Andra Ozola
Valdība rīt, 15.februārī, lems par izejas stratēģiju no Covid-19 ierobežojumiem, pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Vienlaikus atsevišķi jautājumi par Covid-19 sertifikātu turpmāku izmantošanu gan vēl palikuši neskaidri.
Kariņš atzīmēja, ka, ņemot vērā, ka nav zināms, vai un kādi Covid-19 saslimstības viļņi varētu būt nākotnē, valdības stratēģija paliek nemainīga – labākais risinājums ir vakcinēties un balstvakcinēties, lai samazinātu smagas saslimšanas risku, pauda politiķis.
Premjers arī akcentēja, ka ir jāturpina nēsāt maskas un testēties, lai saslimšanas gadījumā neietu sabiedrībā.
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) pozitīvi novērtēja, ka pēc divām nedēļām kopš Jaunās konservatīvās partijas aicinājuma koalīcijas kolēģiem pārskatīt Covid-19 regulējumu ir panākta vienošanās par ierobežojumu mazināšanu. Politiķe cita starpā norādīja, ka ir svarīgi, ka skolās tiek saglabāta maksimāli bieža testēšana.
Attiecībā uz to, cik ilgi Covid-19 sertifikāti būs nepieciešami pedagogiem, ministre skaidroja, ka šajā jautājumā vēl nepieciešamas ekspertu diskusijas.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes žurnālistiem pauda, ka koalīcijā šodien panākta vienošanās par jau iepriekš piedāvātajiem risinājumiem izejai no epidemioloģiskajiem ierobežojumiem pakāpeniski. Viņš atkārtoti minēja, ka atsevišķi ierobežojumi, kas attiecas uz bērniem, jau stājušies spēkā, vēl citi – stāsies spēkā tūlītēji ar valdības lēmumu, piemēram, pielīdzinot bērnus līdz 18 gadu vecumam pilnībā vakcinētām personām.
Veselības ministrs sacīja, ka no 1.aprīļa paredzēts atcelt dažāda veida ierobežojumus, saglabājot atsevišķas prasības par masku valkāšanu, kvadrātmetru prasībām, lai dzīve varētu turpināties, kā ierasts. Pavļuts pauda, ka reizē ir jāņem vērā, ka pašlaik Covid-19 rādītāji ir visu laiku augstākajā līmenī, un tie turpinājuši kāpt arī pagājušajā nedēļā, tomēr pastāv cerība, ka 1.martā – pēc ārkārtējās situācijas beigām – epidemioloģiskā situācija jau būs citāda.
Vienlaikus Pavļuts pauda, ka par atsevišķiem jautājumiem, kas saistīti ar sertifikātu lietošanu, vēl nepieciešama plašāka ekspertu diskusija, tādēļ par tiem varētu vienoties nedēļu vēlāk, ņemot vērā, ka tie attieksies uz prasībām no 1.aprīļa, nevis 1.marta. Veselības ministrs atklāja, ka prasība par sertifikātiem darbam arī turpmāk saglabāsies tādās nozarēs kā veselības aprūpe, izglītība, kā arī citās, kur darbiniekiem ir tiešs kontakts ar klientiem. Savukārt prasība pēc sertifikātiem pilnībā visiem publiskā sektora darbiniekiem vairs nebūs aktuāla.
Politiķis atzīmēja, ka rīt ar konkrētiem valdības lēmumiem arī atbildes par sertifikātu nepieciešamību konkrētās situācijās kļūs skaidrākas.
Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone (NA) pauda gandarījumu, ka koalīcijas partneri vienošanos par ierobežojumu mazināšanu panākuši jau šobrīd. Viņa minēja, ka tas ir nozīmīgi, piemēram, pasākumu rīkošanas nozares pārstāvjiem, kas jau tagad var sākt gatavoties darbības atjaunošanai.
Tāpat Indriksone pauda cerību, ka, samazinot ierobežojumus, atjaunosies arī Latvijas tūrisma apjomi, jo tieši tūrisms ir bijis viena no pandēmijas smagāk skartajām nozarēm. Ņemot vērā šo faktoru, Nacionālā apvienība koalīcijā piedāvājusi sniegt atbalstu konkrēti viesnīcām, jo ierobežojumu situācija novedusi pie tā, ka valsts var zaudēt daļu no šīs jomas uzņēmumiem. Šādu piedāvājumu gan partneri neakceptēja.
“Mēs cerīgi skatāmies nākotnē un gatavojam papildu atbalsta pasākumus tieši tūrisma veicināšanai un attīstīšanai. Manuprāt, arī šī ierobežojumu atcelšana no 1.aprīļa būs ļoti, ļoti nozīmīgs solis, lai tūrisms vasaras sezonā atjaunotos pilnā apmērā,” sacīja EM parlamentārā sekretāre.
Viņa arī atklāja, ka valsts paredz sniegt atbalstu mārketinga pasākumiem, lai Latvijas uzņēmēji tiktu pamanīti arī starptautiskā mērogā, kas varētu palīdzēt tūristu apjoma palielināšanai.
“Mans aicinājums ir visiem sākt gatavoties jaunajai tūrisma sezonai. Centīsimies kopīgiem spēkiem rast risinājumus, lai mēs atgrieztos tūrisma apritē pilnvērtīgi un atkal apsteigtu savas kaimiņvalstis, jo šobrīd tieši 3,3 reizes mazāk pasažieru apkalpo Rīgas lidosta nekā pirms pandēmijas. Cerēsim, ka mēs tiksim atpakaļ pirmajā vietā Baltijā,” sacīja Indriksone.
Kā ziņots, veselības ministrs Pavļuts izskatīšanai Ministru kabineta sēdē virzīs Covid-19 izplatības ierobežošanai noteikto drošības pasākumu mazināšanas plānu, par kuru konceptuāli vienojās valdību veidojošās partijas.
Kā aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā, ministrs paudis, ka, ņemot vērā ārkārtīgi sarežģīto un trauslo situāciju veselības aprūpē, Latvijā drošības pasākumus plānots mazināt pakāpeniski. Pirmais solis paredz, ka no 16.februāra drošības pasākumus kā pirmajiem atvieglos bērniem, kā arī atcels šobrīd noteikto darba laika ierobežojumu mazumtirdzniecībā.
Ministrijā skaidro – ņemot vērā, ka Covid-19 pandēmija bērnu un jauniešu vidū sasniegusi augstāko līmeni un sāk samazināties, no 16.februāra bērni un jaunieši bez ierobežojumiem varēs doties “zaļajā” vidē, kā arī bez sertifikātu vai testu rezultātu uzrādīšanas piedalīties interešu izglītības, amatieru un sporta aktivitātēs.
Kā otrais solis no 1.marta tikšot īstenota līdz šim apjomīgākā drošības pasākumu mazināšana. Ministrijā skaidro, ka plānots atvērt līdz šim slēgtās nozares, piemēram, iekštelpu izklaidi, atrakcijas, naktsklubus. Tāpat paredzēts atcelt darba laika ierobežojumu, kā arī prasību pēc Covid-19 sertifikāta mazumtirdzniecībā. Vienlaikus, līdzīgi kā Lietuvā, tikšot saglabāta prasība vienam apmeklētājam nodrošināt 15 kvadrātmetru platību.
No marta ministrija plāno arī būtiski palielināt maksimālā apmeklētāju skaita prasību organizētos pasākumos (līdz 3000 cilvēkiem), nosakot, ka tajos nevajadzēs reģistrēt apmeklētājus, nebūs distances starp sēdvietām un būs atļauti pasākumi bez sēdvietām. Savukārt privātos pasākumos gan iekštelpās, gan ārā varēs pulcēties 50 cilvēki. Tāpat nebūs noteikti grupu lielumi amatieru aktivitātēs, sportā, izglītībā.
Ministrija plāno arī atļaut nebūtisku ieceļošanu (tūrismu) no visām valstīm ar Covid-19 sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testu, turklāt nebūs pašizolācijas prasību. Savukārt medicīnisko masku vai FFP2 respiratoru lietošana iekštelpās tiks saglabāta, kamēr ventilācijas, distanču un attālinātā darba prasības būs rekomendējošas. Vienlaikus Covid-19 sertifikāti netiks prasīti pasākumos un pakalpojumos, kas notiek ārā.
Līdz 1.aprīlim Covid-19 sertifikāti tiks lietoti iekštelpās vidēs, kur ir palielināts risks – publiskos pasākumos (izrādes, koncerti, kino, sporta sacensību skatīšanās), naktsklubos, atrakcijās, piedaloties sporta vai amatieru aktivitātēs, ēdināšanā, individuālajos pakalpojumos, kur netiek lietotas medicīniskās maskas vai FFP2 respiratori. Sertifikātu derīguma termiņš pakalpojumu saņemšanai no 15.februāra tiek pārcelts uz 1.aprīli.
Tāpat līdz 1.aprīlim primārās vakcinācijas, pārslimošanas vai balstvakcinācijas sertifikāts saglabāsies kā prasība darbam izglītības iestādēs, sociālās aprūpes centros, ārstniecības iestādēs. Ministrijā atzīmē, ka tas būs vajadzīgs arī darbiniekiem, kuri saskaras ar klientiem publiskajā sektorā un vietās, kur noteikta Covid-19 sertifikātu lietošana. Pārējos gadījumos sertifikāta nepieciešamību noteiks darba devējs.
Savukārt trešais solis tikšot sperts, no 1.aprīļa atceļot visus obligātos drošības pasākumus, saglabājot tikai rekomendācijas.
Teksts: LETA
Foto: no arhīva
Reklāma