• 20. novembra rītā pasažieri Cukurfabrikas pieturā sakāpuši tik daudz, ka jāstāv kājās. Jelgavas līnijā atkal braucējus pārsteidza vilcienu kavēšanās. Vairāki elektrovilcieni esot iestrēguši starp Olaini un Baložiem.

Pirms nepilna gada, 2023. gada decembrī, tika uzsākta pasažieru pārvadāšana ar uzņēmuma “Škoda Vagonka” jaunajiem elektrovilcieniem. Svinīgajā atklāšanā tā laika a/s “Pasažieru vilciens” vadība solīja jaunu ēru dzelzceļa pasažieru pārvadājumos. Katra diena gan nesa aizvien vairāk problēmu un pasažieru neapmierinātību. Tagad visas problēmas esot novērstas. “Pasažieru vilciena” valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors stāsta, ka visi 32 jaunie “Škoda Vagonka” elektrovilcieni ir saņemti, 31 no tiem pārvadā pasažierus, bet viens vēl tiekot pārbaudīts.

Rezervei sagatavoti vecie elektrovilcieni

R. Nešpors bilst, ka ritošā sastāva tehniskajai gatavībai elektrovilcienu programmatūrā un aprīkojumā veikti 18 papildu uzlabojumi. Rezervei esot sagatavoti arī 13 vecie elektrovilcieni. Plānots, ka primāri tie veikšot tehniskos reisus. Piemēram, aukstajā laikā tie kursētu pirms jaunā elektrovilciena, lai atbrīvotu no apledojuma kontakttīklu. Citās Eiropas valstīs kontakttīklus apsilda, bet tas esot pārāk dārgi. “Pasažieru vilciena” valdes priekšsēdētājs uzsver, ka pasažieru skaits esot pieaudzis: “Precizitāte un punktualitāte, kas ir mūsu galvenais rādītājs, pēc kā varam spriest, cik efektīvi vai neefektīvi nodrošinām pārvadājumus, ir 98%. Redzam, ka, sākot jau ar februāri, mācību stundas tika izdarītas, un mēs atgriezāmies pie punktualitātes līmeņa. Izņēmums bija vienīgi jūlijs, kad bija vētra.”

Daudziem pasažieriem gan tas liek tikai pasmaidīt, jo realitātē daudzos reisos līnijā Rīga–Jelgava vilcieni kavējas itin bieži. Par to liecina arī ieraksti sociālajos tīklos.

Uzņēmējs Reinis Artimovičs 13. novembrī no rīta aizvedis uz Rīgu sievu ar bērnu, bet pats atgriezies Jelgavā. Savukārt sieva ar bērnu plānojusi mājās atgriezties ar vilcienu. Tomēr Olainē pateikts, ka vilciens tālāk nekursēs. “Nu labi – vilciens nebrauks, būs cits. Esot 5–10 minūtes jāpagaida. Gaida, gaida – vilciena nav. Saka būšot plkst.12.08 – nekā. Pēc brīža pasaka – vēl četrdesmit minūtes vajadzētu uzgaidīt. Es piezvanīju uz “Vivi” konsultatīvo tālruni, kur teica, ka arī to nevarot garantēt. Tā nu es te galīgi apslimis braucu pakaļ uz Olaini,” stāsta R. Artimovičs. Arī vakarpusē vilciens kavējās vairāk nekā stundu. Turklāt, iegādājoties biļeti internetā, neparādās brīdinājums, ka vilciens kavēsies vai, iespējams, vispār tiks atcelts. Ar atceltiem un kavētiem reisiem Jelgavas līnijā braucējiem nācās samierināties arī vakar, 20. novembrī.

Skaidro kavēšanās iemeslus

“Pasažieru vilciena” vadītājs stāsta, ka iemesli, kāpēc vilcieni kavējas, esot dažādi. Tie varot būt laika apstākļi, sabirušas koku lapas uz sliedēm, bet visbiežāk tie esot infrastruktūras remontdarbi. VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes loceklis Rinalds Pļavnieks skaidro, ka 13. novembrī, veicot būvniecības darbus, pārrauts sakaru kabelis, bet visā līnijas garumā par problēmām pavēstīt visiem potenciālajiem pasažieriem esot ļoti sarežģīti. R. Pļavnieks nesola, ka turpmāk šādas situācijas neatkārtosies, jo Rīgas–Jelgavas līnijā tiek mainīts kontaktīkls, bet šādi gadījumi varētu būt retāki. “Sākotnēji izvēlētā stratēģija bija mainīt kontakttīklu kopumā lielos posmos, samazinot elektrovilcienu kustības iespējas. Tātad elektrovilcieni pārvietojas pa vienu, nevis abiem ceļiem. Pa otru ceļu var iet dīzeļvilcieni. Šim lielajam posmam darbi jau tuvojas noslēgumam. Secīgi nākamie tiek plānoti mazākos posmos ar iespējām izmainīties. Līdz ar to daudz mazāk ietekmējot, bet tomēr ietekmējot elektrovilcienu kustību,” tā R. Pļavnieks.

Nākamgad situācija uzlabosies

Kontaktīklu nomaiņa notiek ES finansētā projektā, kurš jau ir realizēts Krustpils līnijā Aizkraukles posmā, kas gan bijis krietni īsāks, tāpēc vasarā darbi paveikti. R. Pļavnieks noraida pārmetumus par to, ka Jelgavas līnijas pasažieri vairs nevar paļauties uz vilcienu satiksmi: “Es domāju, ka pasažieri Rīgas–Jelgavas līnijā var paļauties uz vilcienu. Tā ir viena no līnijām, kur lielākā daļa staciju jau ir modernizētas un pieejamas Eiropas standartiem atbilstošas ērtības. Kontaktīklu nomaiņu plānots pabeigt nākamā gada laikā. “Pēc tam, ja Ministru kabinets apstiprinās, iecerēta Rīgas mezgla elektrifikācija, tostarp arī centrālajā stacijā.

ĪSUMĀ

Sāk veidot pilsētas centrālo egli

Šonedēļ sākta pilsētas lielās egles metāla konstrukcijas uzstādīšana Hercoga Jēkaba laukumā. Tajā tiks ievietotas vairāk nekā 30 dabiskās egles, lai taptu 18 metrus augsta svētku egle, informē pašvaldība.

Jelgavnieki svētku egli aicināti kopīgi iedegt Pirmajā adventē, 1. decembrī, pulksten 17. Tāpat šonedēļ Hercoga Jēkaba laukumā sāks montēt jaunu lielformāta dekoru – vairāk nekā 21 metru platu un četrus metrus augstu Jelgavas pils siluetu.

Zaļeniekos izveido šūpoļu parku

Jelgavas novada pašvaldība informē, ka šī gada pavasarī dibinātā Zaļenieku pagasta iedzīvotāju biedrība īstenojusi pirmo projektu – Zaļenieku šūpoļu parku.

Parks aizņem apmēram 1000 kvadrātmetru, un to veido deviņas šūpoļu konstrukcijas, kuras vienlaicīgi var lietot vismaz 22 personas. Parka centrā ir sešstūra šūpoles, kas simbolizē medus šūnu. “Dabā tā ir viena no stiprākajām ģeometriskajām formām, turklāt kā simbols vietējās kopienas darbībai – saskaņotai, mērķtiecīgai un ar “saldiem” un vērtīgiem darba augļiem,” stāsta Zaļenieku pagasta iedzīvotāju padomes locekle un parka idejas autore Asnāte Avotniece.

Projekta kopējais publiskais finansējums ir 23 414,44 eiro.

Atjauno Jāņa Čakstes bulvāra nogāzes

Jūlija beigās piedzīvotās lietavas radīja nopietnus postījumus pilsētas infrastruktūrai. Lielais lietus ūdens daudzums pamatīgi pārmitrināja arī Jāņa Čakstes bulvāra nogāzi pie Driksas, izraisot tās nestspējas zudumu, noslīdējumu un izskalojumus. Šonedēļ uzsākti apjomīgi darbi, lai uzlabotu nogāzes nestspēju un sakārtotu zaļo zonu, informē pašvaldības iestāde “Pilsētsaimniecība”. Gājējiem jāņem vērā, ka darbu laikā daļēji ir slēgta ietve Jāņa Čakstes bulvārī no Lielās ielas līdz Raiņa ielai, taču pārvietošanās ir iespējama.

Jau septembrī un oktobrī Jāņa Čakstes bulvārī tika veikti ietves bruģa seguma atjaunošanas darbi, kā arī izbūvētas akmens bruģa teknes bulvāra nogāzēs vietās, kur bija vislielākie izskalojumi. Bet, lai atjaunotu grunts nestspēju, atsevišķās nogāzes vietās tika iestrādāts ģeorežģis.

Notiks Zemessardzes 52. kaujas atbalsta bataljona mācības

No 22. līdz 24. novembrim Jelgavas novada Kalnciema, Valgundes un Lielplatones pagastā, Tīsu bāzes apkārtnē, notiks Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes 52. kaujas atbalsta bataljona mācības, kurās karavīri un zemessargi papildinās teorētiskās zināšanas topogrāfijā, kā arī notiks praktiskās nodarbības ar orientēšanās uzdevumiem apvidū.

Mācību laikā pa autoceļiem Kalnciema, Valgundes un Lielplatones pagasta teritorijā iespējama īslaicīga militārā transporta, karavīru un zemessargu pārvietošanās. Mācību norises vietas pēc mācībām tiks sakoptas, informē Guna Pričina, Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes štāba Komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciāliste.

#SIF_MAF2024 #Novadu balss

.