LETA
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien vienojās aicināt Ministru kabinetu atkārtoti izvērtēt valsts augstāko amatpersonu atalgojuma sistēmu, ņemot vērā aktuālo ekonomisko situāciju, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.
Komisija rosinās Saeimu atbalstīt 10 434 pilsoņu kolektīvā iesnieguma par algu iesaldēšanu augstākajām valsts amatpersonām tālāko virzību, nododot to izskatīšanai Ministru kabinetā ar uzdevumu atkārtoti izvērtēt amatpersonu algu reformu un līdz nākamā gada 15.aprīlim sniegt parlamentam ziņojumu par izvērtējuma rezultātiem.
Iniciatīvas autori iesniegumā aicinājuši iesaldēt Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, parlamentāro sekretāru, ministru un Saeimas deputātu algas līdz brīdim, kad būs stabilizējusies ekonomiskā situācija – apturēts inflācijas kāpums, inflācija samazināta līdz samērīgam līmenim, kā arī ir pārvarēta krīze, kas saistīta ar gāzes un elektrības cenu kāpumu.
No nākamā gada, saskaņā ar atlīdzības likumā noteikto, gaidāms atalgojuma pieaugums augstākajām amatpersonām, tostarp deputātiem, atzīmēja komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS). Pirms trim gadiem 13.Saeima bija lēmusi līdz savu pilnvaru termiņa beigām deputātu algas nepaaugstināt un saglabāt 2019.gada līmenī, taču no jaunā gada, atbilstoši likumam, atalgojums 14.Saeimas deputātiem automātiski pieaugs.
Lēmuma projekts par uzdevumu valdībai būs jāskata Saeimas sēdē.
Pērn pieņemtās atlīdzības reformas rezultātā 2023.gada valsts budžeta projektā, kurš vēl būs jāizskata jaunajai Saeimai, papildus aptuveni trīs miljoni eiro novirzīti algu celšanai politiskajiem amatiem, vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “de facto”.
Rezultātā no 2023.gada premjera alga kāps par 52%, pārējiem ministriem – par 42%, savukārt Saeimas priekšsēdētājam – pat par 75%, tikmēr ministriju ierēdņu algām, kuru celšana bija atlīdzības reformas galvenais mērķis, budžetā nauda nav iedalīta, vēstīja raidījums.
Nākamgad Valsts prezidents, premjers un Saeimas priekšsēdētājs saņems gandrīz 8000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Visiem tas ir kāpums par vairākiem desmitiem procentu, salīdzinot ar šo gadu, bet Saeimas priekšsēdētājam algas pieaugums ir pat par 75%, ņemot vērā, ka deputātu algas pēdējos gados bijušas iesaldētas.
Valsts prezidents pašreizējo 6260 eiro vietā nākamgad saņems 7962 eiro, kas ir pieaugums par 27%. Saeimas priekšsēdētājs 4565 eiro vietā saņems 7962 eiro (+75%), Ministru prezidenta alga pieaugs no 5216 līdz 7962 eiro (+53%), parlamenta deputāti 2963 eiro vietā nākamgad saņems 3981 eiro (+34%), ministriem alga pieaugs no 4952 eiro līdz 7052 eiro (+42%), bet parlamentārajiem sekretāriem – no 3841 līdz 6256 eiro (+63%), vēstīja raidījums.
Nākamā gada budžetā Saeimas deputātu algām paredzētā summa pieaugusi no 4 406 436 eiro līdz 6 482 055 eiro jeb par diviem miljoniem eiro, savukārt Valsts kancelejai ministru un premjera parlamentārā sekretāra algas kāpums izmaksās nepilnu pusmiljonu eiro. Pieskaitot atlīdzības kāpumu pārējiem parlamentārajiem sekretāriem un Valsts prezidentam, sanāk, ka politisko amatu algu celšana nākamā gada budžetā izmaksās aptuveni trīs miljonus eiro, aprēķinājis “de facto”.
Algu celšanu paredz valdībā un Saeimā pagājušajā gadā pieņemtā atlīdzības reforma, kas stājās spēkā pirms trim mēnešiem un deva tiesības iestādēm celt algas. Amatu kategorijas likumā sarindotas skalā, piemēram, zemākajiem amatiem alga šogad drīkst būt robežās no 543 līdz 799 eiro, savukārt augstākajā līmenī, kas atbilst iestāžu vadītājiem, alga drīkst būt robežās no 3898 līdz 6403.
Izskatīšanai Saeimā iesniegts sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” vairāk nekā 12 000 parakstu savākušais priekšlikums par atalgojuma apmēra iesaldēšanu Valsts prezidentam, ministriem, deputātiem “un citiem tautas kalpiem”.
Kā iniciatīvas autore norādīta Nora Freimane, mudinot iesaldēt valsts vadošo amatpersonu un tautas priekšstāvju algas to līdzšinējā apmērā un algu pacelšanu atlikt līdz brīdim, kamēr stabilizējas ekonomiskā situācija valstī – ir apturēts inflācijas kāpums, kā arī inflācija samazināta līdz samērīgam līmenim, ir pārvarēta krīze, kas saistīta ar gāzes un elektrības cenu kāpumu.
Iniciatīvā akcentēta vēlme no tautas kalpiem vispirms sagaidīt konkrētu rīcību tautas labā – izvest valsti un tās iedzīvotājus cauri šim sarežģītajam un izaicinājuma pilnajam laikam, un tikai tad spriest par nepieciešamību celt savas algas.
Foto: pixabay.com
Reklāma