Valsts galvota studējošo kredīta maksimālā summa varētu pieaugt līdz vismaz 500 eiro mēnesī

No 2025.gada valsts galvota studējošo kredīta maksimālā summa varētu pieaugt līdz vismaz 500 eiro mēnesī, ņemot vērā straujo dzīvošanas izmaksu sadārdzinājumu, izriet no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informatīvā ziņojuma par jauno studiju un studējošo kreditēšanas modeļa darbību, ko valdība otrdien pieņēma zināšanai.

2020.gadā, ieviešot jauno studiju un studējošo kreditēšanas modeli, ministrija saskārās ar paaugstinātu pieprasījumu pēc studiju un studējošo kredītiem. Tāpēc tika noteikta fiksēta studējošā kredīta summa.

Iepriekš studējošo kredīta summa bija noteikta 80% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas. Saeima 2022.gada 27.oktobrī galīgajā lasījumā vienbalsīgi pieņēma grozījumus Darba likumā, paredzot 2023.gadā noteikt minimālo mēnešalgu 620 eiro apmērā no nākamā gada, bet 700 eiro apmērā – no 2024.gada. Indikatīvi 80% no tā jeb neto summa būtu attiecīgi 496 eiro un 560 eiro, aprēķinājusi IZM.

Saskaņā ar Valsts kases prognozēm par “Euribor” likmēm, vidējā termiņa budžetā kopējā likme var pārsniegt 5% gadā. Tādēļ, atbilstoši IZM aprēķiniem, 2025.gadā papildus būtu nepieciešami 150 000 eiro, 2026.gadā – 300 000, bet 2027.gadā – 450 000 eiro kredītu procentu maksājumiem un riska segumam.

Ja, veidojot 2025.gada budžetu, Saeima paredzēs papildu finansējumu riska segumam un procentu maksājumiem studiju kredīta summas aktualizēšanai, ministrija apņēmusies virzīt attiecīgus normatīvā regulējuma grozījumus.

IZM prognozē – ja studējošais paņems studējošā kredītu 500 eiro mēnesī desmit mēnešus gadā uz pirmajiem diviem studiju gadiem, atmaksa 10 gadu laikā būs orientējoši 100 eiro. Tas esot “būtiski mazāk” nekā atlīdzības starpība darbiniekiem ar augstāko izglītību un darbiniekiem bez augstākās izglītības.

Valstī strādājošie ar augstāko izglītību pirmajā gadā pēc absolvēšanas pelna par 40% vairāk nekā strādājošie bez augstākās izglītības, otrajā gadā par 41% un trešajā gadā jau par 50% jeb vidēji par 9772 eiro gadā vairāk, norādīja IZM, atsaucoties uz absolventu monitoringa datiem. Līdz ar to varot prognozēt, ka no studējošā kā kredītņēmēja viedokļa šie ieguldījumi augstākajā izglītībā atmaksājas jau pirmajā nodarbinātības gadā.

Ieviešot jauno studiju un studējošo kreditēšanas modeli, lielākais izaicinājums bijis saistībā ar ierobežoto finansējumu tam, ziņojumā min IZM.

Jauno kreditēšanas modeli ieviesa, jo kredītiestādes zaudēja interesi piedalīties studiju un studējošo kreditēšanā iepriekšējā modeļa ievaros, ņemot vērā ievērojamu manuālo darbu un administratīvo slogu. Iepriekšējais kreditēšanas modelis radīja grūtības arī daudziem studentiem, piemēram, tiem bija sarežģīti nodrošināt nepieciešamo papildu galvotāju vai tie bija spiesti meklēt pagaidu finanšu risinājumus, jo valsts galvotā kredīta iegūšana bija laikietilpīgs process. Kredītu pieejamību sašaurināja arī studiju kredītam noteiktie griesti, kas ne vienmēr sedza pilnu studiju maksu, sevišķi dārgākajās studiju programmās, piemēram, studiju virzienā “Veselības aprūpe”.

Vienlaikus jau 2020.gada rudenī faktiskais pieteikumu skaits pārsniedza plānoto pieaugumu – kredītu pieaugums tika plānots orientējoši 2000 jauno kredītu gadā, līdz 2020.gada 25.oktobrim noslēgto kredītlīgumu skaits bija jau 2328. Lai nodrošinātu studiju un studējošo kreditēšanas sistēmas darbības nepārtrauktību, ministrija 2020.gadā veica iekšējo budžeta līdzekļu pārdali.

IZM augsto pieprasījumu pēc studiju un studējošo kredītiem skaidro gan ar Covid-19 pandēmiju, kas samazināja studentu nodarbinātības iespējas papildus studijām un studentu vecāku ienākumus, gan vecāko kursu pieprasījumu pēc kredītiem, ņemot vērā atteikšanos no prasības par otro galvotāju, kas bija viena no jaunā kreditēšanas modeļa priekšrocībām.

Lai arī gadu vēlāk pieprasījums pēc kredītiem esot nedaudz samazinājies, tas tāpat pārsniedza indikatīvo pieteikumu skaitu. Pieaugot studiju maksai augstākās izglītības iestādēs, palielinājās vidējais studiju kredīta apmērs. Turpinoties pandēmijai, pieauga arī to studējošo īpatsvars, kuri izvēlējās abus pieejamos kreditēšanas veidus. Lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu, IZM 2021.gadā veica iekšējo resursu un apropriācijas pārdales. Tikmēr papildu nepieciešamo finanšu līdzekļu pieprasījums studiju un studējošo kreditēšanai kā prioritārais pasākums 2022.gada valsts budžetā netika atbalstīts.

Būtisks pieprasījuma pieaugums vērojams arī, salīdzinot maksas studiju studējošo īpatsvaru, kas pirms kreditēšanas modeļa maiņas izmantoja valsts garantētus studiju un studējošo kredītus studiju un dzīvošanas izdevumu segšanai, ar tiem studējošajiem, kas to izmanto pēc kreditēšanas modeļa maiņas. Ja 2014.-2019.gadā studiju un studējošo kredītus izmantoja aptuveni 8-11% studējošo, tad līdz ar 2020.gadu pieprasījums pēc kredītiem palielinājies orientējoši divas reizes, pārsniedzot 20% īpatsvara robežu.

Lielāko līgumu skaitu noslēguši Latvijas Universitātes studējošie – kopumā 674. No tiem 554 bija studiju kredīti par kopējo summu 3 537 528 eiro apmērā. Uz pusi mazāk jeb kopumā 330 līgumus noslēguši studējošie no Rīgas Stradiņa universitātes. Vēl piecu lielāko augstskolu topā iekļuvušas Rīgas Tehniskā universitāte, biznesa augstskola “Turība” un biznesa augstskola “RISEBA”.

Atbilstoši noslēgto līgumu skaitam studējošie galvenokārt pārstāvējuši tādus studiju virzienus kā sociālās zinātnes, komerczinātnes un tiesības, veselības aprūpe un sociālā labklājība, humanitārās zinātnes un māksla, izglītība, kā arī inženierzinātnes, ražošana un būvniecība.

Jaunajam kreditēšanas modelim finansējums tika paredzēts vidējā termiņa budžetā saskaņā ar konceptuālajā ziņojumā indikatīvi paredzēto. Taču, kā skaidro IZM, ne vienmēr atvēlētais finansējums izlietots pilnībā. Piemēram, 2020.gadā studiju kredīta procentu maksājumu bija plānots segt 73 483 eiro apmērā, bet faktiski izlietots 18 319 eiro, jo programma tika uzsākta augustā, nevis gada sākumā, kā tas sākotnēji tika iecerēts. Savukārt 2021.gadā studējošo kredītu dzēšanai paredzētais finansējums bērnu piedzimšanas gadījumā 3137 eiro apmērā netika iztērēts pieteikumu neesamības dēļ.

Noteiktos gadījumos, piemēram, kamēr kredītņēmējs studē un gadu pēc absolvēšanas, studiju kredīta procentus sedz valsts. Arī atmaksas posmā, ja kopējā likme ir augstāka par 5% gadā, kredītņēmējs maksā 5% likmi gadā, savukārt valsts sedz starpību starp likmēm. 2022.gada otrajā pusē EURIBOR likmes sāka strauji celties, ņemot vērā sociālpolitisko un ekonomisko situāciju, un valsts budžetā bija nepieciešams paredzēt papildu finansējumu procentu izdevumu segšanai normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos. Jautājums par turpmāk nepieciešamo finansējumu procentu izdevumiem tiks skatīts, veidojot valsts budžetu 2025.gadam.

IZM kā aktuālu jautājumu šobrīd izvirzījusi kreditēšanas sistēmas pieejamības nodrošināšanu profesionālajā izglītībā un tālākizglītībā. 2022.gadā veiktie grozījumi Profesionālās izglītības likumā nosaka izglītojamam, kurš apgūst licencētu profesionālās izglītības programmu, izņemot studiju programmu, tiesības pretendēt uz kredītu mācību maksas segšanai vai izglītojamā kredītu.

Paredzēts, ka Ministru kabinets izdos noteikumus, kuros tiks atrunāti nosacījumi un kārtība, kādā tiek piešķirti un atmaksāti mācību maksas un izglītojamā kredīti no Eiropas Savienības fondu vai starptautisko finanšu institūciju līdzekļiem. IZM gan vērš uzmanību, ka pašlaik nav neviena starptautisko finanšu institūciju instrumenta, kas piedāvātu kreditēšanu bez finansējuma no valsts budžeta. Sagaidāms, ka “Altum” un Eiropas Investīciju fonds pārrunās iespējas turpināt EIF programmu.

Līdzīgi kā valsts galvotajiem studiju un studējošo kredītiem augstākās izglītības iegūšanā, arī profesionālajā izglītībā un tālākizglītībā būtu nepieciešams saglabāt procentu izdevumu starpības segšanu no valsts budžeta līdzekļiem, uzskata IZM.

Jautājums par kredītu garantijām pašreiz visvairāk esot aktuāls aviācijas nozarē nepieciešamo nodarbināto apmācībai lidsabiedrības “AirBaltic” dibinātajā Apmācību centrā. Tā īstenotās izglītības programmas šobrīd uzskatāmas par tālākizglītības programmām neformālās izglītības ietvaros, taču IZM saredz, ka apmācību centrs varētu kļūt arī par akreditētu profesionālās izglītības iestādi un licencēt tās īstenotās izglītības programmas kā profesionālās izglītības programmas.

Ņemot vērā Latvijas valsts piederīgo ierobežotās iespējas samaksāt par šīm apmācībām, “AirBaltic” nodarbina ievērojamu daļu ārvalstu pilotu, atzīmēja IZM.

Foto: unsplash.com