Valdība atbalsta ieceri pensijas šogad indeksēt par mēnesi agrāk (papildināta)

Valdība šodien atbalstīja ieceri pensijas šogad indeksēt par mēnesi agrāk – 1.septembrī, lai pensionāriem kompensētu augošo inflāciju un energoresursu cenu paaugstināšanos.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, šī gada martā, salīdzinot ar pērnā gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 11,5%. Vislielākais cenu kāpums jeb 22,9% bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, vēl 14,7% kāpums bija pārtikai, 14,5% – ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, 8,5% – dažādu preču un pakalpojumu grupai, 5,5% – veselības aprūpei un 4,2% – ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem.

Tāpat CSP dati liecina, ka šī gada martā, salīdzinot ar februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis pieauga par 3,3%. Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam par 9,4% ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, 7% – apģērbam un apaviem, 4,7% – dažādu preču un pakalpojumu grupai, 2,8% – ar mājokli saistītajām precēm un pakalpojumiem, 1% – ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem.

Tikmēr vidējie valsts pensiju apmēri Latvijā ir salīdzinoši zemi. Piemēram, pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem 2022.gada martā vidējais valsts pensijas apmērs ar piemaksu pie pensijas bija 404 eiro, vidējais vecuma pensijas apmērs ar piemaksu pie pensijas bija 433 eiro, invaliditātes pensijas apmērs ar piemaksu pie pensijas – 236 eiro, bet apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs – 246 eiro.

Lai varētu atbalstīt valsts pensiju saņēmējus ātrāk, pirms 1.oktobra, plānots 2022.gadā valsts pensiju vai tās daļas apmēru, kas nepārsniedz 50% no iepriekšējā kalendāra gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī, un piemaksas pie pensijas par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, apmēru pārskatīt 1.septembrī.

CSP informāciju par inflāciju laikposmā no 2021.gada 1.augusta līdz 2022.gada 31.jūlijam sniedz VSAA, un informācija par jūliju tiek publicēta arī pārvaldes tīmekļa vietnē. Paredzēts, ka dati būs pieejami 2022.gada 8.augustā.

Plānots, ka indeksācijai tiks izmantots indekss, ko veidos inflācija par laikposmu no 2021.gada 1.augusta līdz 2022.gada 31.jūlijam un daļa no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem.

Vecuma pensijām ar lielu apdrošināšanas stāžu, par kuru ir pārrēķināta pensija, piemēros indeksu, ko veidos inflācija un lielāka daļa no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem.

Līdz ar to 60% piemēros, ja stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem vai, ja vecuma pensija piešķirta par darbu kaitīgos, smagos vai sevišķi kaitīgos, sevišķi smagos darba apstākļos, 70% – ja stāžs ir no 40 līdz 44 gadiem, bet 80% – ja stāžs ir 45 gadi un vairāk.

Ja vecuma pensijas apmēra pārskatīšanai ir iespējams piemērot vairākus nosacījumus, pensijas pārskatīšanai piemēro lielākos procentus no apdrošināšanas iemaksu algas summas reālā pieauguma procentiem.

Politiski represētajām personām, personām ar pirmās grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem pensiju pārskata neatkarīgi no tās apmēra.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija aicināja nekavēties un strauja patēriņa cenu kāpuma apstākļos pensijas indeksēt 1.augustā.

ZZS Saeimas frakcijas deputāts Viktors Valainis akcentē, ka dzīves dārdzība aug strauji: kāpj pārtikas cenas, mājokļa uzturēšanas un citi izdevumi, tāpēc nav pieļaujama kavēšanās sniegt atbalstu mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām, tostarp, senioriem. Arī Latvijas Pensionāru federācija aicinājusi pensiju indeksāciju veikt ātrāk.

„Seniori, īpaši mazo pensiju saņēmēji ir pilnībā atkarīgi no valsts atbalsta. Nav nekādu šķēršļu, lai pensiju indeksāciju neveiktu ātrāk, tādējādi kaut nedaudz atvieglojot pensionāru dzīvi. Jau esam aicinājuši lemt par vienreizēja pabalsta piešķiršanu senioriem, uz ko mudināja Pensionāru federācija, lai seniori spētu nomaksāt rēķinus, tomēr pagaidām šī iniciatīva no koalīcijas partiju puses palikusi nesadzirdēta,” norāda V.Valainis.

ZZS iesniegtie priekšlikumi likumā „Par valsts pensijām” paredzēja, ka valsts pensiju vai tās daļas apmēru, kas nepārsniedz 50% no iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī, pārskata reizi gadā – 1.augustā, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50% no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. Līdzīgi tiek pārskatītas pensijas politiski represētajām personām, I grupas invalīdiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem.

Patēriņa cenas 2022. gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, ir pieaugušas par 13%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tas nozīmē, ka par noteiktu preču un pakalpojumu daudzumu, ko varēja iegādāties pērn par 100 eiro, tagad nākas maksāt par 13 eiro vairāk.

Foto: pixabay.com