VAAD: Gaisa temperatūrai naktīs ilgstoši noslīdot zem nulles, iespējama ziemāju sējumu stāvokļa būtiska pasliktināšanās

Lai arī lielā daļā Latvijas vēl jāgaida līdz veģetācijas perioda atsākšanās sākumam un ziemāju tālākai attīstībai, gaisa temperatūrai naktīs ilgstoši noslīdot zem nulles, iespējama ziemāju sējumu stāvokļa būtiska pasliktināšanās, aģentūrai LETA pauda Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande.

Viņa norādīja, ka pēdējās nedēļas laika apstākļi, kad katru nakti gaisa temperatūra būtiski noslīd zem nulles, ir nopietni ietekmējuši ziemāju un rapša stāvokli – lauki paliek arvien brūnāki.

“Ja nelabvēlīgie laika apstākļi turpināsies, liedzot laukiem arī iedot pirmo nozīmīgo slāpekļa mēslojumu, iespējama sējumu stāvokļa būtiska pasliktināšanās līdz pat izretinātiem sējumiem,” prognozēja Lestlande.

Viņa norādīja, ka Latvijas ziemeļu un austrumu daļā laukus vēl daļēji klāj sniegs, taču lielākos bojājumus ziemāju sējumiem var nodarīt kailsals. Tostarp Kurzemes pusē jau vērojama veģetācijas atsākšanās ziemājos pēc miera perioda.

VAAD apkopotā informācija liecina, ka, atšķirībā no pārējās Latvijas teritorijas, Kurzemes laukos sniegs nokusa jau februāra sākumā, bet, tāpat kā citviet Latvijā, sējumi bija pārmitri un ieplakās krājās ūdens. Marta sākumā, nokrišņiem mitējoties un dienā spīdot saulei, bet naktīs gaisa temperatūrai noslīdot zem nulles, peļķes strauji izžuva. Patlaban peļķes saglabājušās tikai atsevišķās vietās, kur tās ir katru pavasari.

Vienlaikus viņa atzina, ka šobrīd Kurzemē, ja neskaita ilgstoši stāvošā ūdens postījumus, lielākā daļa ziemāju graudaugu sējumu izskatās ļoti labi. Sniega pelējums Kurzemē gandrīz nav atrodams.

Vizuāli zaļāki, pēc Lestlandes teiktā, izskatās sējumi, kuros kultūraugi pārziemojuši kopā ar nezālēm. Vietās, kur sniega sega ziemā tikko sedza augsni, vērojami arī salā apsaluši graudaugu lapu gali, tāpēc sējums kopumā izskatās raibs.

Tāpat viņa norādīja, ka šoziem nopietnākos bojājumus ziemājiem radījusi izslīkšana – ziemāju sējumu ilgstoša atrašanās zem ūdens zemākās ieplakās, laukos un pārplūstošās upju palienēs. 

VAAD prognozē, ja neiestāsies ilgstošs kailsals vai krasas diennakts temperatūras svārstības, kā rezultātā iespējama sakņu saraušana augsnei sasalstot un atkūstot, veģetācija turpinās atjaunoties un sējumi gaidīs virsmēslojumu.

Tikmēr rapšu sējumi Kurzemes pusē iznīkuši lielo un noturīgo ūdens lāmu vietās. Arī rapšiem ir kailsalā apsalušas lapas. Rapšu sējumus vairāk nekā graudaugus bojājuši meža dzīvnieki – nograužot augus vai tikai staigājot pa pārmitrajiem laukiem.

Tāpat VAAD atzīmēja, tā kā Kurzemes pusē jau sāk atgriezties gājputni – gulbju, zosu un dzērvju bari, pulcējoties un barojoties ziemāju sējumos -, tie var nodarīt nozīmīgus bojājumus.

Savukārt Pierīgas reģionā vislabāk no visiem ziemājiem pārziemojuši ziemas mieži, kas, pēc VAAD paustā, vislabāk pārcieš gaisa temperatūras svārstības.

Tāpat nav novērojumu, ka ziemas miežu sējumos būtu plaši sala nodarītu bojājumi vai sastopams sniega pelējums – sabiezinātu un pārlieku labi cerojušu sējumu ziemas slimība, kura parasti attīstās zem biezas un noturīgas sniega kārtas. Arī rapsis Pierīgā pārziemojis labi.

Tikmēr šopavasar Pierīgas reģionā no ziemāju kultūraugiem visvairāk cietuši ziemas kvieši. Ziemas kviešu sējumi pašlaik dažādos laukos izskatās atšķirīgi – var novērot, ka sējumi, kuri sēti agrāk, izskatās labāk nekā sējumi, kuri sēti vēlāk. Vēlāk sētie sējumi izskatās būtiski brūnāki.

VAAD secinājis, ka uz visu ziemāju kultūraugu laukiem, Pierīgas reģiona vietās, kur ilgstoši stāvējis ūdens un bijusi ilgstoša ledus kārta jau no janvāra, augi gājuši bojā, un ir vietas, kurās joprojām ilgstoši stāv ūdens. Atsevišķas ēnainās lauku daļas vēl klāj sniega sega, kur situāciju pašlaik pāragri vērtēt.

Dienesta apkopotā informācija arī vēsta, ka Zemgalē, krītoties ūdens līmenim upēs, ūdens uz ziemāju laukiem vairs nestāv. Atsevišķās vietās sējumos, kur ūdens stāvējis ilgstoši, kultūraugi ir gājuši bojā, izslīkuši. Vietām atsevišķos graudaugu laukos var novērot nelielus sniega pelējuma bojājumus.

Tikmēr Latgalē sniegs no laukiem nokusis daļēji.

Ņemot vērā nokrišņiem bagāto janvāri un februāri, daudzviet uz laukiem zemākās ieplakās izveidojušās ūdens lāmas, applūdušas upju palienes, kas pārklātas ar ledus kārtu. Cieta sērsnas kārta izveidojusies arī lauku daļās, kuras joprojām klāj sniegs. Savukārt lauku daļās, kur sniegs nokusis, ziemāji izskatās labi.

Lestlande piebilda, ka pērn pavasarī laika apstākļi ziemāju sējumiem bija salīdzinoši stabilāki un labāki, un pat vēsais un lietainais maijs nepalēnināja kultūraugu attīstību.

VAAD ir valsts tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir nodrošināt kultūraugu un mežu resursu ilgtspējīgu izmantošanu, aizsardzību un aprites uzraudzību, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, veicinātu sabiedrības drošību un pasargātu apkārtējo vidi no iespējamā augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu radītā piesārņojuma, radīt priekšnoteikumus, lai lauksaimniekiem būtu pieejams vesels un kvalitatīvs pavairojamais materiāls, kā arī palielinātu produktivitāti un lauksaimniecības konkurētspēju.

Foto: pixabay.com