LETA
Valdība un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvji pēc četras dienas ilgušām pārrunām vienojušies par kompromisu pedagogu darba apstākļu uzlabošanai, un plānotais pedagogu streiks tiks atcelts, piektdien pēc tikšanās paziņoja amatpersonas.
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K) skaidroja, ka ir panākts kompromiss attiecībā uz visu jomu pedagogiem.
Jau iepriekš tika ziņots, ka vispārējās izglītības pedagogiem, tostarp speciālās izglītības pedagogiem, no janvāra jaunajā mērķdotācijas aprēķina modelī tiks palielināts viena skolēna izmaksa, kas būs papildus līdzekļi atalgojuma palielināšanai.
Sekojoši no jaunā mācību gada pedagogi pāries uz 36 stundu darba nedēļu, kur 65% ir kontaktstundas un 35% stundu ir atvēlētas citiem pedagogu darbiem, un pedagogu zemākais atalgojums būs 1080 eiro.
Pirmsskolas pedagogiem, kā jau iepriekš Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvāja, alga tiks celta par 100 eiro, sasniedzot 1070 eiro. Savukārt ar 1.septembri pirmsskolas pedagogi pāries uz slodzes līdzsvaru “34+6”.
Savukārt profesionālajā, profesionālās ievirzes un interešu izglītībā papildus līdzekļi ir paredzēti pedagogu darba samaksas palielināšanai.
LIZDA vadītāja Inga Vanaga preses konferencē sacīja, ka “kompromisi nebija viegli, bet tie ir būtiski, un pedagogu darba dzīves kvalitāte uzlabosies”.
Vanaga atgādināja, ka LIZDA bija izvirzījusi divas prasības – “sabalansēta darba slodze”, proti, lai mazāka daļa no slodzes tiktu paredzēta kontaktstundām, kā arī spēkā esošā Izglītības likuma normas izpilde par pedagogu atalgojuma grafiku, to saskaņojot ar algas aprēķina principiem.
Pirmās prasības izpilde esot panākta, un to sestdien, 17.septembrī plānots apstiprināt ārkārtas valdības sēdē, savukārt otras prasība tiks ieviesta pakāpeniski.
“Lielāki vai mazāki kompromisi panākti visām pedagogu grupām, un būtiski ka finansējums nebūs vienreizējs,” pauda Vanaga.
Ja valdība vienošanos nepildīs, “LIZDA liks par sevi manīt”, piebilda Vanaga.
Arodbiedrības vadītāja lūdza izpratni par situāciju, ja pirmdien iespējamas kādas neērtības saistībā ar mācību procesa nodrošināšanu.
Valdība sestdien rīkos ārkārtas sēdi, lai pieņemtu dokumentu, kas paredzēs pedagoga atalgojuma grafika izstrādi 2023.-2025.gadam. Sekojoši atalgojuma grafiks tiks izmantots vidēja termiņa budžeta plānošanai. Papildus valdība sēdē lems par 3,7 miljonu eiro piešķiršanu no valsts budžetu līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai ātrāk un efektīvāk nodrošinātu digitālo platformu mācību materiālu pieejamību pedagogiem.
Iepriekš valdības pārstāvji minēja, ka pedagogu atalgojuma palielināšanai 12 miljoni eiro būs jāparedz pašvaldību budžetos, tomēr Muižniece norādīja, ka pašvaldībām šis būs fiskāli neitrāls risinājums.
Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda, ka plānotie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi kompensēs pašvaldību budžeta daļu, tomēr to plašāk plānots pārrunāt nākamnedēļ ar pašvaldību pārstāvjiem.
Jau ziņots, ka ceturtdien IZM pedagogu atalgojumu jautājumā piedāvāja vēl vienu alternatīvu risinājumu – papildus finansējumu 56,5 miljonu eiro apmērā no valsts budžeta, kas tika piedāvāts jau iepriekš, kā arī 12 miljonu apmērā no pašvaldības budžetiem. Tomēr LIZDA padome izlēma, ka jaunais valdības piedāvājums ir labvēlīgāks, bet joprojām netiek izpildīta prasība par pedagogu atalgojuma pieauguma grafika ievērošanu, tādēļ lēmums par streiku vēl netika atcelts.
Vanaga iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka piektdien tikšanās laikā arodbiedrība centīsies pārliecināt Kariņu, ka ir svarīgs valdības lēmums, kas uzliek pa pienākumu nākamajai valdībai budžeta veidošanas procesā ievērot Izglītības likumu par pedagogu atalgojuma pieauguma grafiku un šīs valdības lēmumus.
LIZDA vēlējās arī panākt interešu izglītības pedagogu darba apstākļu uzlabošanu. Kā skaidroja Vanaga, interešu izglītības pedagogi bija vienīgie palikuši bez jebkāda veida piedāvājuma par darba apstākļu uzlabojumiem.
Nobeigumā arodbiedrība arī vēlējās panākt, lai kaut vai daļēji pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba slodze tiktu sabalansēta, jo, kā norāda Vanaga, jau no 2016.gada šajā nozarē esot liela nodarbinātības nevienlīdzība. Arodbiedrība piektdien lūdza pirmsskolas pedagogiem no nākamā gada nodrošināt papildu divas darba stundas citu darbu veikšanai.
Foto: no arhīva
