Uz Jelgavas poliklīnikas jumta top bišu dārzs — Zemgalē attīstās urbānā biškopība

Pašā Jelgavas centrā top pirmais Latvijas urbānais jumta bišu dārzs ārpus Rīgas. Jelgavas poliklīnika ar Latvijas Biškopības biedrību vienojusies pētnieciskos nolūkos iegūt medus paraugus pilsētvidē, veikt tā fizikāli – ķīmiskās analīzes un apkopot datus par medu pilsētvidē, informē projekta vadītāja Ilze Maskalāne.

Iedvesmojoties no bišu neapturamā čakluma un spējas dzīvot vienīgi tīrā vidē, mediķi un biškopji vēlas arī pievērst sabiedrības uzmanību ekoloģijas nozīmei cilvēku veselības saglabāšanā un bišu svarīgajai lomai pārtikas ražošanas nodrošināšanai, apputeksnējot vairāk nekā 80% pārtikas kultūraugu. Sākoties liepziedu nektāra ievākšanas sezonai, uz Jelgavas poliklīnikas jumta izvietotas pirmās trīs bišu saimes. Ikdienas rūpes par bišu saimēm uzņēmies Jelgavas novada Vircavas biškopis Nauris Bērziņš.

“Iedvesmojamies no bišu nemitīgā čakluma, kas raksturīgs arī mediķiem, vēlamies pievērst jelgavnieku uzmanību dzīves kvalitātei mūsu pilsētā, jo bites izvēlas vienīgi ekoloģiski tīru vidi, kas ir nozīmīga arī mūsu veselībai. Turklāt, urbānā biškopība ir viens no zaļās domāšanas indikatoriem, veids, kā vēl vairāk ļaujam dabai “ienākt” pilsētā un pilsētai – dabā. Tādējādi neviļus savu darbinieku saimi esam palielinājuši par aptuveni 50 tūkstošiem čaklu darbinieču. Medum piemīt spēja uzlabot gremošanas trakta funkcijas, stiprināt aknu darbību, kā arī uzlabot vispārējo imunitāti, kas ir tik ļoti svarīga mūsu ikdienā. Medum ir antioksidanta, antibakteriālas un pretiekaisuma īpašības, sirdsdarbību uzlabojošs un asinsspiedienu mazinošs efekts,” stāsta Kintija Barloti, Jelgavas poliklīnikas valdes locekle.

Jelgava ir viena no zaļākajām pilsētām Latvijā. Pilsētas teritorija ar 14 parkiem un skvēriem ir labas ganības bitēm. Jelgavas poliklīnika atrodas blakus Raiņa parkam – vienam no lielākajiem pilsētā, kurā aug reti un vērtīgi introducētie augi. Raiņa parks ir iemīļota jelgavnieku atpūtas vieta, kopš 19.gadsimta vidus. Parkos liepziedu laikā var ievākt monofloro liepu medu un tajā ir ļoti maz citu ziedu piejaukumu. Lielākā daļa liepziedu medus Latvijā tiek ievākts tieši pilsētās.

Urbānā biškopība ir izplatīta daudzās pasaules pilsētās un Eiropā par bišu galvaspilsētām tiek uzskatītas Berlīne, Minhene, Hamburga, Londona, Parīze, Cīrihe, Vīne, Kopenhāgena, Rīga u. c. Veicot analīzes, pasaules pilsētās ievāktajā medū nav atrasti nekādi nelabvēlīgi piejaukumi, ķīmiskas vielas vai smagie metāli, kā to dažkārt maldīgi uzskata. Pilsētā, salīdzinot ar lauku vidi, nelieto pesticīdus. Turklāt pilsētu liepas varētu dot par līdz 70% nektāra vairāk nekā to kolēģes laukos vairāku iemeslu dēļ. Urbānā biškopība ļauj bites turēt vidē, kurā ir mazākas gaisa temperatūras svārstības ne tikai vasarā, bet arī pārējos gadalaikos. Tas bitēm dod iespēju ātrākai attīstībai pavasarī un vasarā, kā arī nodrošina vieglāku ziemas pārlaišanu. Tie ir labvēlīgi apstākļi, lai bite mierīgi varētu aizlidot savākt vērtīgo nektāru. Aizvadītajās desmitgadēs pasaulē novērojama bišu skaita samazināšanās, kas rada raizes par pārtikas ražošanas iespējām nākotnē, jo bites apputeksnē kultūraugu daudzumu, kas atbilst 30% no globāli saražotā pārtikas apjoma.

“Bitēm patīk dzīvot uz jumtiem, jo tas atbilst viņu instinktiem. Pirms cilvēki bites sāka kopt bluķa stropos uz zemes, tās dzīvoja augstu koku dobumos. Tādēļ atrašanās uz jumta ir līdzīga šai dabiskajai dzīves vietai. Bites arī dabā lido augstu – pāri koku galotnēm, viegli pievārē pat 20 metru augstumu. Tādēļ pilsētās bites ir iespējams novietot uz 5–6 stāvu māju jumtiem. Paceļot bites uz dzīvi augstāk, tās netraucēs ne mājiniekiem pagalmā, ne kaimiņiem. Tas pasargā no gadījumiem, kad reizēm bites saskrienas ar cilvēku pacelšanās vai nolaišanās brīdī no stropa, kas atrodas tuvu zemei,” skaidro Juris Šteiselis, Latvijas Biškopības biedrības padomes priekšsēdētājs.

Bišu stropi izvietoti uz Jelgavas poliklīnikas jumta 5. stāva līmenī, un tos pārraudzīs dravnieks Nauris Bērziņš: “Plānots, ka pilnas sezonas laikā katra bišu saime varētu ienest vismaz 50 kilogramus augstas kvalitātes medus. Salīdzinoši ar lauku teritorijām, pilsētvide ir brīva no lauksaimniecībā izmantotajiem pesticīdiem. Jelgavas poliklīnikas apkārtne un visa Jelgava ir bagāta ar ziedošiem kokiem, tai skaitā liepām un krāšņām puķu dobēm, kur bitēm darboties. Poliklīnikas apmeklētāji un pat darbinieki bišu klātbūtni nemana. Ikdienā bites skrien savos darbos un pagalmā cilvēku līmenī pat nenolaižas.”

Jelgavas poliklīnika ir ambulatorā ārstniecības iestāde, kas nodrošina iedzīvotājiem pieejamus un kvalitatīvus medicīnas pakalpojumus diagnostikā, slimību ārstēšanā, rehabilitācijā un profilaktisku pasākumu veikšanā.

Kopš 2003. gada ir Jelgavas valstspilsētas pašvaldības kapitālsabiedrība. Jelgavas poliklīnikā šobrīd strādā 220 darbinieki, un tā gadā apkalpo vidēji 103 300 pacientu. Tās apgrozījums 2021. gadā bija 5,7 miljoni eiro.

Foto: publicitātes/Māris Lazdāns