atceļojis no Nigērijas, tika diagnosticētas pērtiķu bakas. Kopš tā laika par saslimšanas gadījumiem ar pērtiķu bakām ir paziņojušas vairākas valstis, un pērtiķu baku uzliesmojums turpina izplatīties. Līdz 2.jūnijam, izmantojot Starptautiskajos veselības aizsardzības noteikumos noteikto ziņošanas sistēmu, ir ziņots par 780 laboratoriski apstiprinātiem pērtiķu baku gadījumiem 27 neendēmiskajās valstīs četros Pasaules Veselības organizācijas (PVO) reģionos.

Arī Latvijā šī gada 3.jūnijā tika ziņots par diviem laboratoriski apstiprinātiem pērtiķu baku gadījumiem, tādējādi personas, kuras inficējušās ar pērtiķu bakām vai par kuru inficēšanos ar pērtiķu bakām ir radušās pamatotas aizdomas, ir pakļaujamas obligātajai medicīniskajai un laboratoriskajai pārbaudei, izolēšanai vai ārstēšanai, teikts Veselības ministrijas (VM) izstrādātajā rīkojuma projektā.

Lai gan vairumā gadījumu pašreizējā uzliesmojumā cilvēkiem ir bijuši viegli slimības simptomi, VM norāda, ka pērtiķu baku vīruss izraisa smagas slimības maziem bērniem, grūtniecēm, personām ar nomāktu imūnsistēmu.

Patlaban smagas saslimstības gadījumu iespējamību šajā uzliesmojumā vēl nevar precīzi novērtēt. Savukārt PVO norāda, ka pat viens pērtiķu baku gadījums neendēmiskā valstī ir jāuzskata par uzliesmojumu.

Līdz ar to, primāri cilvēkam tiek piedāvāts izolēties stacionārajā ārstniecības iestādē, lai pasargātu no inficēšanās citus cilvēkus dzīves vai uzturēšanas vietā un ātrāk veiktu diagnozes precizēšanu. Pacienta izolācija stacionārā ir svarīga, ja apstākļi dzīves vai uzturēšanās vietā nevar novērst citu cilvēku inficēšanās risku, sevišķi tām personām, kuras pieder veselības riska grupai – zīdaiņi un mazi bērni, grūtnieces, personas ar novājinātu imūnsistēmu.

Savukārt pacientus, kuriem nav minēto risku, var izolēt dzīves vai uzturēšanās vietā, ievērojot nepieciešamos tādus piesardzības pasākumus kā iespēju piešķirt atsevišķu istabu, kopšanas un aprūpes priekšmetus, veikt tekošo vai kārtējo dezinfekciju, it sevišķi tualetes telpā un vannas istabā.

Izolācijas un piesardzības pasākumi ir jāturpina līdz simptomu izzušanai, kas ir atdalījušās kreveles un sadzijuši visi izsitumi, kas parasti ilgst divas līdz četras nedēļas.

VM norāda, ka, iespējams, kādu epidemioloģisko indikāciju dēļ var rasties nepieciešamība pērtiķu baku gadījumā veikt personas, piemēram, persona, kas uzturas patversmē, sociālās aprūpes iestādē, ieslodzījuma vietā, bēgļu uzturēšanas vietā, piespiedu medicīnisko un laboratorisko pārbaudi, izolēšanu un ārstēšanu, lai izvairītos no infekcijas slimības tālākas izplatīšanās.

Saskaņā Epidemioloģiskās drošības likumam pērtiķu bakas ir klasificējamas kā bīstama infekcijas slimība. Tā ir reta, bakām līdzīga slimība, kas tiek pārnesta no cilvēka uz cilvēku – ciešā saskarē ar infekciozu materiālu no inficētās personas ādas bojājumiem -, kā arī ar elpceļu pilieniem, atrodoties ilgstošā tuvā kontaktā jeb ar seju pret seju, un ar slimnieku kontaminēto jeb piesārņoto vidi.

Foto: pixabay.com